Pabeidzu lasīt Andrusa Kivirehka grāmatu “Vīrs kas zināja čuskuvārdus”, un sapratu ka par šo pienāktos taisīt atsevišķu topiku
Šai grāmatai kā lielam jaunumam un mistērijai uzdūros nesen globusā, lai gan sikāk papētot atklāju, ka Nacionālais teātris jau 2021. gadā uz darba motīviem bija iestudējis izrādi. Pats darbs orģināli iznācis 2007. gadā. Mani pašmāju kultūdzīves robi gan minimāli ietekmēja lasīšanas gaitu.
Grāmata mani ar savu sireālās anarhohronoloģiskās vēstures atainojumu ievilka uzreiz un nevilka vairs ārā. Sižets norisinās aptuveni trīspadsmitajā gadsimtā, neilgi pēc krusta kariem mūsu reģionā, bet ir elementi kas sasaucas ar bronzas laikmetu, vai pat vēl krietni senākiem laikiem. Bet konkrēts hronoloģiskais punkts nav svarīgs - svarīgs ir tas, ka tas ir mītu un teiku norieta laiks. Laiks kad senie igauņu pagāni labprātīgi pameta mežu, aizmirstot senču dzīvesziņu lai kļūtu par kristīgiem zemniekiem, kas tā vien sapņo par kalpošanu vācu krustnešiem - jo tas tak ir moderni un cilivizēti.
Un tā centrā ir Lēmets, kura dzīves līkločiem sekojam no bērna kājas. Lēmets bija pēdējais piedzimušais zēns mežā. Pēdējais kurš mācēja čuskuvārdus, senu no odzēm aizgūtu valodu, kas spēja konktrolēt dzīvniekus. Mēs iepazīstam Lēmetu kā mazu zinātkāru puisēnu, kurš piedzīvoja laikus kad odzes un cilvēks bija vistuvākie no brāļiem. Laikus kad igauņu sievas precējās ar lāčiem, jo tie bija nešpetni pavedinātāji. Laikus kad vilki tika turēti kā slaucami lopi. Un gramatas gaitā viņš pieredz kā visa šī pasaule kurā viņš uzauga izzūd - gabalu pa gabaliņam - līdz no tās ir palicis tikai viņš. Atriebes pārņemts, salauzts karotājs, pēdējā mītu laiku atlieka, kuram modernā pasaule derz tieši tikpat cik tā viņi vilina.
īpaši interesanta tēma, vismaz manuprāt, bija Lēmeta attiecības ar garīgo pasauli - kā pagānisko, tā kristīgo. Viņš necieta kā vienus sprediķotājus, tā otrus. Meža šamaņi kas lēja dzīvnieku asinis dabas garu pielūgšanai bija tikpat jukuši kā kristieši, kas labprātīgi kļuva pa mocekļiem un akli ticēja ka Dievs paglābs no visa. Bet tieši šāda akla ticība bērnības dienu stāstam par lielo Ziemeļu rupuci, kas kādudien atkal modīsies un atgreizīs Igaunijas zelta laikmetu bija vienīgais kas beidzot ļava rast viņam mieru
Silti iesaku izlasīt šo gabalu. Ir daudz literārais gore XD
Angliski ir pieejama audiogrāmata
