Jau pirms kāda laika apsvēru uztaisīt ko līdzīgu, bet jutos visai slinks, kā arī īsti pats super aktīvi neiesaistos. Tātad:
Airsofts. Pēc pasaules kara beigām Japāna, kā viena no Antantes valstīm tika nosēdināta pie mazo bērnu galdiņa un tika nopietni demilitarizēta, kas nozīmēja, ka civilajiem tika liegtas teju visas iespējas nēsāt šaujamieročus.
Kādu dienu kaislīgs šaušanas entuziasts vēlējās savu kaisli turpināt un radīja air-soft: rotaļlietu-sporta inventāru, kas ir visuāli identisks kaujas šaujamieročiem bet tajā pašā laikā nespejīgs nodarīt miesas bojājumus. Roku rokā ar šaujamieroču repliku entuziestiem airsofts uzplauka Japānā un vēlāk arī pasaulē.
Munīcijai tiek izmantotas sfēriskas plastmasas skrotis svarā no 0.12g līdz pat specializētām 0.56g smagām, un no ražotājiem arī ir pieejams varients, kas vidē sadalās lai nebūtu sirds pārmetumi izklaidējoties dabā.
Ieroču jauda tiek ierobežota atkarībā no valsts un vietējo entuziastu likumiem: sākot ar 0.8J līdz pat 5J ekstrēmos gadījumos, kaut gan pieņemts standarts ir 1,5J augšējā robeža. (salīdzinājumam gaisa plintes pēc likuma nevar būt jaudīgākas par 13J)
Bumbiņu vieglais svars arī stipri ietekmē to ātrumu, kurš izšaušanas brīdī ir starp 80 un 130m/s (mazkalibra lode ceļo ap 800m/s)
Kultūra un goda princips.
Par cik plastmasas skrotis neatstāj saskatāmas atzīmes kā to izdara peintbola marķieri vai lāzertaga sistēma, tāpēc raksturīgā japāņu gaumē ir sagaidāms, ka katrs spēlētājs atzīs sevis sašaušanu. Kā mazs plus noteiktās vietās arī ir uzstāti notiekumi neatklāt uguni no pārāk tuvas distances šāvienus izdarot verbāli.
Pāri iepriekš minētajiem analogiem uzkatu airsoftu kā pārāku salīdzinoši precīzākā aprīkojuma dēļ: ar efektīvo distanci starp 45-110m.
Laikam ejot šis hobijs ir palicies pietiekami pieejams, ka arī nu Latvijā ir pieejamas publiskas spēles un inventāra īre, pat bruņotie spēki izmanto aprīkojumu mācībām. Ja man būtu jānosauc minimālā iesākšanas maksa sava ekipējuma iegūšanai, tā būtu ~80eur.
te mazs video no vietējā organizatora:
Pats jau “nodarbojos” vairāk kā 9 gadus, kaut gan esmu bijis laukumā ne vairāk kā četras reizes. Savu entusiasmu izpaužu savādākā veidā: pārkot, izjaucot, saliekot/salabojot un pārdodot dažādās replikas, jau cirkulācijā esmu palaidis 6as. Te mazs klipiņš no pēdējās reizes kad biju pavisam vietējo telpu atklāšanā izbijuša tehnikuma ēkā: (man nav sporta kameras 
)
domāju var skipot pirmās 30 sekundas
un protams svarīgi vārdi no manis: netaupiet uz acu aizsardzību. (nav mans for the love of god)
asides from those heads, the most regular spots are tighs, ass for short term pain,