Kopā tik 4 velo jātnieki braukuši pretī.
Es tieši esmu viens no tiem kam staigājot tukšs pods, bet ar nastu un gājiena organizēšanu, pat sev vienam, nesanāk atslābināties.
Bet tev šitāds trips ir pirmais tāds lielais?
Nav bijis vairāk par 2 dienām
Man jau 2dienas nāvinieks. Bet domāju tiksi tu tālu.
Būtu interesanti tevi atsekos ir real time
nezinu kāpēc par to iedomājos…
Man tuvākais ir atzīmes ko lieku kartē ik stundu
Būs interesanti pēc tam paskatīties.
Visai burtiski pēc tam, neesmu licis lai publiski nenodoksētu sevi.
Bet oi cik labi paēdu, stundu vēlāk no ūdens atraudziņa vēl ar kartupeļiem uznāca
Šodien gan sanāca sevi paspiest par stundu ilgāk paiet, bet laikam tam detaļas rīt.
Šodien visai asimetriski iedegu
Trešās dienas objekts: cilp-sprādze mazajai pudelei kas palīdzēja ceļā iztempt pāri 4l ūdens.
Pēdējais izskatās diezgan nice ^^
Izņemot faktu ka vārtiņi ir slēgti :/
Piekrītu - tādās var atrast karbonādes tikpat lielas kā pats šķīvis, uz kura tā atrodās.
Viena tāda vieta ir Sumbrs saucās, pa ceļas uz Tukumu, aiz Pūres, ja pareizi atminos. Nu ar, vienu porciju uz divām ēdienreizēm var :D
Var atrast Booking Viesu māja Kaķis krūzē, Folvarcīši (updated prices 2024) (booking.com)
Nav dārgi. Vsp forši izskatās iekšā.
Ugh - man ļoti labi prātā nāk viena ēstuve Engurē. Biju tur palicis vienā AirBnB ar milzīgi apaļu logu un skaistu iekoptu interjeru. Blakus “Kukul ceptuvei”. Iepriekšējā vakarā bijām aizgājuši uz kafejnīcu, kas saucās “Būda”. Ēdienkartē bija norādīts porcijas lieluma izvēle - vai nu pusporcija vai pilna. Un tas bija tieši pie karbonādēm.
Es kā apjukušais rīdzinieks prasīju, cik liela ir tā pati karbonāde. Uz ko man atbildēja - normāla latviešu lieluma. Nu ok - es jau nopratu, ka būs labi Atnes kastīti līdzņemšanai un tā karbonāde reāli spiedās gar malām laukā, haha. Pietika vakariņām un nākošās dienas pusdienām vēl.
Šorīt slapjš rīts, guļammaisam slapjšs gals, bet izskatās ka svarīgākais ir sauss. Laikam jāpaguļ ilgāk teltī līdz nedaudz norimstas. Sliktākais tas, ka lai tiktu atkal uz ceļa ir pa garu zāli jābrien.
Kāmēr lietus īslaicīgi norimās savācos un aizlaidos uz tuvējo krogu kafiju iedzert. Kā jau gadīju, kājas caur pļavu brienot slapjas, bet toties zābaki sausi pagaidām.
Var redzēt sekas lētas telts pielietojumam, pončo paveica 70% darba
nūdelītes svaigā gaisā!
Nu tad īsumā: Kristianuxu piemeklēja gals.
Kāpēc? Ne īsti tas bija mentālais tapouts ne kāda trauma. Visa gājiena garumā viens vai otrs ķermeņa gals sāpēja, bet tas bija pietiekami ciešami, garlaicība arī mani nemocīja. Šorīt pat @Kuro norādīja, ka esmu pārsniedzis trešo daļu distances (relatívi Līgo termiņam) kas deva krietnu morāles devu.
Pusi dienas prātoju par to kā būs iet pēc Pļaviņām, kur priekšā būs tikai reti ciemi ar maziem, īsa darbalaika veikaliņiem, plus tam pa virsu solīja tuvās dienās arī pērkona negaisu? Dēļ tā pat sacepu fantāziju kā Jēkabpilī nopirkšu krietnāku telti, ne tikai slapjumam, bet arī garumam :3 , vilnas zeķītes un plastmasas maisiņus jo pirmajā dienā ātri noskaidroju ka zābaki lietu vienkārši netur.
Pārkāpjot jau ar sakostiem zobiem Jēkabpils robežu gribasspēks bija izdeldējies visai plāns, gluži kā manas pēdas. Priekšā bija visai vienkārša izvēle: paspēt uz pēdējo vilcienu vai izsviest piķi uz telti kurā iespējams ūdens tecēs vai nē, un tiks pavadīts nenoteikts laiks atkarībā no apstākļiem.
TL.DR. sapratu ka neesmu spējīgs attaisnot sev 50€ telti un turpināt savu bez-baudas mazohismu.
No gaišās puses kopā konkrēti pārgājiena robežās nogāju pie 125km, kas ir ievērojami vairāk nekā jebkad esmu gājis un smuki sanāca iet tieši 3 dienas un 3 naktis.
Godīgi nejūtu gandarījumu un nejūtos atpūties, tomēr par spīti tam nenožēloju ka krietni izkāpu no komforta zonas un devu tam iespēju. Iespējams pēc jāņiem mēģināšu no ziemeļu gala ar otru zābaku pāri, un ja kāds vēlēsies: kompāniju.
Te statistika un bildītes:
Un te ir mans mēģinājums visā savā varenībā. Karodziņi stundas atzīmes, zvaigznītes kā naktsvietas.