Laiku pa laikam atrādīšu dažas lietas no dzīlēm.
Iespējams unikālas, bet dažas ne tik.
Šīm lietām ir dažāds raksturs - sentimentāli, mazliet vēsturiska konteksta, ģimeniska vērtība vai vienkārši - prikolīgi, pat ja nezinu vai nav tā pielietojuma.
Bidstrupa karikatūras. Leģendārs karikatūrists. Daudzas viņas karikatūras pat šobaldien atbalsojas un kaut kādā mēra ceļ juteklīgas tēmas, ka nezini raudāt pat laikam. Bērnībā daudz lasīju, ja var teikt, tieši Latviešu izdevumu, var teikt vesalu sējumu. Šis vecāks un mazāks.
No viena žurnāla Sievietes Pasaule, interesanti reizēm palūkot tās adreses un apzināt mūsdienās tās lokācijas. Bet izdevēji, kuri mūsdienas vēl eksistē, palūkot ko piedāvāja.
Mans 8.klases lepnums. Zīmēts Paint. Ieguva balvu MS Office rokasgrāmata. Neatminos vai bija konkrēta vieta vai kas tāds…
Bija ilgstoši mitrākā vietā , tpc ir paplūdis
Mazliet atminos, neesmu droš, ka mums bija, man liekas no turienes es iepazinos ar Bērziņa karikatūrām, man bija kaut kur arī viņa karikatūru sējums, kā arī atminos pat biju vienā no zīmēšanas konkursiem laimējis kalendāru ar viņa darbiem, tas kaut kur arī ir, cerams:sweat_smile:
Man ar vecātēva krājumos bija cik atceros. Bērnībā daudz viņas pētīju, lielā daļā zemteksts gan pārlidoja krietni pāri galvai, bet bija interesanti tāpat
Grūti teikt, bet sajūta, ka viņš mūsu platuma grādos bija diezgan populārs, grūti teikt dēļ kā tieši… varbūt dēļ to, ka viņš nereti kaut kā pret kapitalāsmu un tml, izsmēja…
Turpinam arhīvu izrakumus. Atminos, ka kādreiz ap 2010, torrentos un ne tikai, bija vesalas Wallpaper Pack Mega Ultra, tematiskie, jauktie, jebkāda žanra un formāta, ko vien gribi un kā gribi.
Mana kolekcija. Daudzi no tiem pat skatoties šobrīd liekas ok. Tolaik favorītos Dabas skati, abstraktie un ar (ap) videospēļu saistītu tematiku. Šobrīd vairāk patīk abstraktie dabas skati. Anime arī dzen ieņem mazliet vietiņas, kaut kā tolaik nevarēju atrast sev interesējošos.
Kas topā citiem bija tolaik? :D
Nekad nebiju tā aizdomājies cik daudz var pateikt pēc failiem, to radīšanas laiku un cik ļoti var atcerēties šķietami aizmirstu mirkli.
2011. gada 8. septembris, 17:15
Tas ir laiks, kad atnākot no skolas, nervozs, uztraucies un vienlaicīgi pārlaimīgs līdz ausīm, ar trīcošām rokām slēdzu iekšā savu pirmo, patstāvīgi nopelnīto un visu vasaru krāto datoru, tas neieslēdzas, būdams pārbijies, visu pārbaudu un saprotu, ka neesmu ieslēdzis aizmugurē slēdzi barošanas blokam.
Ieliekot Windows 7 instalešānas disku ar trīsi sirdī gaidu, ka viss notiksies. Un soli pa solim sāku instalēt driverus.
Gigabyte mātesplatei komplektā nākošie driveri ir pirmie jelkad instalētie driveri šajā sistēmā.
Tā laika mātesplate un videokarte turpina dzīvi citviet, labu laiku jau pie RetroMultiplayer, cerams
Viss, kas vien palicis no tā datora ir kaste, kura kalpo joprojām teicami un cietā diska pilnais backaps uz cita HDD, kurš savukārt ir no vēl iepriekšējā datora, kuram kalpoja, kā ārejais cietais. Drīz no tā visa vairums nekā nepaliks, tik vien tie faili, kuri cītīgi glabāti un gaidījuši savu stundu.
Un šis attēls.
