Gen Fiction

Nolēmu, ka ja jau ir tēma ship fanfiction, tad ir nepieciešama tēma arī gen fanfiction.

No sākuma, ātrs paskaidrojums tiem, kas fanfiction apzīmējumos orientējas ne tik labi. Protams, šajā jautājumā domas dalās un ir strīdi par konkrētiem terminiem, bet gandrīz visur izšķir trīs galvenos fanfiction veidus, gen, het un slash. Het, slash - tie ir šipošanai paredzētie žanri, pirmais aplūko heteroseksuālās, bet otrs, homoseksuālās attiecības. Gen atšķiras no šiem divien ar to, ka sižeta pamatā nav romantisku vai seksuālu attiecību starp varoņiem. Tās vai nu nepārādās nemaz, jeb arī nav sižetiski vadošās, figurē tikai fonā. (Jā šāda lieta arī eksistē, lielākoties ar mērķi attīstīt visumu, izveidot alternatīvu notikumu pavērsienu jeb kā action žanra darbi).

Īsāk sakot, gen fanfiction vadlīnija nekad nebūs divu varoņu romantiskas attiecības, bet gan citas sižetiskās līnijas.
Noteikumi:
1. Darbam ir jābūt vismaz 10 teikumus garam, ja ievietojat saites uz saviem darbiem, būtu vēlams ievietot arī šāda garuma darba fragmentu.
2. Stāstam jābūt paša sacerētam.
3. Stāsti var būt 16+ robežās, atbilstoši vispārējiem foruma noteikumiem.
4. AIZLIEGTS ievietot darbus, radītus ar mērķi ļaundabīgi kādu izsmiet, diskriminēt vai pazemot, vienalga vai tas ir konkrēts cilvēks, cilvēku grupa, kāds darbs (filma, grāmata, anime, utt.) vai jebkas cits. Humoristiski darbi nav aizliegti, bet neatmetīsim elementāras morāles normas.
5. Darbi, kas neatbildīs šiem noteikumiem tiks dzēsti, nosūtot lūgumu administrācijai.

Have fun!

1 Like

Šis ir viens no maniem senajiem darbiem, lai gan nedaudz pārrakstītā un stipri tulkotā versijā. Adventures of ficwriter, jeb Fikcijas rakstnieka piedzīvojumi! Nemeklējiet tajā neko nopietnu, tāpat neatradīsiet.

Pirmā daļa:

Rakstnieks vs Jaunas idejas!

Bija tumšs. Tik tumšs, kā var būt tikai pavisam sīkā istabā, kuras vienīgajam logam priekšā ir aizvilkti biezi, tik pat tumši kā pati istaba aizkari. Tumsa bija tikusi visur, tā aptinās ap rakstāmgalda kājām, gultas matraci, lampu, tumsa ieskāva datoru, kas vientuļš stāvēja uz galda, un plauktu virs tā, kurā nekārtīgi samestas gulēja grāmatu kaudzītes. Tumsa ievijās par Rakstnieka prātā.

Šodien viss atkal bija vienkārši draņķīgi. Rīta autobuss bija nokavēts, Rakstnieks neglābjami salija un visu dienu pavadīja ar sajūtu, ka pasaule apkārt ir it kā nedaudz izplūdusi, kļuvusi nestabila. Turklāt seriāla jaunākajā sērijā bija nomiris pats labākais varonis! Atkal. Un ledusskapis kārtējo reizi izrādījās pilnīgi tukšs. Bet tas nebija pats ļaunākais. Pats ļaunākais bija tas, ka zem Rakstnieka garadarba bija parādījies jauns, jau kārtējais, komentārs - Kur ir turpinājums? Jau mēnesis pagājis!

Jā, Rakstnieks labi zināja, ka turpinājums viņa dārgajam darbam par jaunu vulkānieti, kas nokļūst Harija Potera pasaulē, nav ticis pievienots jau ilgi. Bet vai tad tā ir Rakstnieka vaina? Nē! Sižets, kas līdz šim bija virzījies uz priekšu neaprakstāmi labi, pēkšņi nolēma saritināties stūrītī kopā ar iedvesmu un doties uz labākiem medību laukiem. Un ko gan nabaga autoram darīt šādā situācijā? Pareizi, krist dziļā depresijā, sajauktā ar nelielu panikas devu un pilnīgu radošu izsīkumu. Un vēl šis lietus. Nebeidzamas lāses, kas sitās pret logu. Pak, pak, pak… Pag!

Pagaidiet tikai mirklīti! Te nu tas bija! Spīdoša ideja, kuras atnākšanu Rakstnieks bija gaidījis visu šo laiku! Ātrāk par sacīkšu auto, ātrāk par pikējošu piekūnu, ātrāk par studentu, kuram ir ticis piedāvāts bezmaksas ēdiens, Rakstnieks jau bija pie datora un izmisīgi centās likt nejēdzīgajai kastei strādāt ātrāk. Pirksti nedaudz saraustīti bungoja pa klaviatūru, radot rindkopu pēc rindkopas, kamēr Rakstnieka dvēsele virmoja kā jūra saulē, kā svētku karnevāls, kā krāsaina reklāma internetā. Re, nodaļa jau gandrīz bija galā, kad… Nē. Šeit kaut kas viennozīmīgi nebija labi. Ideja, kas pirms brīža šķita ģeniāla, tagad likās vienkārši stulba. Patiešām, kā gan viņš varēja nolemt sākt karu starp ģenētiski mutētiem vilkačiem un pūķiem-pacifistiem? Kā kaut ko tādu vispār varēja izdomāt? Nē, ar pūķiem un vilkačiem viss bija kārtībā, bet kā gan galvenajam varonim šādos apstākļos meklēt maģisko zobenu, ar kura palīdzību viņam vajadzētu atvērt eju uz Tālo nākotni, lai apvienotu to ar Tuvās pagātnes vārtiem?

Jau kārtējo reizi Rakstnieks izdzēsa ierakstu, izslēdza datoru un devās atpakaļ, vērot sienu. Lasītājiem nāksies pagaidīt turpinājumu nedaudz ilgāk.

2 Likes