Uzkrājumi. Uzkrāju tik daudz naudas, lai varētu uz sava rēķina ilgi atpūsties, un ja vēl sanāk bezdarbnieka pabalsts, tad tas ir vispār bonuss; pirms šīs darba vietas man nebija pabalsta, jo biju iepriekšējā darba vietā nostrādājis tikai astoņus mēnešus, un man tur vēl bonusu sapista, ja es būtu nostrādājis nepilnu mēnesi ilgāk, būtu saņēmis solīto mēnešalgas bonusu, bet es tur vnk absolūti nevarēju izturēt ne dienas ilgāk, kolēģis bija drausmīgs. Pirms iepriekšējās darba vietas bija pabalsts, bet tur bija tā, ka iepriekšiepriekšējā darba vieta maksāja pusi algas uz rokas, pusi uz papīra, tāpēc pabalsts bija ~puse mēnešalgas (pirmos 3 mēnešus anyway).
Šobrīd es rēķinu, ka ja šodien aizietu no darba, tad varētu vismaz gadu dzīvot uz sava rēķina. Tas ir neskaitot pabalstu, kurš teorētiski būtu apjomīgs. Bet es nevaru šodien aiziet no darba, jo esmu apsolījis darba vietai pabeigt projektu. Diemžēl projekta oriģinālais termiņš bija maijs, bet šobrīd tas ir nobīdījies jau uz janvāra beigām, un arī tad tas ir šaubīgi.
Paprasa, es pasaku, ka atpūtos, prasa, vai neko citu nedarīju tajā laikā, saku nē, atpūtos. Vairāk jautājumu par šo tēmu nav, lai gan pieņemu, ka šie domā, ka es kkāds debīls, tjip “kā var pieaudzis cilvēks nestrādāt?”. Bet man tas liekas tikai pašsaprotami, kāpēc lai es strādātu, ja man ir nauda un es gribu atpūsties? Ja es varētu, es vispār nekad nestrādātu, man ir tik daudz interešu, man nekad visam nepietiek laika, fuck work! Es strādāju tikai un vienīgi tāpēc, ka vajag naudu, es no tā negūstu kaut kādu gandarījumu (wrong jobs, I know, I’ve been thinking about that, bet tajās vietās, kurās es reāli gribēju strādāt, mani nepaņēma nezināmu iemeslu dēļ - rekrūteri, padlas, ārkārtīgi negribīgi saka īstos iemeslus), mani neinteresē tie people connections (pārāk reti tur sanāk kkas labs, nav tā vērts, labāk citur).
Šis ir tik relatable un man pat patīk mans darbs, es tikai nevēlos tajā pavadīt 5/7 dienas nedēļā un nedēļas nogale knapi pietiek, lai mazliet atgūtos nākamajai nedēļai. Rezultātā man vienkārši nav enerģijas daudzām lietām, ko es vēlētos darīt
Par uzkrājumiem runājot, uzkrāt tik daudz lai vairs nekad nevajadzētu strādāt būtu slitīgi, bet kamēr tas vēl nav sanācis, es ieteiktu uzkrāt vismaz 6 mēnešus izdzīvošanas naudas un nebāzt to kaut kādās augsta riska vietās kā akcijas, kripto, aizdevumi vai vēl sazin kas. Var ielikt krājkontā vai arī paņemt kādu valdības krājobligāciju, bet tad arī ne visu naudu, kādi 2 mēneši dzīvošanas jāatstāj ātri pieejamā vietā.
Mans domu gājiens ir tāds, ja tev krājumos ir 6 mēneši, tad kopā ar bezdarbnieku pabalstu varbūt var arī izvilkt gadu un pa to laiku var paspēt ļoti daudz ko izdarīt ar savu dzīvi. Kā arī, kamēr ir darbs, tā 6 mēnešu nauda tevi aizsargā no negaidītiem izdevumiem.
Nez kā citiem, man ir ļoti raksturīgi rēķināt naudu laikā cik ilgi es ar to varētu izvilkt. :D
Rakstu, jo radies jautajums kas neliek mieru. Nevaru pareizi uzrakstit, jo nav iespeja pielietot Latviesu valodas korekciju uz cita PC tastaturas. Velos uzzinat atbildes, ka tikt ar milions jautajumiem, kas galva.? Kas argumentejas viens ar otru un kur ir fakti un kur pienemumi, par lietam, kas taja bridi notiek.? Ka to savaldit un ka pienemt pareizas emocijas un izjutas, lai neizgastos. Es to saucu pa putru galva :)
Man personīgi īstermiņā palīdzēja mūzikas klausīšanās vai filmas noskatīšanās. Bet tad es aizgāju pie speciālista, parunājos, nomainīju darbu un sāku nodarboties ar jauniem hobijiem.
Jo vairāk tu jautā jautājumus un depresojies, jo dziļākā akā kritīsi.
Iesaku nomainīt vidi (draugus, darbu, lokāciju). Tas parasti ir liels motivatora pārmaiņām. Tad uzsāc kādu hopiju, ko vienmēr esi vēlējies pamēģināt (iesaku tādu, kur tu vari satikt jaunus cilvēkus). Un ye…
Man personīgi palīdz daba. Jā, klišejiski, bet aiziet pie kādas mazas tērcītes, vērot ūdens tecējumu ļoti palīdz. Var arī taisīt diskusiju ar kokiem, putniem, akmeņiem, vai siseni kas izdomāja un plaukstas uzlekt, tas pa lielam ir tas pats terapeits, bet ar 100% garanriju ka neviens tevi netiesās. Man vismaz galva paliek nedaudz skaidrāka un izveidojas rīcības plāns
Savu putru galvā ievirzīju uz mēķiem kas SEV ir pioritāte. Iespaidojoties no labām lietām kas apkārt nietiek. Pielietieju pagaidām savā ģimenē jo tie ir mani tuvākie. Skatos ar bērniem filmas kas parāda mūsu laikus, kas atspoguļoja mūsu bērniebu. Jo šo laika posmu mēs jau apguvuši bet bēni zin tikai šo kas mums šobrīd apkārt. Tehnoloģijas un citas lietas kas nebija mums. Domāju ka nevar uzspiest musu laikus bet ieskatu var. Notikusi liela evolūcija īsā laika posmā. Tas ka vēl bēni nav dzimuši mūsu kultūrā. Smaga tēma bet ne pa to ir stāsts. Gruti sakopot domas kad viņas nelīmejas ar laika posmu. Kur pareizi kur nepareizi rīkojamies. Bet ģimene var nesaprast. UN KUR VĒL APKĀRTĒJIE.
Piemērs: Kad izmaini kaut ko savī, tad rodas jautājumi. "Tu vairs nepīpē.?" Izbrīns. "Vai tu vairs nelieto alkoholu?" Es tak tevi zinu tādu.
Tad atfiltrējas rupji sakot tie ar kuriem tu to esi darījis. Bet ģimenei ir vieglāk to izskaidrot. Lielas parmaiņas nes lielu atbildību gan sev gan citiem. Kas gribēs tas sapratīs. . .
Esmu te jauniņais. Sodien izveidoju profilu. Vel nesaprotu, kas ir kas. Un kā labāk. Ieteikumi un piezīmes es pieņemu ( saprāta robežās ). Droši rakstiet…
