Te tēmā pacēlās “čīkstēšanas” termins. Ja tu vienkārši saki, ka viss ir slikti un pat nezinu kas ir slikti - čīkstēšana. Ja kaut kas konkrēti ir slikti, bet tu turpini atrasties tajā sliktajā un neko nedari - arī čīkstēšana. Ja tu tīri dalies ar informāciju un savu pieredzi, ka kaut kur bija slikti vai ir slikti - tā nav čīkstēšana.
Pa manam, “čīkstēšana” vai “nečīkstēšana” baigi ietekmē pārējās darbības, kuras tu izdari.
Kad atlaiž un konflikta situācijā visi brēc. :D Brēks to kas populārākais un liksies ērtākais. Ja ņemsi pie sirds, nervi nepietiks.
Man liekas mēs te galīgi nedomājām tiesas piespriestu atvainošanos kā problēmu risinājumu. :D Es visdrīzāk ievāktu pierādījumus un iesniegtu sūdzību vadībai, cilvēkresursu nodaļai, ar pieprasījumu rīkoties. Risināt šo problēmu pat nav mans darbs, priekš tā eksistē vadība. Ja vadība nekam neder, neko darīt, jālaiž prom un jāmēģina padod ziņa citiem darba meklētājiem, ka tur tā ir.
Oh man, tiesa ceļā dabūt tikai atvainošanos, nekas īsti nav. Man no tā ap sirdi vieglāk nepaliktu. Pat, ja tu esi publiska persona, tevi jau izvazāja pa dubļiem mēdiji, ja pat pēc tam tiesa nosprieda, ka esi cietušais un otra puse atvainojās.
Veci, es kaut kā nesapratu no kurienes te uzpeldēja radikālie aktīvisti. Mēs te visi esam pelēkā masa, kas plūst uz darbu un atpakaļ. Man te kaut ko grūti komentēt par teorētiskiem radikālistiem. Neesmu saticis. Ja viņi tur kaut kur pasaulē ir, nu labi, lai ir. Pats pa sevi, ka visi interneta šausmu stāsti ir šausmīgi. :D