Mums visiem ik pa laikam gadās uzzināt kaut kādus interesantus faktus. Šī ir vieta kur ar tiem dalīties. Es sākšu:
Šodien es uzzināju, ka amerikāņi ir tik ļoti piesaistīti pie mašīnu kultūras, ka viņiem ir deive-thru bankomāti.
1 Like
Nīlzirgiem ir ļoti zems ķermeņa tauku apjoms + viņi var skriet ar ātrumu 30 km stundā uz sauszemes
Pīļu tēviņiem ir korķvilķa formas formas metamais un tā ir viena to retajām putnu grupām kur tēviņiem vispār ir metamais
Oksfordas universitāte ir vecākā par maiju cilivizāciju
1 Like
Šitais mani pārsteidza, kad apciemoju ASV. Drive thru banka 
Nilzirgiem ir rozā piens, un ja nemaldos, flamingo ģenētiski patiesībā ir baltas spalvas.
2 Likes
Yea, tā rozā krāsa ir no planktona.
Plīvurpūces patiesībā nemaz nav pūces taksonomiski, bet ir pašas savā grupā, nost no pārējām pūcēm.
Pūču knābji tāpat kā nagi visu laiku aug, tādēļ pūcēm nebrīvē vajag arī knābjus apcirpt, ne tikai nagus.
1 Like
Pa pūcēm runājot, dēļ to attīstītās redzes to acāboliem ir cilindriska forma, kā rezultātā pūces vairs nav spējīgas pakustināt to acis - tām jāgroza visa galva
3 Likes
Mīts: Taj Mahal tika būvēts kā mīlestības apliecinājums Indijas valdieka nelaiķa sievai ar solījumu, ka viņš vairs neprecēsies.
Fakts:
- Valdnieks gandrīz uz reiz pēc sievas nāves apprecēja viņas māsu.
- Viņam bija 50 konkubīnes vecumā no 12-18 gadiem.
- Taj Mahal celtniecībai tika paverdzināti vismaz 20 tūkstoši zemāko kastu pārstāvji, no kuriem liela daļa mira slikto apstākļu dēļ.
Neskatoties uz savu lielo svaru, viņi arī ļoti ātri spēj skriet ūdenī.
3 Likes
The salmon used in sushi dishes in Japan is actually a product of a massively successful Norwegian marketing campaign in the late 20th century
4 Likes
Ja nemaldos lasis pirms šitās kampaņas tika uzskatīts pa low tier fish dēļ parazītiem
Es ar šo argumentu strīdējos pret vēstures nepieciešamību skolās tagadējā formātā
Kas tagadējam formātam vainas? Man vidusskolā bija superīga vēstures skolotāja.
Tie ir vnk notikumi, datumi un pērsonības un nekādas analīzes un mēģinājumiem iedomāties, kas notiktu pēc konkrētiem notikumiem un tad salīdzināt ar to, kas bija īstenībā
Nu to tā kā jau būtu jādara tev pašai. Ok, es vēl saprastu vienu-divas stundas veltīt tam, lai skolotājs iemācītu skolēniem, kā to darīt, bet pēc tam tikai kā optional mājasdarbu. Stundās jau tā ir grūti visu iedabūt, mēs jau tā vēsturē šo to izlaidām, jo vnk nepietika stundu.
Kāpēc vajadzētu mācīt visu šo, ja vēsture atkārtojas? Var parādīt spilgtākus piemērus un labi izanalizēt, jo tas ir svarīgāk. Jebkurā gadījumā nemāca par visiem notikumiem visos pasaules galos
Tāpēc, ka atkārtojas idejas, nevis konkrēti notikumi, i to ar daudzām niansēm, bet pa lielam visus interesē konkrēti notikumi. Protams, ka varētu mēģināt mainīt sistēmu, bet tad tev būs skolnieki, kuri, piemēram, zinās vienu kaut kādu karu, un pa lielam neko par citiem kariem (vismaz iznākot ārā no skolas, ja vien nebūsi viņiem iedevusi mājasdarbos pētīt entos citus karus). Un WW1/WW2 vispār ir atsevišķa tēma.
Bet šobrīd zina tikai faktus, kas dzīvē vispār nepalīdz, izņemot ja strīdas par vēsturi. Tā vismaz jēga būtu