Piedāvāju visiem uzrakstīt (un attēlot) īsu gada kopsavilkumu. Šīs ir īstenībā ļoti labs un svarīgs vingrinājums ko periodiski pildīt pašsajūtas uzlabošanai.
Es pirms gada izdomāju sākt tradīciju taisīt katra gada beigās art vs artist (kas ir 3*3 kolaža ar darbiem un autoru centrā) kā kopsavilkumu, bet to cilvēki taisa arī šādā formātā:
Umm var izmantot tikai foto? 
Nu nē tak
As in… Bez zimetām ilustrācijām takā tev
Var jebko
Tātad, draugi, kolēģi un visi pārējie, mans gads iesākās ļoti lēni un vienmuļi, jo studijas dēļ kovidēna joprojām bija attālināti. Protokoli protokolu pēc, lekcijas kuru laikā spēlēju minesweeper vai tetri, abstrakti laboratorijas darbi. Īpaši čābīgi bija tāpēc, ka kursa minecraft serveris arī bija izmiris un tur bija vien ciemats ar nepabeigtām ēkām un pusiesāktiem projektiem. Fonā šim visam čubinājos ar kursa darbu. Tabulas, grafiki, kartēšana un R studio. Tā tas viss šādā vienmuļībā marinējās līdz martam kad beidzot atsākās klātienes studijas.
Un tās atsākās kārtīgi. Vairāku nedēļu gara Zaķusalas floras uzskaite, herbāriju pētīšanas, referāti un prezentēšanas, pa vidu vecais doomeris Zaļoksnis ar savās vides ilgtspējības prezentācijām un nesamērīgi lielajiām esejām. Tam visam fonā pietika laika gan kursa darba rakstīšanai, gan, lai sāktu skatīties nijisanji EN.
Tad jau nemanot bija klāt maijs. Ar draugu aizgājām uz jujutsu kaisen 0. Man bija kultūršoks, ka tik daudz tautas. Jau sāka veidoties vasaras plāni un tā solījās būt notikumiem pilna. Bija Kursa darba aizstāvēšana, ko paveicu godam un par to saņēmu 10. pāris dienas par to biju nelielā šokā. Bez šī, visspilgtāk atmiņā ir tas kā kursabriedene mani veda pa ceļam mājās un paralēli klausījās hokeja spēli un latviešiem ne pārāk labi veicās.
Vasara iesākās salīdzinoši mierīgi, bet tas nebija uz ilgu laiku. Pirmais zīmīgais notikums bija Bioairs - bioloģijas(lai gan visi organizētāji bija biotehnologi) fakultātes 3 dienu laivu brauciens. Bija ap 50 laivām un veselas telšu pilsētiņas. Lija kā pa Jāņiem, nebija pārāk silti, bet tas neatturēja cilvēkus nedz no peldēšanās duļķainajos Salacas ūdeņos, nedz līšanas alās un kārtīgiem, Jāņu cienīgiem ugunskuriem.
Nepaspēju ne īsti atvilkt elpu kā bija klāt jau Lodesmuižas ekoloģijas prakse. 2 nedēļas zem viena jumta ar pasniedzējiem un kursabiedriem. Un kas tik tur nebija. Egles dedzināšana divos naktī pentagrammas vidū, peldes pa pliko, sīpolu zagšanas, dzeršana ar ģeogrāfijas fakuktāti un kārtīgi pritoni. Tam visam pa vidu bija arī mācības. pedējā dienā saķēru vedervīrusu un pēc tikšanas mājās nomocījos kādu nedēļu.
Neilgi pēc tam bija desmit dienas garā bezmugurkaulnieku prakse Kolkā, un arī tā bija pilna ar notikumiem. Volejbols un novuss, orientēšanās un peldēšanās, picu nakts un cepti siseņi, pirts un ezotēriskas sarunas pie ugunskura. Unikāli skati ar Slīteres retajiem kukaiņiem. Tomēr atšķirībā no iepriekšējas praskes te bija jāraksta atskaite un tā bija sāpe pakaļā
Vasara noslēdzās ar brīvprātīgo darbu Eiropas mieturaļģu konferencē. FYI mieturaļēs ir pašas attīstītākās aļģes. Dabūju dzirdēt dažādu ārzemju zinātnieku pētījumus, gan ar viņiem aprunāties. Kā arī neveiksmīgs flirta mēģinājums ar kursa biedreni, kura arī bija kā brīvprātīgais. Konference kulminējās ar divām eksursijām - vienu kur ezerā ievācām paši savus aļģu paraugus, un otra kurā apvienoja fosiliju vākšanu un randu pļavu aļģu dārzu pētniecību - ūdens bija lopiski silts.
Rudenī dzīve atkal iegāja ierakstākās sliedēs. Studijas bija klātienē, tomēr to skaits vēk bija zems. Pirmo rezi biju uz conu, tiesa gan tas bija Tartu. Oktobrī sākās kursi ar Erasmus studentiem, kas arī bija kārtējā jaunā pieredze un studiju slodze pieauga dramatiski. Novembris ja godīgi prātā ar neko daudz nav aizķēries. Studijas kā Studijas, jau bija pirmie eksāmeni. cepiens par to, ka nav staro rīga Viscaur rudenim es apsekojo vietējās Līgatnē esošās no mizgrauža cietušās egļu audzes un vācu datus bakalauram. Pēc eksāmenu rezultātiem sapratu, ka esmu pelnījis sev dāvanu un pēdējā brīdī paķēru lētās wintercona biļetes un izlēmu beidzot īstenot vecvo sapni un cosplayot Shin no dorohedoro. Un tad jau klāt bija decembris.
Cik interesants biologiem mācību process) Kas ir redzams tajā bildē no mikroskopa?
Un veiksmi ar bakalauru!
Paldies!
Tā ir parastā puslene. Plēsīgs ūdensaugs. Konkrēti bildē redzami pūslīši ar kuriem tās ūdens daļas ķer sīkos bezmugurkaulniekus
Man pietrūkst apņēmības un satura kam tik apjomīgam.
Nu nav taču obligāti romānus jāraksta) Pamēģini atcerēties šo gadu no paša sākuma un par ko tu esi priecīgs ka izdariji
Šitā ir runas pērle! :D Ko tādu sen neesmu dzirdējis.
Godīgi sakot pat uzzināju ko jaunu, nezinu vai tas man noderēs, bet, kas zina.
Super! Ja tikšu uz WC tad noteikti būs tevi jāizķer, bet bildes studijā šā vai tā!
Man tiešām nav apjoma kolāžai, vienīgais gada akcents ir nolaists dzīvoklis ko nopirku.
Nu tad uzraksti tekstā
Laikam ne pārāk labi sanāca paskaidrot šī topika domu
Kurš te sūdzējās par romāniem?!
Kas ar mani notika šajā gadā, ko piedzīvoju, pa paveicu?
Ar mani ir parodoksāli - bet, es neatminos daudzas lietas t.i. es zinu, ka viņas notikušas, tomēr kopējā laika līnijā man viņas ir grūti sazīmēt. Vai arī nevēlos nekur īpaši izcelt, ka šis notikums bija svarīgāks par pārējiem. Viņi visi bija svarīgi, visi kaut ko deva man dzīvē vai otrādi. Faktiski var teikt, ka ir tāds baltais troksnis, kurā ir meklējama informācija.
Tomēr ir foto, ir video un citas lietas, kas palīdz kaut cik atminēties.
Jauno gadu sagaidīju ārpus mājām. Priekš manis tas ir jancīgi, tajā ziņā, ka kaut kur galvā vēl sēž tās dienas, kad galvenokārt Jaungadu sagaidīju ģimenes lokā. Pie tam C19 periodā, tā bija pirmā reize kur es vispār kaut kur biju pa īstam izlīdis tautā. Nācās aiz ragiem savu iekšējo ekstrovertu izvilkt.
Nopirku jaunu telefonu. Sen gribēju. un vajdzējā. Iepriekšējais pa lielam jau tehniski nevilka tik labi, ka gribētos.
Aprīlī sanāca brauciens uz Spāniju. Šeit jāska paldies @Mrspambox3 un @Menestrels, kuri mani izvilka. ERASMUS+ neformālās izglītības virziens jauniešiem līdz 30 - nezinu, kā to formāli savādāk raksturot. Godīgi sakot, sen nebiju nekur pa Eiropu braucis. Pie tam tik tālu. Piedevām - pirmo reizi biju lidojis ar lidmašīnu. Sajūtas bija fenomenālas.
Šeit atgādījās viens no tiem stāstiem, par kuriem var dzirdēt. Maziņš, iespējami nenozīmīgs, bet ļoti vides raksturojoš. Zinat tos mazos ciematiņus, kuros visi viens otru pazīst, lūk tādā mēs dzīvojām divas nedēļas. Ciematiņš saucas Penagos. Pa savam skaista un vēsturiska vieta.
Ap šo laiku aizsākās viens projekts, kuru noteikti piefiksējāt, bet nebija tam lemts noturēties :D Tieši ap augustu aizsākās aboslūti negaidīta haltūra. Tas bija leciens virs galvas. Jumta labošana vasarnīcā - ne savā. Ziniet, kad tu zini, ka viss ir slikti, tomēr beigās izrādās viss vēl sliktāk. Neskaitot jumtu, salaboju sienu, pārklāju turpat 50% no jauna jumtu (vienmēr vahtējat strādniekus, naudu paņems, bet huj#@u sataisīs). Sanāca pat ļoti labi un superīgi. Atliek vien pacelt ēku, ieliet pamatus un staisīt sienu. Bet to iespējams nākam gad. Faktiski ar šo noņēmos līdz septembra beigām, katru nogali.
Kaut kur šajā periodā biju Tartu un Animatsuri. Maziņš, omulīgs, patīkams pasākums. Nesanāca pa pašu Tartu pastaigāties, biju slinks un mazliet paguris.
Oktobris. Vesals gads. Gads Karl! Auto tiesības manās rokās, tagad esmu liels zēns. Gandrīz. Bet esmu lepns, faktiski esmu pirmais, kurš savā ģimenē ir ieguvis tiesības.
Šis tgads bija arī skumīgs - divi runčuki aizgāja ķert peles citviet. Un cik gan neesmu jau pazaudējis, tomēr katru reizi, ir grūti.
Brīžiem bagātīgs, brīžiem vienmuļš. Liek padomāt un liek aizmirst.
P.S. Uzliku krāsni. Kaķīšiem silti un gāzes rēķins mazāks. 
Hei, tā bija atsauce uz @HentaiHercogs joku
Same, es sākumā random izrakstīju notikumus un tad saliku, balstoties uz postiem un attēlu izveidošanas datumiem
Ыыыы a man bija grants, bet nesanāca atrast praksi
Apsveicu ar tiesību iegūšanu!
Paldies!
Ehh. Nu kā tā… godīgi sakot, man esot studentam bija interese, tomēr nepilna laika īpatņiem šādi bonusi neattiecās.
Ja vien es atcerētos, kas šogad notika.
Pamēģini) Es tieši tāpēc arī nosaucu to par vingrinājumi, jo tas var būt diezgan sarežģīti, bet manuprāt nes daudz laba: tu apzinies kur tērēji enerģiju un kādi bija rezultāti, tas arī dod vairāk motivācijas darīt sarežģītas lietas nākotnē un uzlabo pašvērtējumu
Tāpēc es more or less hronoloģēju savu dzīvi ar bildēm.
