Kredīti nav slikta lieta, un Latvija tagad diezgan cenšās hipoteku padarīt kā normālu lietu, nevis kā privilēģiju.
Tgd lemj par likumu 30% no procentiem kompensēt.
Tad ir Altum programma, kas dod iespēju 5% no pirmās iemaksas tikai maksāt.
Un atceraties, ka naudas vērtība krīt, un tavi iekrātie 30 000 nākamgad būs tikai 25 000 worth. Nav jēga krāt dēļ milzīgās inflācijas un algu nepalielināšanas. Tā tu krāsi dzīvoklim līdz sirmam vecumam.
Šī ir vislielākā problēma ar cilvēkiem principā. Negrib neko no šī darīt.
Pazīstu pārāk daudzus cilvēkus, kuri vnk neattīstās gadu desmitiem, bet tajā pašā laikā sūdzās, cik viss ir slikti. Like, tu jau esi norakstīts.
Nu manai nav un izdzīvojam kaut kā. Ar pārāk lielu un energo neergonomisku māju un 2 mašīnām kas funcionē tikai pateicoties senča zekta rokām.
Nu nav man tādu sapņu. Es vsp esmu kā koka gabals ko nes straume. Vai mani atradīs kāds amatnieks, izskalošos āfrikas krastos vai klušu gabals no bebra dambja - kurš lai to zin. Es tikmēr strādāju un baudu savu mazbudžeta dzīvi.
Don’t be like that. It’s terrible. Jākontrolē sava dzīve.
Tas ir lielākais kredītu vilinājums. Realitātē tev pēc katra kredīta gribēsies dzīvot vēl nedaudz krutāk un tu nekad nebūsi līdz galam apmierināts, tikai iepriekšējā kredīta izlutināts.
Nu es viņu kontrolētu…lokālā mērogā
Labi drīzāk neesmu baļķis bet plostnieks plostā bez stūres. Varu savu plostu izdekorēt kā gribu, varu kautvsi uz tā sr jogu nodarboties, bet kurp mani straume ness - nekāda kontrole
Nav slikti būt bohēmistam. Tāda dzīve ir diezgan piedzīvojumu pilna…bet nja, ļoti nesaturīga.
Bet nu, kamēr ir draugi kas padzirda, paēdina un izgulda, tikmēr viss ir čiki puki 
Pat vesels termins tam ir…damm
Un neesmu jau tik nabags ka nav ko ēst.
Es nekad nespētu paļauties uz draugiem priekš kaut kā tāda. Nekad neesmu nakšņojis ne pie viena drauga, tikai pie radiem, un arī tad tikai bērnībā. Man arī nepatīk pie draugiem un radiem ēst, max uzkodas.
Piekrītu tam ka nauda, finansiāli sasniegumi nav galvenais dzīvē. Bagāti cilvēki nedzīvo labāk par nabagiem. Protams, vajag vismaz tik naudu lai ir pa ko nopirkt ēst un samaksāt īri, bet pēc tā galvenais darīt to kas patīk, izbaudīt dzīvi. Tā pat dzīves beigās visi nonākam vienuviet.
Amen 
Materiālā ziņā dzīvo gan. Labāks dzīvoklis/māja, labākas sadzīves iekārtas, labāka mašīna, utt.
Mentālā ziņā cita runa. Bet to vajag specificēt.
Rat race nav priekš visiem. Vispār strādāju lai dzīvotu, nevis lai pēc sešiem vakarā joprojām domātu par darbu, kā maksimizēt pelņu, kādas akcijas pirkt, utt. I’m just chilling here 
Nauda noņem nost lielu potenciālu skumju avotus.
Nu pašreizējo skumju avotu nekāda nauda neatrisinātu. Varbūt tikai nedaudz uzlabotu
Es laikam drīzumā ņemšu hipotēku. Ļoti, ļoti nepatīk ilgstošu saistību ideja, līdz ar to plāns ir šāds: paņemt, realizēt daļu no saviem dzīves mērķiem un tad fokusēties uz naudas pelnīšu, lai maksimāli ātri hipotēku varētu nodzēst.
Par naudu kā tādu - uzskatu, ka naudai ir ļoti būtiska nozīme mūsu dzīvē. Vai var būt laimīgam, dzīvojot nabadzībā(?) - 100%. Vai ir vieglāk būt laimīgam, dzīvojot pārticībā(?) - 100%.
Nauda atrisina neticami daudz problēmu. Un, kas ir vēl labāk, ja ir vēlme palīdzēt citiem - arī citu problēmas.
Manuprāt es kā cilvēka kurš uzauga relatīvi nabadzīgs, nemaz lielo naudu nemācētu izmantot. Sapirktu visādus nevajadzīgus mēslus XD un viss.
Nopietni? Es jau arī nenāku no tās turīgākās ģimenes, bet domāju pavisam pretēji - mēs, naudas neizlutināti cilvēki, kaut kādu kapeiciņu visvairāk arī novērtējam.
Zini kā, man izdzīvošanai pietiek ar mazumu. Ja būtu liela nauda es pieļauju ka dzīves apstākļi baigi nemainītos, man vienkārši būtu mazāki sirdsapziņas pārmetumi kko nopirkt sev
Tāpat es būtu goblins savā goblina alā, bet goblins ar faberžē olu XD