Sapratu, ka ja reiz visi te dalās, būtu tikai pareizi, ja arī es padalītos ar savu pieredzi.
Tāpat kā daudziem citiem šeit, arī man ir Japāna tuvu sirdij. Kādu laiciņu esmu uzsācis procesu, lai tam sagatavotos - no 2023.gada janvāra, Japāna ar Latviju atvēra īpašu vīzu - Working Holiday, kas Tev ļauj strādāt un ceļot pa Japānu veselu gadu (līdz 30 gadiem, ieskaitot). Working Holiday ir ideāls veids kā padzīvot citā valstī un tur arī strādāt (un reāli nopelni dzīvošanai un pat paliek pāri) - tādā veidā esmu bijis arī Kanādā un Jaunzēlandē.
Islande, Japāna un arī gribētu apciemot Nepālu. Dokumentālajās filmās un bildēs, ko esmu redzējis, viņiem ir ļoti skaistas kalnu pilsētiņas - ar krāsainiem karodziņiem un koka ēkām (protams, ne visur, jo diemžēl kā daudzās citās Dienvidāzijas valstīs, netīrība arī ir pamanāma).
Tā būs Jaunzēlande. Tur dzīvoju gadu - biju nopircis Mitsubishi Colt mašīnu (kurā arī gulēju), braukājot pa abām salām un strādājot dažādākos darbus. Tur biju tieši kad sākās COVID haoss (2019.gad septembris līdz 2020.gada septembrim). Ļoti labi atceros vienu - 3 nedēļas sanāca dzīvot pie Amerikāņa hipija no Minesotas, kurš veidoja laivu komūnu uz mazas saliņas. Mani izmitināja uz buru laivas, kurai nosaukums bija “The Messy Pig” (bilde arī laikam kaut kur ir), jo reāli tur viss bija izdemolēts iekšpusē, gulēju ar meksikāņu pončo un lūkoju uz zvaigznēm caur to mazo izlūk eju (kuru var noņemt). Bija arī vētra vienu dienu un baidījos, ka aiziešu pa burbuli, bet viss bija labi. Kanoe arī nebija aizpūsta pa vakaru.
Tāpat kā daudzi jau šeit minēja - to, kā cilvēki dzīvo. Svarīgākais dzīvē - ne jau tas, kas Tev ir pie rokas, bet gan - atmiņas, ko esi ieguvis. Man tie ir satiktie cilvēki un piedzīvotais - ar daudziem es joprojām uzturu kontaktu.
Jaunzēlandes “greenstone”. Polinēziešu kultūrā svarīgs akmens. Vietējie man teica, ka rietumu krastā (saucās West Coast tieši), pludmalēs ir šie akmeņi atrodami (it kā varēja arī rubīnus atrast, bet tos gan neatradu). Vietējiem bija leģenda - šo 'greenstone" tu neatradīsi, ja speciāli to meklēsi. Akmens tevi atradīs, kad to vismazāk gaidīsi. Un tā arī bija… Es meklēju visās pludmalēs - un nekad to neatradu. Kad devos prom no rietumu krasta, es piestāju beidzamajā pludmalē - izlocīt kājas. Staigāju - un jau griezos lai dotos atpakaļ, līdz pēkšņi, es redzu zaļu spīdumu smiltīs… Akmens mani atrada…
Man ir gribējies uzlikt mugursomu un vienkārši doties kurp acis rāda - esmu redzējis filmas un lasījis grāmatas par tādiem piedzīvojumiem (ar daudz kā slikta arī, protams), bet tu sevi konstanti ieliec pilnīgā neziņā. Ik dienas pieredzētais ir kas nebijis.
Medikamenti man būs vienmēr - bet, arī termo veļa, labi pārgājiena zābaki, cepure (kas pasargā kaklu un seju no apdegšanas), binoklis un polaroīda kamera.