Nu…es nepiekrītu ka stulbums ir tikpat nemaināma lieta kā asinstips. nav runa par nespēju mainīties, ir runa par negribēšānu mainīties.
Es jau ar patiesībā baigi neapzinos savas ilgtermiņa intereses. Like man ir darbs, un dēļ skopuma veidojas uzkrājumi. Ko tālāk… i dunno, gaidīt pensijas vecumu, un cerēt ka nebūs cilivizētās pasaules beigas
Fair point. Mana doomera iezīme ir uzskats, ka cilvēki ir kādi viņi ir un tādi ir jāpieņem. Arī uz sevi skatoties. Mainīties ir grūti un vēl grūtāk ir nonākt pie apziņas, ka tev jāmainās.
Domāju ka īsts stulbums, kā tas ir pozicionēts Cipollas teorijā, ir vispār nenonākt pie secinājuma, ka tev tas trūkums ir. Kamēr cilvēks cenšas sevi uzlabot, pat ja čut čut pietrūkst gribasspēka vai varēšanas, viņš nebūs apakšējā kreisajā sektorā.
Jāvirzās augšup pa Maslova piramīdu 
Pamatvajadzības ir nosegtas, hell yeah! Ko nu? Vai darbs tevi piepilda? Vai tavi vaļasprieki tevi padara laimīgu? Vai ir kāds cits veids kā tu gribi atstāt savu pēdu pasaulē?
Dunno. algu maksā un nav toksiski kolēģi, so viss ir norm
Itkā… tad kad ir laiks, radošums un enerģija viņiem XD. Pašreiz viena zīmējuma(tekstūrojuma??) ideja marinējas galvā, kas varētu būs baigi dope
Nekad neesmu par to domājis. Man nekad nav bijušas tādas ambīcijas ierakstīt sevi cilvēku atmiņā, likt lai par mani atceras. I just like… want to life a peaceful and stable life with occasional all-nighter parties. es esmu ar mieru būtu fona tēls tā teikt
Pašizpausmei nav jābūt tikai hobijam vai kaut kādai grandiozai atzinībai no pasaules. Tas var būt kaut kāds mazs veids kā savām rokām padarīt pasauli labāku. Gan jau biologam ir daudz iespēju tādā ziņā.
Pati pie datora sēžot un esot zobratiņš apdrošināšanas kompānijai nejūtu īpašu piepildījumu. Varbūt izdarīju nepareizo izvēli studijām, bieži domāju kā būtu ja šī vietā izstudētu sociālo darbu
Okei, biki pārpratu tevi. No tāda viedokļa man darbs ir baigi patiecīgs, jo ja tiek cauri tam birokrātijas murgam un savstarpējam saziņas trūkumam, tu reāli vari redzēt kā situācija Rīgā nedaudz uzlabojas. Piem nākamvasar plānots bliezt augšā vēl vienu lopu aploku daugavgrīvā. Ganjau turpināsies pļavu atjaunošanas projekti
Nja, piepildījums - es teiktu, ka svarīgākais elements, lai darbu izbaudītu. Apbrīnoju tos, kuri to atraduši. Redzu, ka strādā virsstundas dēļ tā vien.
Saprotams, ka lielākai daļai kompāniju rūp peļņa pāri visam. Vai esi kādreiz to izteikusi darbā - ka nejūti piepildījumu? Vai cilvēki saprastu?
Vai esi kādreiz domājusi par studiju atsākšanu? Vai arī - ir kādi iemesli, kas tomēr no tā attur? Kā būtu ar parastiem kursiem pēc darba?
hehe kas te notiek, grupas koučinga sesija? 
Darbā par piepildījumu nerunāju, šobrīd komandai ir diezgan noslogots brīdis, imo tam nav īstais laiks. Gan jau ka pieminēt to varētu, taču šis darbs galvenokārt dod to finansiālo stabilitāti, no kuras pagaidām vēl biedē atteikties. Šobrīd jūtos tīri labi fokusējoties uz jauniem adīšanas projektiem 
Par studijām domāju periodiski, bet neesmu nosvērusies pārliecinoši par labu tam. Četri gadi liekas ilgs laiks
Man ir ĻOTI naiva cerība, ka cilvēkus tomēr ir iespējams bīdīt uz augšu šajā ziņā. For my relatives’ sake.
Tā reāli ir masīva problēma. Pat ne tik ļoti negribēšana mainīties, cik negribēšana mācīties jaunas lietas, jo, mācoties jaunas lietas, mainīšanās notiktu dabiski, kad prātā rastos konflikti starp nesaderīgām idejām.
Manas intereses pa lielam ir vnk redzēt pasauli paliekam labāku, bet “in the big picture” faktiski notiek tieši pretējais, and that is just fkn depressing, man.
Pienācis laiks visiem paskatīties spogulī un ar aizdomā uzdot sev jautājumu vai mēs neesam idioti. :D
Par izmainīšanos runājot, pieņemu, ka fizioloģisku stulbumu būtu sūri un grūti izmainīt. Stulbumu, kas ir tīri zināšanu trūkums, gan jau var krietni vieglāk izmainīt.
Es jau labi sen apzinos, ka atsevišķās situācijās es esmu stulbs. Vai to izdosies mainīt, un vai es vispār gribu to mainīt… Tā jau ir cita tēma.
Manā uzskatā stulbs/idiots ir cilvēks, kuram ir viedoklis, un viņš atsakās paskatīties uz viedokli no cita skatu punkta. No šī viedokļa viņš neatkāpsies, jo:
Attiecīgi, manās acīs 99.99% cilvēku ir idioti? Arī nē.
Tu vairs neskaities stulbs, ja tu atzīsti, ka esi stulbs.
Es ticu rakstu zīmju spēkam. Kāds man teiks ka esmu stulba, jo tās ir pasakas. Es pateikšu “Jā, es nezinu kā strādā enerģija, neesmu kvantu zinātnieks, bet es respektēju savus senčus, attiecīgi, es šo savu naivumu/stulbumu pieņemu un ar to sadzīvošu. Pasakas mani iedvesmo”
Like…tu neskaities stulbs, ja tu esi gatavs pieņemt kritiku par savām vērtībām un esi gatavs akceptēt to, ka pat lietās, kur esi eksperts, tu vari vēl mācīties un mācīties. Stulbums sākas tad, kad tu savu prātu iesprosto rāmjos.
Ideāls piemērs ir tas, par ko stāsta Pēteris Kļava-
Zinātnieki atklāj lietas, un pie tā arī apstājas. Zinātnieki atklāja piem, kvarku (Dieva daļiņu) un saka “Viss finito, it iz what it iz”…Jo tālāk jau jāsāk ieskatīties aurās un enerģijās, kas daudziem zinātniekiem ir tabū tēma…bet varbūt tomēr būtu jāsāk šīs lietas pētīt?
Kādreiz matemātikā neeksistēja negatīvie skaitļi un daļskaitļi, jo to uzskatīja par neiespējamu lietu 
Un šeku reku, kur mēs esam 
I am reasonably certain they did not say that. True scientists know there is always something more to discover. Cita lieta, vai pašreizējās tehnoloģijas to atļauj… Jo kvarkus atklāt arī prasīja dahuja laika un investīciju.
Ne nu, protams ir zinātnieki, kas ir neatlaidīgi, bet ir daudzi kas padodas, tieši dēļ šis “kastīšu” domāšanas
No true scientist, iykwim.
Stupid = showing a lack of thought or good judgement, vismaz pēc kautkādas definīcijas. Diemžēl problēmo sākas tad, kad tev jasaprot cilvēka domas. Mēs nekad nezinam ko cits domā. Cik saprotu, mūsu domas ir tās kas definē mūsu pašus, i think therefore i am. Mulķis var izmainities, jebkas var izmainīties.
Psiholoģijā ir termins “conscientiousness”. Nav ne jausmas, kā latviski to tulkot. Apziņa šķiet nekorekti. Cilvēki, kam ir augsts conscientiousness vai vismaz mēģina to paaugstināt, kas teorētiski ir izdarāms noteiktās robežās, var mainīties. Bet tas arī lielā mērā bioloģiski jau noteikts. Manuprāt, vajag nedaudz vairāk, kā gribēšanu, jo ar gribēšanu bieži vien par maz.
manuprāt šitie jau bija antīgajos laikos. Labāks piemērs būtu visi imaginārie un kompleksie skaitļi
Man conscienscious pēc definīcijas latviski šķiet kā pašapzinība
Izklausās līdzīgi, bet tomēr nav tas.
apzinīgums