Tikko pabeidzu skatīties “Detroit: Become human” (jo man tač’ nav naudas ne spēlei ne konsolei lol). No sākuma biju domājis, ka šī spēle nav nekas īpašs, bet jau pirmajās desmit minūtēs sajutu šīs spēles gaisotni un dinamiku. Uzreiz gribētos piebilst, ka PS4 spēļu veidotāji labi saprot, ka konsoļu spēlētāji nav datorspēlētāji, spēlējot uz konsoles, cilvēks jauki atpūšas uz dīvāna, un tā arī tika izveidota šī spēle. Kā filma, kurā ir iespēja iesaistīties tik pat daudz cik vienkārši izbaudīt cutscenes.
Spēles stāsts norisinās starp 3 galvenajiem varoņiem, ar katru no viņiem ir iespējams spēlēt un katram no viņiem ir atsevišķs, savs stāsts, vēlmes, dzinis. Katrs no viņiem ir androīds, kuri ir domāti, lai kalpotu cilvēkiem darot vienkāršus darbus. Mašīnas, kas izskatās tā pat kā cilvēki, bet kuri nejūt un izpilda cilvēku vēlmes. Ar laiku, tiem sāka rasties kļūmes sistēmās, kas noveda līdz tam, ka viņi sāka just. Sāka just emocijas un vēlmi dzīvot, sāka just netaisnīgumu, kas tiek virzīts pret tiem, just vēlmi pēc brīvības. Just vēlmi pēc iespējas dzīvot.
Neapšaubāmi, spēles stāsts var raisīt plašas diskusijas daudzās jomās (kāds arī ir šī topika mērķis), par pareizām un nepareizām izvēlēm, par jūtām, par sabiedrību, par vēsturi, par tiesību došanu mašīnām, nemaz nerunājot arī par pašu stāstu un par varoņu motīviem.
Patika tas, ka spēle savā ziņā arī atveido vēsturi. Melnādaino cīņu par brīvību un tiesībām ASV, kas arī tika pieminēts pašā spēlē. Agrāk man bija grūti saprast to, kā gan melnādainajiem nedeva tiesības un kā pret tiem varēja izturēties tik slikti. Bieži vien tika minēts, ka viņus vienkārši neuzskatīja par cilvēkiem un mans prāts atteicās to saprast. Noskatoties šīs spēles game movie, man radās saprašana par šo visu. Grūti taču ir uztvert par cilvēku kaut kādu plastmasas gabalu, kas ir tik ļoti atšķirīgs neskatoties uz milzīgo līdzību. Cilvēkiem ir grūti pieņemt atšķirīgo.
Pēc šīs spēles man radās jautājumi par jūsu domām šajā jomā. Vai pietiekami attīstītam mākslīgajam intelektam ir jādod tādas pašas tiesības kā cilvēkiem? Vai jūs pieņemtu sabiedrībā androīdus? Kāda būtu jūsu attieksme pret tiem? Ar ko atšķiras cilvēks no mašīnas, kura spēj runāt un “just”?
No spēles izveidošanas puses man interesē jautājumi par to cik gan ļoti atmaksājas tas, ka tiek dotas tik daudzas izvēles un dažādi notikumu pavērsieni, jo tam visam ir jāizveido papildus animācijas, kas prasa papildus daudz pa daudz darba.
)
. Viņam arī ir visai neierasts balss tembrs un citas kvalitātes, bet labi, neiedziļināšos 
. Bet visādi citādi vienmēr gribējās šo spēlēt.