Vai ticiet īstai mīlestībai ?
Vai tomēr nē?
Vai ticiet īstai mīlestībai ?
Vai tomēr nē?
I mean ārpus 2d pasaules.
Kāpēc gan ne. Zinu ka sēžot visu laiku onlainā var rasties iespaids ka visi cilvēki ir mēsli, pasaule ir sapuvusi un viss ir slikti… bet tā nebūt nav.
Pirmo soli spert ir sasodīti bailīgi, bet ātri vien sapratīsi ka lielākā daļa cilvēku ir chill.
īsta mīlestība ir ļoti abstrakts jēdziens, mīlestībai ticu un jāņem vērā ka tā nekad nenāk viena.
gribētos to pielīdiznāt šūnai organismā, tā sastāv no daudz saistītām un nesaistām daļām un tai ir jābūt sinhronai ar apkārtējo vidi, savādāk izpaudīsies kā audzējs.
What do you mean nenāk viena?
Piekrītu. Katram cilvēkam vēl ir savs definējums.
Ir teorija vai uzskats, nezinu kā pareizi, bet tu ar savu īsto cilvēku vnm krustojaties. Esat bijuši vienās un tai pašās vietās un pat laikā. Pat viens otram blakus par to nezinot. Pat kopējas paziņas, bet nebūs nojausma.
Kāpēc gan nē. Jātic. Tai pat laikā es arī ticu, ka tas ir ar grunti klāts ceļš. No pirmās dienas līdz pēdējai nebūs 100% ekstāzes pieredze bez izaicinājumiem.
Ja ar īstu mīlestību izprotam beznosacījuma romantisko, tad nē. Tā ir drīzāk apsēstība.
Augot, bieži sanāca dzirdēt par mīlestību, kas dažiem jau aizsākās 16 gadu vecumā un turpinājās līdz pat mūža nogalei. Protams, visnotaļ fenomenāli ko tādu dzirdēt (vēl iespaidīgāk ko tādu piedzīvot).
Un arī esmu redzējis to savos draugos. Pat nedaudz smieklīgi - es tieši šodien apciemoju vienu no saviem labākajiem draugiem Amsterdamā. Viņš jau kā gadu ir attiecībās un abi divi vēl joprojām ir smagi ieķērušies viens otrā, ka es viņiem pat teicu, ka nevajag ēst neko saldu, jo viņi abi izsauc to “adorableness”, ka pat cilvēkiem, kas ir blakus, tas mīlestības “saldums” pielīp. Viņai ir 37, manam draugam 34. Abi no dažādām Eiropas valstīm, bet pa ilgiem laikiem pašam bija tā iekšējā sajūta - ka abi izskatās kā katliņš ar vāciņu. 100%.
Bet jā - noteikti īsta mīlestība ir. Tā var atnākt jebkurā vecumā - un tajā momentā, pilnīgi jūti.
Lai gan - nenoliedzami. Vai visi to reiz piemeklē? It kā jau saka, ka dzīvē kādas pāris reizes satiekam to “vienu no mīlestībām”.
Kas ir milestība? Instinkts? We are hard wired creature patīk vai ne. Problēmo sakās ja hardwiring traucē dzīvot tev. Lielāka daļa notiek galvā, ķimiski. Un vai “īsta” milestībai nav robežu? Lai labāk saprastu milestību, visvienkaršāk ir salīdzini ar to citām emocijām kas lidzīgas, piemēram naids.
Dzīvē maz redzēta, bet domāju eksistē. Bet ne formā, ko tipiski translē pa ekrāniem, kas ir ideālistiska fantāzija.
Riktīgi saiet, ja atrodas cilvēks kurš iet tavā vaibā, dzīves skatījumu un mērķiem. Pēc idejas strīdiem arī nevajadzētu tad būt - kas iet pēc mana definējuma īstai mīlestībai
Visas jūtas ir īstas, kam tur neticēt?
Vienpusējai-pavisam noteikti. Abpusējai-nez.
Patiesība daudzos gadījumos.
Hunger anger?
man liekas, jeb kura mīlestība ir īsta. piemēram, mana mīlestība pret kūciņām viennozīmīgi ir īsta.
like, look at this beauty:
tas parasts sīrpiņš pāri zemenēm? tad jau tādu mīlestību arī mājās var atrast?
yeeee, mājās, uz ielas, visur, love is all around us ;D
Nu šāda mīlestība ir viennozīmīgi vērta. Tagad es tādu ar gribu
Precīzāk - puncis.