Tante ar ģimeni padalījās ar saviem iespaidiem pēc 2 nedēļu ceļojumiem Japānā. Vienmēr jau tas arī ir bijis personīgajā ‘‘bucket list’ā’’, bet nu tagad pavisam noteikti tas ir pirmajā vietā. Kādu dienu…
Izlēmu izmantot iespēju un, kad viņi vēl bija ceļojuma sākumā, pie reizes uzjautāju vai nevarētu atvest man kādu ‘‘Holyland’’ mangas sējumu kā suvenīru.
Biju ļoti pārsteigts, kad izrādījās, ka viņi esot izķemmējuši vairākus mangas veikalus, bet nav spējuši neko atrast. Zināju jau, ka mūsu platuma grādos ar to ir problemātiski, bet nedomāju, ka Japānā arī ir tādas pieejamības problēmas
Bet nu ja nopietni, tad, protams, ka interesētu pilnīgi viss, ko tur būtu iespējams izdarīt/apskatīt iespēju robežās, bet ar pašreizējo veselības stāvokli tas viss diemžēl tiešām ir tikai tāds ‘‘pīpes sapnis’’, bet nu kas to lai zina, kas mūs sagaida nākotnē. Tāpēc jau arī turos pie tās ‘‘kādu dienu’’ cerības.
Lidojumu toč būtu krietni vieglāk pārdzīvot barā. :D Lētākie lidojumi ir ap kādām 23 stundām ceļā… Tuvākā lidosta kurai ir tieši reisi uz Japānu laikam ir Helsinkos. 12st 50m gaisā līdz Osakai.
Visvairāk pa ceļam gan izskatās sanāk Stambula. Ja sanāk atrast labas cenas, varbūt gana saprātīgi ir laist uz turieni, palikt kādu nakti tur un tikai tad lidot uz Japānu.
Tik papildus 2 darbi jāatrod un jānonāk nirvānā kur man vairs nevajadzēs tādas fiziskas lietas kā siltums un ēdien, lai naudiņu kkā iekrātu
Ar pašreizējām finansēm es netaisos iebliezt 4 mēnešu īri vienam lidojumam. Pat arī uz japānu
Un tad vēl pase jādabū, ņemšanās ar papīriem, valūtas maiņa, apziņa ka ar angļu valofu cauri netiks tik viegli…es labāk japānu caur abroad in japan iepazīstu
Nez, objektīvi skatoties divi stabi ceļojumam nav tik traki. Protams, nav lēti, bet pilnībā sasniedzami. Tas maksā kā riktīgi veca mašīna vai spics geimeru dators. Lietas, kuras bieži vien tauta sev atļaujas.
Nu es savam prāgas tripam kopumā kkur 300 eiro iztērēju - ieskatot naktsmītnes, muzeju biļetes un ēšanu. Man kā cilvēkam kas nav IT burbulī diži vairāk neceļas roka tērēt prosta izklaidei
Vienīgais veids kā tikt uz japānu būtu ja tur būtu kkada milzīgā urbānās zaļināšanas konference un to kā komandējumu noformēt - un ne sū pašam neiztērēt. Bet man ir aizdomas ka ar manu pietedzi mani dirst finansisti pasūtīs ar tādam komandējuma izmaksām
Nē nu, nav brīnums. Tu uz prāgu vari aizbraukt 15 stundu laikā ar mašīnu. :D Tu te salīdzini Čehiju dažu valstu attālumā ar otru pasaules galu.
Es nebrīnītos, ja tas būs stipri lielāks darbs nekā sakrāt naudiņu. xD Nē nu, tu, protams, vari sākt Rīgas sakuru parka iniciatīvu un projektu, lai tev būtu pamatojums braukt uz Japānu meklēt sakuras.
Nav problēma sakrāt naudiņu. Problēma, kā jau tipiskam bāleliņam ir viņu tērēt nevis taupīt nedienām
Pat nevajag neko tik konkrētu. Principā, visai eu ir boneris par pilsētvides zaļināšanu - zaļie jumti, sienas, ielas, autobusu pieturas ar dārziņu uz jumta. Pat ja īstenošanu klibo, svarīgi radīt iespaidu ka Rīga ar šito visu baigi dara un braukat pa semināriem un konferencēm, no kuriem daļa ir arzemēs. Es gan nezinu vai mūs parastos tālāk pa eu laistu, nav dzirdēts.
Nuuu - ir jau potenciāls tur braukt un arī strādāt, ja grib. Japāna ar Latviju pagājušā gada janvārī atvēra “Working holiday” vīzas iespējas (cik zinu, tad viņiem tik šāda sadarbība ar 8 valstīm). Šī vīza ļauj uzturēties Japānā līdz vienam gadam, UN, arī ļauj tur strādāt. Šeit informācija, kas nepieciešams priekš šadas vīzas. Tikai, ņemt vērā, ka šādu vīzu var dabūt tikai līdz 30 gadiem (ieskaitot).
Šādi biju arī aizceļojis uz Jaunzēlandi un Kanādu.
Cik es lasu, tā sanāk ir atvaļinājuma vīza ar darba iespēju. Tev būs jānorāda savs ceļojuma plāns un tajā galvenajam mērķim jābūt atpūtai. Kā arī būs jāpierāda sava maksāt spēja.
Vīza jau interesanta, tik nez cik aktīvi pie mums šo pieprasa un cik viegli atrast kaut kādu darbu.
Būtībā tāpat kā pārējām Working Holiday vīzām. Primāri viņiem ir jānorāda, ka galvenais mērķis ir atpūta, bet beigu beigās cilvēki tāpat saprot, ka ar šo vīzu var strādāt. Nebūs tā, ka vari uzreiz augsta ranga darbus atrast - primāri viesmīlības sektors (bet arī var līdz ofisa darbiem un menedžmenta darbiem izsisties, vismaz Jaunzēlandē un Kanādā). Arī ir ierobežots ilgums, cik vienā darba vietā vari ar šo vīzu uzturēties - parasti tie ir 3 mēneši, pirms jādodās uz citu darbavietu. Bet, ir arī gadījumi, ka ja atrādi sevi, Tev kompānija var arī uzsaukt darba vīzu.
Japānā tāda tipa darbiem nepieciešama valodu zināšanas - un arī pieteikšanās process ir nedaudz garāks (sakarā ar to, cik daudz ir jāraksta). Bet, ja ir viesmīlības darbi - tad visas iespējas.
Maksātspēju arī prasa visas pārējās vīzu valstis. Viņi vēlās, lai primāri par sevi varētu parūpēties pirmos 2-3 mēnešus. Un tas ir ļooooti iespējams - jo eksistē arī fermu programmas (Jaunzēlandē un Kanādā ir WWOOF - kur kā brīvprātīgajam ir iespēja palikt. Tev dod vietu kur palikt, ēdināšanu un arī ir pāris, kur iedod kādu dzeramnaudu). Redzu arī Japānā tas ir (un arī ir lapa WorkAway). Tas ļauj iegūt kontaktus - neiztērēt paša sava naudu un arī piepelnīties kādā citā darbiņā pa virsu. Šādi man atrada papildus darbus citās fermās, kur strādāju 3 dienas nedēļā - un par to man maksāja arī oficiāli.
Protams - ar 0 EUR kontā tur nevari doties, tas ir saprotami. Bet ja iekrāj, tad ar 2000-3000 EUR pietiek - ja labi grib, arī uz visiem 4 mēnešiem vai pat ilgāk (ja neizdomā nopirkt mašīnu vai citu braucamrīku).
