Kas jums lika aktīvi sākt skatīties anime, kad tikko ar to pirmo reizi saskārāties un kas jūs noturēja pie tās?
Priekš manis tā bija neparedzamība. Tikko sākot skatīties anime, sižets un žanri bija neierasti. Es nevarēju prognozēt kas notiks nākošajā brīdi. Tas padarīja skatīšanos arkārtēji interesantu.
Piedevām vizuāli varoņu dizains priekš manis ir stipri baudāmāks par to ko piedāvā, piemēram, amerikāņu komiksi. Anime un mangas varoņi manās acīs izskatās stipri stilīgāk.
Es sākot no 2009 gada, kad sāku ieti 9 klasē KATRU dienu skatijos pa vienai filmai uz pc no neta jeb online+ daudzus seriālus un tā līdz 2014 gadam, pateicoties attack on titan, kurš man Gandrīz norāva jumtu es iemīlēju animi un šo sajūtu es nevaru izskaidrot… nu lābi +/- tas bija tas, kas man bija vajadzīgs, lai turpinātu meklēti savu žanru/atmosfēru jo iepatikās varoņu dizains.
Zinot to ,ka man patīk LOTR filmas un citas, kur ir senie laiki tjipa un maģija un ir ANIMES, kur tas ir = viss mans sapnis tika piepildīts, bet ar laiku sāku skatīties arī citus žanrus.
Pateicoties Animei es kļuvu par citu cilvēku.
Hestia no DanMachi mani ievilka žanrā Ecchi( Zinu ka DanMachi ir isekai un īsti nav ecchi, even tho tur bija pāris questionable moments, un tieši tie momenti man ļāva atrast, kas tad ir ecchi). Es sāku skatīties DxD, HOTD, Ikkitousen, bet īsti nebiju iedziļinājies tajā visa jeb baigās intereses nebija vnk prikolam skatījos uz tits(I know I’m disguisting)
Viss mainījās ar vienu ieteikumu no i-neta paziņas. Tas ieteikums bija Tokyo Ghoul, vot šis te gabals mani aizvilka uz šo savu niecīgo eksistenci 
. Kpc mani ieinteresēja pēc šī gabala, jo filmās nekad nespēja normāli paradīt kko pārdabisku, lai tas reāli izskatās episki, bet anime episki izskatās viss + tīkams un pievilcīgs character dizains. + Stulbas, negaidītas idejas, ko tu diezvai atradīsi kkur citur, anime vienmēr ir.
So pamatā ieinteresēja hot/cute girls with boobs, bet interesi, kas man ir tgd panāca dark themed show with epic fights un OP af characters
Ā un velkas noskatoties Attack on titan parādijās atkarība lol how??? lai remdētu savu izsalkumu noskatijos anime Berserk filmas iznākums drausmīgs tas palielināja atkarību un vēlāk viens kaifs bija ko skatīties.
Un vēl tie Osts, soundtracks, op/ed vnk iemīlēja mani
tie tieši no sākuma man nepatika :D Likās meh, but thanks good I found Ling tosite sigure, they got me into OP,END
Pirmais Osts, kurš ielīda manā galvā.
Man šis
Sāku skatīties ap 8 klasi kad Youtube sāka rekomendēt anime lietas jo es biju skatijies Avataru un mēmi ko es ik pa laikam redzēju. Man liekas ka pirmais kas parāva manu intresi bija Code Geass dēļ kautkāda sūdīga AMV.
Skatos no 9 gadiem, Sāku ar naruto, tad ghibli movies, tad “Kinozal TV” give me all animes you got, haven’t stopped since, ļoti aktīvi skatijos no 9-16, tagad ne tik hardcore, bet sanāk kādi 30+ anime gadā, moš vairāk, kā uznāk.
Vairumā līdzīgi kā @Menestrels. Līdz tam laikam kad es aktīvi skatījos anime un apzinājos kas tas tāds ir, man bija ierasts skatīties animāciju no tādiem kanāliem kā Cartoon Network vai Fox Kids. Un uztvēru Disney kā animācijas un stāstu veidošanas kalna galu. Es zināju, ka pastāvēja japāņu animācijas filmas un seriāli, bet līdz tam nebiju daudz tos pazinis un lielākā daļa ko zināju bija radītas 80s gados.
Bet kad pieslēdza satelīta televīziju un es brauzojot cauri kanāliem nejauši trāpījos Digimoniem uz kāda itāļu kanāla un uzreiz pēc tad Dragonball Z uz kāda poļu kanāla I was hooked.
Personāžu dizaini bija interesanti un forši. Stāstu turpināšanas veids bija citāds (līdz šim biju redzējis animācijas seriālus, kuru sērijas bija izolēti, savsstarpēji nesaistīti individuāli stāsti un nebija apvienotas plašākās arkās. Think Looney Tunes, Dexter’s Lab, Scooby Doo and so on). Palīdzēja arī tas, ka es trāpījos tieši tajās dramatiskāko arku beigās. Digimon tas bija pēdējā cīņa pret Etemon un Dragonball Z tas bija Cell games beigas kur Gohan pārvērtās par SSJ2 un vnk iznīcnāja Cell. Those scenes blew my GODDAMN mind. Un sekojošās scēnas mani arī vnk no kājām novēla.
Tad arī es iepazinos ar citām animēm kā Slayers un Kenyuu Densetsu Yaiba. Vēlāk arī Pokemon, Detective Conan, Hamtaro, Monster Rancher, Kamikaze Kaitou Jeanne un citām animēm.
Ievēroju, ka žanru daudzums un stāsti ir pārsteidzoši daudz un viņiem nav bail skarties klāt tēmām, kuras rietumu animācijā cenšas izvairīties, kā nāve, vardarbība, pieaugušo problēmas, attiecības un citām lietām. Protams, komēdijas stils atšķīrās no tā pie kā biju pieradis.
Vienu vārdu sakot, mani anime piesaitija ar to, ka tā bija savādāka nekā citas animācija ko līdz tam biju piedzīvojis.
Tā sīkumos neatceros, bet laikam Avatar The last airbender un Legend of Korra bija kā gateway drug anime pasaulē 
Man kaut kā vienkārši gribējās redzēt aizraujošus stāstus zīmētā veidā un anime to vislabāk sagādā, manuprāt. (It kā seriāliem ar nav ne vainas, bet kaut kā nav tas, laikam tāpēc tagad mācos par animatoru, lol)
Pusaudžu gados es zināju, kas tā anime ir, vienā brīdī pa tv zviedru kanālā manīju Black Lagoon un man uzreiz aizrāva vizuālais, tas action un ar OP. Tad nu kaut kad vēlāk ar noskatījos internetā visu un papildus Elfen Lied, jo atcerējos ka bērnībā draugiemlv manīju Elfen Lied AMV, kas man patika, bet ar baidīja.
(par to visu sīkāk te Pirmā anime, ko noskatījies 🍎 - #78 by Enemijs)
Bet tās tik tā noskatījos, jo Elfen Lied tād kā nostaļģijas sajūta un Black Lagoon aizrāva un patika, bet neko vairāk neskatīju, jo laikam neinteresēja.
Viens draugs vidusskolas laikā ar ieteica Death Note, Attack on Titan, bet man nebija vēlmes, jo mani neinteresēja animes, savā veidā nebija patikas pret tām (laigan es nebiju heiteris, it just wasn’t my thing), laigan biju EL un BL noskatījies pirms pāris gadiem. Bet es vairāk turpināju pieturēties pie Amerikāņu humoristiskajām multfilmām.
Bet kā tai otrā topikā minēju, tad pamanot info un atceroties par Black Lagoon un tad noskatoties vēlreiz vienu otru reizi (sanāk pirms 4-5 gadiem), kaut kā gribējās uzmest aci uz vēl ko, uz ko animētu un ar action.
Amerikāņu multenes bija apnikušas (laigan tagad atkal esmu atsācis skatīt tās vairāk), seriālus pa tv vairs neskatījos, jo tv vispār vairs neskatījos un uz pc negribējās skatīties seriālus un filmas.
Man vienkārši jau no bērnības ir patikušas multfilmas un animes bija kaut kas jauns priekš manis.
Anime to parādīja savādāk. Tēmas bija nopietnākas, vairāk priekš pusaudžiem un pieaugušajiem, nevis bērniem. Animēs pateicoties dialogiem, monologiem, tēmām, notikumiem utt varēja just kā Japāņiem domu gājiens atšķiras no, piemēram, Amerikāņiem rietumnieku multfilmās.
Tas ir tāpēc, ka austrumnieku kultūra ir savādāka nekā rietumnieku kultūra, un tas bija interesanti to manīt animēs.
(laigan man ir tik neliela interese tajā kultūrā nekā daudziem citiem, kuri grib zināt japāņu valodu, dzīvot japānā utt. )
Es laikam kļuvu beidzot pieaugušāks, lai gribētu paskatīt ko manam vecumam vairāk domātu, bet vēl turpinot atrasties animētā stāvoklī. Tā teikt paskatīt ko nopietnāk animētu.
Tad nu ar sāku ar action animēm un palēnām aizgāju uz humoru, romantiku, slice of life, utt. un daži žanri ar vēl nav iesākti.
Bet diemžēl jāsaka ka pēdējos 2 gados laikam esmu sajutis nogurumu no animēm, i’m burned out, laigan ar pie tā ir citi iemesli papildus vainīgi. Bet nu es daudz mazāk un retāk skatos.
Bet tas pats ar iespējams minams Mangām. Par to kā sarunas starp tēliem ir savādākas mangās un kā ir komiksos. Es nevaru to īsti paskaidrot, bet to var sajust un saprast. Japāņu domāšana atšķiras no rietumnieku, un to ar ietekmē kultūra.
Tāpēc es iesāku lasīt mangas, bet komiksus īsti negribēju pacelt, laigan tagad sāku pat vairāk ieiet komikso nekā mangās, jo laikam gribas atkal ko savādāku papētīt xd