Diemžēl ir viena škrobe - viņas abas tur laukos to īsti nenovērtē…
Māsīca:
Laptops, kuru nopirku māsīcai, tikai mēnesi pēc pirkšanas nokrita uz grīdas ar lādēšanas portu pa priekšu, nolauza portu no mātesplates. Oficiālais suports pateica, ka jāmaina visu plati par faktiski jauna laptopa cenu; paveicās, ka mazajā kantorītī pa 60€ salaboja 24h laikā. Aizsūtīju atpakaļ uz laukiem, un pavisam drīz (nezinu precīzi, kad) viņa to laptopu pārstāja lietot. Šajā nedēļas nogalē atklājās, ka jau labi sen tas laptops tieši tāpat ir nokritis uz tā paša porta un ATKAL salauzts precīzi tāpat. Es speciāli teicu, lai laptopu izmanto tikai un vienīgi pie galda, bet nē, un še tev. Man neko par to neteica entos mēnešus, jo tjipa kauns. Es nesaprotu, vai tiešām var salīdzināt pastāvīgu kaunu ento mēnešu garumā vs to brīdīti kauna, kad atzīstas, ka tā notika, un viss? Tas taču pāriet moš minūtes laikā. Stress ento mēnešu garumā, kam to vajag? Jo tak agrāk vai vēlāk uzzinās, un par to visu laiku domā.
Telefons, kuram nofinansēju lielāko daļu, tika brutāli izšķaidīts pret sienām, ekrāns, muguras stikls, pilnīgi čau. Tur par iemeslu bija pārdzīvojums par muteres “apciemojumu”, bet pats fakts, ka sašķaidīja 500€ vērtu telefonu tā vietā, lai ar dūrēm padauzītu spilvenu vai dīvānu, vai izskrietos, vai izbraukātos ar riteni, vai aizietu uz mežu un izbļaustītos, dajebko citu…
Bluetooth austiņas, kuras uzdāvināja vecākā māsīca - kaut kas notika ar vienu ausi, mēģināju attālināti palīdzēt diagnosticēt, ieteicu variantus, ko varētu darīt - tupa pateica, ka nedarīs. Nu tagad beidzot esmu paņēmis pie sevis un te Rīgā labošu, bet cik ilgi pēc tam kalpos, hz.
Tante:
Nenormāls bardaks visās telpās, kurām viņai ir piekļuve, viss putekļains, zirnekļu tīkli, pelējums, viss tiek pastāvīgi pārvietots un attiecīgi pazaudēts, atslēgas dzīvoklim maina 3x gadā, jo papiš regulāri, jo fkn bardaks… Mantas, kuras ņemt līdzi pārvācoties, nav spējusi sapakot pa 3 mēnešiem; šajā nedēļas nogalē tur bijām es, mana mutere, un vecākā māsīca, visi piedāvājām palīdzēt pakoties, bet viņa principā visiem saka nē, es pati. Tikai viņa pati ņihuja nedara, ar mietu jāgana un tad maybe kkādus sīkumus izdara.
Un ja jaunajā dzīvoklī atkārtosies tas pats…

Karoč man par šo visu ir nenormāls stress un pārdzīvojumi.