Jarrr!
Patreiz esmu ļoti noskaities uz 48. autobusu. Tas ir kaut kāds pašvaldības praktiskais joks?
2 Likes
Izskatās šoreiz Zonā galvenais artifakts bija automāts. :D
1 Like
nuuuu… pa nožēlu… neviens nenēsā artifaktus 
Tā ka jāiztiek ar pārpalikumiem 
There is no such a thing as empty backpack slots.
4 Likes
Finally Watching Tower of God that I dropped a few years ago, for my Mental Health Anime Sunday stream.
1 Like
Ēdu pusdienas un atpūšos pēc 6 dienu ciemošanās pie tantes “palīdzēt” pārvākties un apskatīties manis izremontēto dzīvokli. Kopā ieliku ~16.5k€, dzīvoklis konča, bet diemžēl cerība, ka tas tāds turpinās būt, ir ārkārtīgi maza, jo gan tante, gan māsīca dzīvo kā bomzes, un ja tante vēl kaut mazbišķīt (bet tiešām tikai pavisam mazbišķīt) cenšas kaut ko uzturēt, tad māsīcas pašreizējā istaba ir burtiski miskaste - atkritumi visos stūros, viss nenormāli putekļains, viss izmētāts kur pagadās, drēbes kalnā uz krēsla un stūros, vnk bardaks. Par to arī sastrīdējāmies.
Kad atbraucu, ieraudzīju, ka māsīca ir sadauzījusi jaunā drēbju skapja spoguli kopš pēdējās reizes, kad tur ciemojos pirms mēneša pusotra, kad sākās remonts. Jautāju, nahuj sasiti, atbildēja “netīšām”, tas jau nekas, ka sadauzīts divās vietās. Pateicu, ka jābūt idiotam, lai noticētu, aizmuka un ieslēdzās istabā (krampīti noskrūvējusi no vannasistabas un pieskrūvējusi savām durvīm). Un vēl uzzināju, ka viens no diviem (ļoti pamatīgajiem) jaunajiem manis pirktajiem krēsliem ir salauzts - izrādījās, arī pie vainas viņa.
Pārvākšanās notika krimināli - kad aizbraucu, pilnīgi nekas vēl nebija sapakots, pirmo 3 dienu laikā tante bija sapakojusi nieka 4 kastes ar grāmatām, kuras arī aiznesu uz jauno dzīvokli, un nākošajā dienā viņa bija sapakojusi un aiznesusi vēl 3 kastes. Tas ir gandrīz viss, kas pa manām 6 ciemošanās dienām tika pārnests uz jauno dzīvokli; otrā lieta bija māsīcas drēbju skapis, to izjaucu, pārnesu, un saliku. That’s literally it.
Pārējais laiks, ko tur pavadīju, tika veltīts strīdiem par to, ka jāpako mantas, kādā secībā tās kārtot un kādā nest, un mēģinājumiem dabūt kaut kādu kompensāciju no pašvaldības par remontu. Tante bija dzirdējusi no kaimiņienes, ka esot iespējams ar remonta tāmi dabūt atlaidi no ikmēneša rēķiniem, bet izrādījās, ka tas esot aizvēsturisks pasākums un jau sen vairs nav aktuāls. Visproblemātiskākais ir tas, ka kad sāku remontu, es 1. nebiju pat iedomājies, ka kaut ko varētu dabūt atpakaļ jebkādā formā; 2. nesaskaņoju ar domi/pašvaldību, ka taisīšu remontu 1. punkta dēļ; 3. atklājās, ka īres līgumā speciāli atrunāts punkts, ka ja, slēdzot līgumu, nav vienojušies, ka par remontdarbiem kompensēs, tad nebūs.
Pārvaldnieks iedeva kontaktus domes valdes priekšsēdētājam, aizgājām klātienē satikāmies, viņš izstāstīja, ka viņam pašam esot bijusi tieši tāda pati situācija ar medību namiņu, un ka tagad uz galda stāv cita cilvēka lieta ar pirti, un ka vispār tāda problēma nav retums. Pateicu, ka tad jau jādomā kaut kādu risinājumu sistēmas līmenī, ja jau tik bieži ir problēma; individuāli tak baigais laiks paiet, ar tādiem gadījumiem ņemoties. Viņš pateica, ka naudu dabūt jebkādā veidā atpakaļ ir gandrīz neiespējami, ierosināja variantu atsavināt (atpirkt) dzīvokli (tā viņš izdarīja ar savu medību namiņu, bet tur sanāca tā, ka novērtēja pēc remonta, un atsavinot sanāca iztērēt 2x vairāk naudas…).
Uzrakstīju sūdzību par to, kā dzīvokli tā drausmīgajā sākotnējā stāvoklī vispār pieņēma par ekspluatācijai derīgu - izrādījās, ka tieši virs tā dzīvokļa bija ~4 caurumi šīfera jumtā, t.i. reāli tecēja griesti, bet tad, kad mēs rakstījām sūdzību par pelējumu, minot, ka laikam jumts tek, mums atbildēja, lai mēs vēdinām un kurinām dzīvokli - tas nekas, ka mēs to dzīvokli saņēmām jau sapelējušu -, un lai izskata to cilvēku, kas novērtēja dzīvokli, atbilstību saviem amatiem.
Tad vēl atklājās tāds joks, ka īres līgums ir tikai līdz 25. janvārim! 
Jo, izrādās, pirmo periodu taisot īsu - maksātspējas un kavēšanas novērtēšanai -, un pēcāk, pagarinot, 3-5 gadi. Un izrādījās, ka nupat arī jāraksta iesniegumu par pagarināšanu, par ko tante, protams, nebija pat nojautusi, jo viņa tak to līgumu nemaz nebija normāli izlasījusi, uzreiz parakstīja un nevienam pat neapjautājās, mēs uzzinājām tikai pēc fakta, attiecīgi no paša sākuma nespīdēja nekādas kompensācijas viņas dēļ.
Par dzīvokļa atsavināšanu, attiecīgi, varēs runāt tikai tad, kad(JA) pieņems lēmumu atļaut īres līguma pagarināšanu, un JA tajā nebūs punkta “par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” (maznodrošināto padarīšana, jo viņai tak nav darba). Papildus problēma visticamāk būs tajā, ka man jau nav maksājuma uzdevumu par remontu, jo meistaram maksāju uz rokas, un ar visu to iztērēju gandrīz visu savu naudu, kas man uz to brīdi bija, t.i. gribēdams nebūtu spējis samaksāt nodokļus. Un tagad, pēc fakta, es arī nevaru tādus uzburt, ja nu vienīgi meistars nevar kaut ko tādu izdarīt, bet stipri šaubos.
Arvienvārdsakot, māsīca ir basically done and gone, no hope whatsoever, viņa nedarīja absolūti neko pārvākšanās jautājumā, izņemot drēbju skapja iztukšošanu uz krēsla; tantei istabā KALNS ar lupatām, lai gan it kā daļu nesīšot nodot kumpalās; es viņai vēl piepirku lielu drēbju skapi pa 355€ (+ piegāde un uznešana = 392€), jo negribēju, lai jaunajā dzīvoklī mētājas drēbju kaudzes lielajā istabā. Un praktiski nekas nekustās.
I am depresso espresso (jeb, pareizāk sakot, ierubījusies smaga apātija, otherwise I’d just break), un visticamāk vairs nekad uz laukiem nebraukšu.
8 Likes
now deep breaths… and remember… Family…
Un legit… es šo redzu… kad tu sāki stāstīt par māsīcu.
But overall, don’t get drunk, enjoy a anime or two, game a bit… destress by punching a hole in a wall or a person… Then deal with stuff.
Neesmu to šovu skatījies, bet man liekas, ka mana māsīca ir FAR WORSE. Viņa lamājas uz visiem, plēš un lauž visu, nerūpējas par neko, vienas privilēģijas un “es gribu/negribu”, zero sense of responsibility. Nekad mūžā nav atzinusi savu vainu ne par ko, nespēj atvainoties principā. Paldies arī pa 3 gadiem ir pateikusi vienu vai divas reizes.
Tas vairāk bija domāts, ka viņā kko saplēš vai ne tā izdara, un šāda sejas izteiksme.
But overall I can imagine, have seen kids like that from 10-20 and yes, quite often 20 year olds are still kids.
@jurchiks - pienāks viņas dzīvē tāds moments, kad sapratīs savas kļūdas, vai arī dzīve izmācīs (šis liekās pat tuvāk realitātei). Tev vajadzētu paņemt kādu laiku sev - paņem iekāp autobusā un aizlaid līdz Pērnavai. Tur jauki mazi kafūzīši, pasēdi kādā burbuļvannā un vakarā pastaigājies pa pilsētu un iedzer kādu karstvīnu. Domāju, ka Tev būtu jāpaņem laiks sev pašam.
1 Like
mani priecē tavs optimisms.
vienkārši meistarklase 
2 Likes
Right?
Ja tu zinātu visu to drazu, ko viņa dara… Smēķē no 10/11 gadu vecuma, pirms pusgada tā bija paciņa nedēļā, veipo arī pēdējo gadu pusotru, pie tam veipus esot bezmaz burtiski no miskastes izlietotus vilkusi ārā, tie esot cirtušies rīklē (internetā lasīju, ka tādi veipi ir izlietoti un drausmīgi kaitīgi veselībai); pirmo reizi piedzērusies līdz blackout 10 gadu vecumā uz Jāņiem, staigājusi pa savu mazpilsētu un visi viņai devuši alkoholu, parubījusies uz soliņa un tante par laimi atradusi un aiznesusi mājās (un hz vai pirms atrada kaut kas nenotika, bet viņai patīk the buzz un poh); kopš šī pavasara tusē ar bariņu deģenerātu, visi puiši, visi vecāki par viņu, vecākais (18yo) viņu kantē no paša sākuma, un visa bara priekšā ir teicis, ka māsīca būšot viņa mauka, kad viņai palikšot 18 (es teicu, lai tūlīt pārstāj ar viņu kontaktēties, but nope); vairāki puiši no tā bara esot viņai kniebuši krūtīs, bet viņa turpināja ar viņiem tusēt; tusiņi pie 18gadīgā mājās pa naktīm ar skaļu mūziku, cīgām, veipiem, alkoholu (izsauc policiju - sīkie izlec pa logu, aizmūk, policija aizbrauc - atpakaļ); kaut kāds cits čalis viņai dodot bezlimita zālīti pīpēt pie viņa, un viņa tur esot vairākkārt burtiski no rīta līdz vakaram non-stop pīpējusi to zāli (teicu, ka ain’t no way ka viņš necer ne uz ko pretī, bet viņai bija poh); sēž tiktokā 14-18h dienā (viņa man ir rādījusi battery usage); neciena nevienu un neko, lauž un plēš mēbeles, traukus, elektroniku (kad es iepriekš ciemojos, kamēr līmēju kopā drēbju skapja salauztās atvilktnes, viņa pret durvīm izšķaidīja šķīvi, jo psihoja par to, ka es esmu viņas istabā un ka laboju jebko, jo “viņai to nevajag”)…
Iespējams, ka tas viss sākās tad, kad viņu 9 gadu vecumā vietējais “baltā lapa” (nepieskaitāms, savu tēvu ar cirvi nogalinājis, bet kaut kāda velna pēc staigā brīvs) bija pēkšņi savācis, kad viņa sniegavīru cēlusi, un kaut kur aizvedis, esot viņai izstāstījis visu, ko ar viņu plānojis darīt, bet it kā neesot paspējis neko reāli izdarīt, jo vai nu mana tante, vai vecākā māsīca atrada laikus (laikam nebija tālu). Vistrakākais, ka viņa uzskata, ka “nekas nav noticis”. Tas, ka bija nodoms, un aizveda kaut kur projām un stāstīja visu, ko darīs, “neskaitās”.
It all is SO HOPELESS! Un jo vairāk es mēģināju viņai jebko ieskaidrot, mēģināju pievērst veselīgākām, labākām lietām, jo vairāk viņa no manis attālinājās. Pēdējie pilieni bija: 1) kad iepriekšējoreiz biju aizbraucis satikties ar meistaru pirms remonta sākšanas un laboju tās atvilktnes, tad viņa mani nolamāja un pateica, lai savācu atpakaļ visu, ko esmu viņai jebkad nopircis (tagad daļu arī savācu, izņemot, protams, mēbeles; daļa no tā, ko savācu, ir salauzta, būs jāremontē, bet atpakaļ, protams, vairs nedošu), un 2) šajā braucienā konstatētais sasistais spogulis jaunam skapim.
6 Likes
Hei un ko ne? Pāris radi savos 40/50 gados sapratuši savas kļūdas un izmainījušies. Vai arī piedzīvojuši ko tādu, kas liek mainīties. Ir arī satikti jaunieši savos 20 izmainījušies. Iespējams jau tas noteikti ir - vienkārši ko paši vēlās dzīvē redzēt.
Honestly tas ir ļoti atkarīgs no paša cilvēka.
Man pašai rados ir māsīca,kas vienmēr dabūja visu ja vien vecākiem paraudāja,paplikšķināja acitiņas.Citreiz tās lietas ikdienā neizmantoja galvenais ka draugiem ir tad viņai arī jabūt.Un vēl soc tīklos plātījās ka reko es dabūju no senčiem paraudot.Like that an achievement bruh.Tagad ir ģimene un ir pamainījusi raksturu jo sapratusi kā tas ir.Tas protams no pozitīvā rakstura.
Un tad ir tādi radi kas jau ap gadiem 40 bet vēl joprojām ir tiešām kas savas negatīvās rakstura iezīmes nav mainījuši jo uzskata ka ar viņiem nav problēmas bet ar citiem bet nezin kāpēc ģimene ar viņu nevēlas vispār kontaktēties,a citi kuriem nav motivācijas vispār uzlabot savu dzīvi un dzīvo līdzīgā miskastē kā Jurčiks aprakstīja
2 Likes
negribu izklausīties pēc pesimista, bet man aizdomas, ka viņa dabūs ātri kaut kādu sīko no vietējā ar ko tusē, abi tupēs uz sociālā pabalsta, kaut ko muļļāsies, nestrādās un turpinās tādā pašā.
manuprāt, vislabāk būtu viņas abas ar tanti pārvest dzīvot citā vietā - moš Rīgā, ieliktu kādā skolā, uz kādiem pulciņiem aizsūtīt, reāli jāmaina vide, citādi viņa tur viss ko redz, ir vietējie kas dzer un tusē un neko nedara - viņai tā liekas norma.
1 Like