Sveiks, tipiskais forumietis.
Katrs no mūms ir spēlējis spēles un pamanijis, ka NPC (Non Playable Character) uzvedās. Tie var būt citplanietieši uz Marsa bāzes vai tirgotājs no Horinesa. Protams, spēlējot mēs nedomājam, kā tas darbojās un smadzenes pašas par sevi noved spēlētaju, pie domas, ka tā ir dzīvā būtne, tikai ekrānā. Protams, zemapziņa nojauš, ka tas nav īsts cilvēks un, ka īstenībā tā ir programma, bet grafiskā vide un 3D modelis ļauj izjust, ka tas ir īsts sarunas biedrs vai spēlētajs Jūms pretīm.
Paskatīsimies uz mākslīgo intelektu no tehniskās puses. Grūti noticēt, bet vienīgais, kas nepieciešams jebkuram mākslīgam intelektam ir atrodams lielākājā daļā programmēšanas valodu mūsdienās. (Baidos, ka tomēr kaut viens izņēmums atradīsies, bet nenobīšos pateikt, ka pat katrā). Tas vienīgais ir IF ELSE, jeb, kā mēs medzam teikt JA SAVĀDĀK. Viss vienkārši izpildē, bet sarežģīti apjomā.
Primitīvākāis Mākslīga intelekta piemērs:
IF see(player){goto(player)} ELSE sit();
JA redzu(spēlētajs){ eju_uz(spelētajs);} SAVĀDĀK stāvēt();
Principa no šī rodas samākslotība un nosakums “Mākslīgais intelekts”. Mākslīgais intelekts ir spējīgs uz daudzām lietām un panākumiem, līdz programmētaji izvērtē pēc iespējas vairāk spelētaja darbības. Par nelaimi AAA spēļu izstrādātaji mēdz aizmirst par sīkumiem, ka parunāt ar random cilvēku. Bieži to dara, lai samazināt sllodzi uz procesoru, bet biežāk, jo brutāli nav jēgas. (tāpat pirks) No ta mums ir Witcher 3, kurā ir burvīgie intelekti Bandītiem, bet mijiedarbības ar kārtejo Main Quest personāžu robežojas ar sarunu.
Bet tomēr, kāpēc cilvēki uzskata par māksligo intelektu tikai datorspēļu algoritmus, kas liek atbilsotoši kustēties 3D modeļiem, kuri izskatās pēc cilvēkiem, dzīvām būtnēm, bet neaptver to, ka tai pašai pilsētas sienai ir viarāk intelekta nekā dzīvniekiem @GTA5.
Viņai jāprot reaģēt uz spēlētaja šāvieniem ,sprādzieniem, sitieniem un nav jālaiž spēlētajs tālāk, ja jau viņš izdomā iziet viņai cauri. Dažas sienas pat prot aprēķināt ar kādu ātrumu spēlētajs nolēmis izveidot savu liktenīgo kontaktu ar sienu. Tas liek aizdomāties par to, ka jebkura programma var būt māksligais intelekts. Un nē. Tā nav.
Lieta tāda, ka pastāv 3 pamata algoritma veidi. Tie ir lineārie, nelineārie un cikliskie. Eksistē vēl ceturtais, kas tiek izmantots pamatā - apvienotais algoritms, jeb algoritms, kura ir moduļi ar linēaro izpildi, ciklisko izpildi un nelineāro izpildi. Nelinēarie algoritmi arī ir vairāku veidu un principā no nelineāriem algoritmiem tiek taisīts mākslīgais intelekts. Retam tam piekabina ciklisos un linearos.
Nelineārie algoritmi atgādina Root ceļus vizuālajās novelēs, tiklīdz mēs pieņēmam kādu lēmumu, programma var mainīties uz īsu brīdi, vai var sākties pilnībā jauns tās izpildes veids, kas nebūtu parādijies, ja lietotajs veiktu citu izveli.
Attapīgākie jau sen saprata, bet tomēr paskaidrošu. Māksligais intelekts ir programma, kas sazinās ar lietotāju. Pie tam tas lietotājs ne vienmēr ir cilvēks. Programma mierīgi var nolasīt datus no DatuBāzes un atkarībā no saņemtās DatuBāzē atbildes izpilda darbību. Tie var būt pavisam mierīgi divi māksligie intelekti, kuri sazinās viens ar otru un ne vienmēr par mērķi kalpo kāds rezultāts. Par māksligo intelektu var būt datorvīruss, ko mēs saucam par mērķtiecīgo reklāmu, parāda to, kas lietotājam visticamāk varētu interesēt. Mākslīgā intelekta pielietojums ir gana plašs, bet kāpēc tad tas nav līdzīgs civēka prātām?
Cilvēka smadzenes nedarbojas tieši tāpāt kā programma. Programmas ir izstrādātas ar nolūku kalpot gana neilgi. Līdz nākošajama atjauninājumam, ja precīzi teikt. Tā pilda savas operācijas, tiek noslaktēta un tās vietā operācijas pilda viņas jaunināta versija. Cilvēks ir visai attapīgāks šajā brīdī. Mēs varam saņemt Update ne tikai pēc nāves. Principā, līdz ar jaunām zināšanām. Tās var būt saņemtas gan guļot, klausoties un ne īpaši funkcionējot. Mēs varam salikt divus atmiņas fragmentus un iebūvētais atšifrētajs - loģika, pati dos mums jaunu informāciju. (Es + apģērbs = siltums). Jautrākais ir tas, ka mēs spējam neskaitāmi daudz reizes saņemt jaunus datus un informāciju, kuraietekmē izveli, kamēr mē to izvēli taisam. Tas ir kaut kas augstāks par Māksligo intelektu, mūsu algoritms spēja pats izstrādat algoritmu. Pie tam programma vienmēr spēs atrast to, ko viņai liek, pat ja vajadzēs ilgāku laiku. Mēs varam pazaudet savā atmiņā pilnība jebko. (aizmirst)
Kād Mākslīgais intelekts būs tik kruts, kā cilvēks. Tīri teoretiski. Mēdz uzskatīt, ka tad, kad viņš izies Turinga testu. Tāds tests, kura vienam cilekam tiek doti divi saziņas biedri un, viāņm jānosaka kur bija cilveks un kur mākslīgais intelekts. Bet pastāv arī cita teorija. Tā ir specefiska un ne vienmēr viņai jātic. Viennozimīga un vienkārša. Ja mēs esam gudrāki par māksligo intelektu, jo izveidojam to, mākslīgais intelekts būs gudrāks par mūms vai mūsus līmēnī pilnībā nekad. Pat ja A.I. izveidos savu A.I., cilvēks būs uz soli priekšā, jo cilveks izveidoja A.I, kas izviedoja A.I., ko nepanāca pats A.I. Šīs rekursīvais paradoks parāda, ka mākslīga intelekta intelekts ir nesalīdzināms ar cilvēka.
Ja Jūs tikāt līdz šejienei, malači. Liekat Like un dalaties un uzrakstīšu vairākus rakstus par citām Geek lietām, par kurām, visticamāk neesat iedziļinājušies.
