Hey! Vēlējos uzzināt, vai starp forumiešiem ir kāds Pokemon TCG kolekcionārs / spēlētājs? Būtu interesanti redzēt jūsu kolekciju un mīļākās kārtis kolekcijā
Uj, Pokemonu kārtis man galīgi paskrēja secen. Esmu spēlējis kādu vienu reizi. Tagad gan Pokemonu kārtis manu vairāk veikalos nekā citas TCG. Nesen biju Aniimeshop un tur divi maziņi skolēni, ar lielu entuziasmu klaigāja, ka viņi ir nopelnījuši naudu atverot booster paku. :D Baigie spekulanti.
Par to runājot, vai tev pašai ir kolekcija?
Manā laikā bija tikai fiškas no cheetos pakām
Es par kārtīm uzzināju tikai pateicoties tam, ka manas mātes draudzenes bērniem bija masīva kolekcijas ar fiškām un kārtis. Es tieši nobrīnījos, ka tādas kārtis eksistē.
man skolas laikos bija tās kārtis ko brokastu pārslu pakās varēja dabūt
Uzjundijāt atmiņu.
Tad nu izvilku savu kasti, kur ar brāli krājām visu no 1999.gada Smuki visu sapakoju un turu to. Beyblade, Digimon, Pokemon, Yu-Gi-Oh! - lielākā daļa (vismaz 80%) nav nopirkti (no čipšiem vai kā) - īpaši neviena Yugioh kārts vai Pokemonu kārtis, tās visas vinnēju. Toreiz biju liels spēlmanis. Draugi sākumā atdeva kārtis vai fiškas no viņiem nevajadzēja, un tad palēnām ar vairākiem “tricks up my sleeve”, treniņu bieži sanāca uzvarēt.
Mūsu laikā spēlēja uz to, kurš apgriezīs vairāk fiškas uz otru pusi (vai arī kārtis, tās noliekot uz galda malas).
Kas gan par bagātību. Bērnu dārzā/sākumskolā šī tik būtu kolekcija. :D
Es tā vienā reizē palielināju savu Yu-Gi-Oh kolekciju vairākas reizes, no klasesbiedra, kam tā visa padarīšana bija apnikusi. To gan drīz vien man atņēma skolā garām ejoša skolotāja un ar to beidzās mana kolekcija.
Šo biju dzirdējis un redzējis, kā skolotājas atņēma mūsu azartspēles Tādēļ vienmēr nolīdām stūros kā kaut kādi noziedzinieki, haha. Bet ja atņēma, tad nevarēji dabūt atpakaļ? Mēs aizgājām pēc stundām vai paprasījām vecākiem.
Pēc idejas jā, bet kad biju aizgājis man teica, ka visas kārtis jau ir atdotas. Baumoja, ka vecāku klašu skolēni gāja pie tās skolotājas un vāca atņemtās kārtis.
Maniem senčiem riktīgi nepatika visa šī te sātanija. No turienes varēja necerēt dabūt asistenci.
Wow, wow, wow! Skolotāja operēja nelegālo tirdzniecību (vai mainīšanos) ar skolēniem Varbūt tādēļ atņēma - lai varētu piesavināties labākās kārtis saviem bērniem.
Eh? Laikam jau tāds periods visas paaudzes vecākiem bija. Maniem tas bija dators - īpaši nebija priecīgi, kad sāku to lietot. Man laikam paveicās, ka mana ome tieši pirka Digimonu paciņas vienā no veikaliem, kad tur iegriezās. Tādēļ tik daudz sakrājušās
Tak par pokemoniem pats Pujāts Aglonā sludināja ka sātana instruments un samaitā bērnu prātus. Pēc tam daudzas klases meitenes sadedzināja savas fiškas
Draņķīga operācija būtu bijusi. :D Otrreizējais tirgus tad noteikti nebija tāds kā tagad un tur tak visas tās kārtis bija pakaļdarinājumi. Yu-Gi-Oh bija tirgū vismaz kādi 3 pakaļdarinājumu veidi. Pēc bildēm spriežot tev pat varbūt tie visi arī ir kolekcijā. Viens bija tāds ar kuru vispār nereāli spēlēt. Bija tāds viduvējais pakaļdarinājums ar kuru it kā varēja kaut kā spēlēt, vismaz mums tolaik tā likās. Ja kaut kur sanāca izraut, varēja arī dabūt viens pret vienu pakaļdarinājumu, kārtis it kā īstās, taču papīra kvalitāte galīgi švaka. Man skolā oriģinālās kārtis praktiski nevienam nebija.
Tā pat bija saspringi laiki, vai nu tev skolotāja ņēma nost vai arī citi bērni nodarbojās ar zādzību. :D Man ir bijušai vairāki gadījumi kuros tu iedod paskatīties kādam savas fiškas vai kārtis un saņem atpakaļ mazāku kolekciju nekā iedevi. xD Vienreiz pat mātes draudzene bija atnākusi ciemos ar savu dēlu un šis man nočiepa manas kolekcijas pašu krējumu. Pat māju teritorijā tavas kārtis nebija drošībā.
Liekas es tā arī visu bērnību. Krāju un zaudēju- krāju un zaudēju. Kolekcijas. :D Nebrīnītos, ka arī kādu reizi senči man iznīcināja kolekciju. Ķipa, es sadarīju blēņas un pie visa tika vainotas manas briesmoņu mantas vai arī multenes.
Atceros, ka man bērnu dārzā skauda daži citu bērnu vecāki. Jo šiem ļāva skatīties pokemonus, pirka fiškas, spēļu konsoles un viņus veda uz Magdonaldu. :D Man mājās viss jaunais negāja viegli cauri.
Dators vēl izgāja cauri, jo senčiem darbā bija datori labu laiku pirms mūsu mājas datora. Lūk, Wi-Fi ieviešana mājās bija smaga cīņa. Mikroviļņu krāsniņu tak arī teju sātans bija projektējis un Wi-Fi ir mikroviļņu krāsniņas tuvs brālēns. :D