Tātad, filma ir par vientuļu vīrieti vārdā Artūrs. Dēļ viņa mentālā stāvokļa, viņam dzīvē ir gājis diezgan draņķīgi. Vīrietis cenšas velties cauri dzīvei kā var. Viņa lielākais sapnis ir kļūt par komiķi, tāpēc arī cenšas atrast tādu darbu, kur viņš spētu sevi kaut cik attīstīt un piepildīt viņa dzīves jēgu - smīdināt cilvēkus. Bet, pēdējo dienu notikumi diemžēl tikai lika šķēršļus viņa atlapšanai un sapņa piepildīšanai. Filmas tālākie notikumi parāda mums, cik tālu var novest cilvēku, kas tikai vēlējās padarīt cilvēkus laimīgus…
Mans novērtējums - 100 no 10. Es piss, komiķi spēj uzrakstīt vislielākās traģēdijas. Ja tu māki smīdināt cilvēkus, tad tu māki arī viņiem justies depresīvi. Aktieris - zelta gabaliņš. Tur pat nedrīkst jautāt, vai Joaquin ir pelnījis Oskaru, bet vai Oskars ir pelnījis Joaquin? Esam viņu redzējuši tikai filmās “Gladiators” un “Viņa”, bet nu, kurš būtu zinājis, ka viņā ir tik liels talants? Par pašu stāstu - plūstošs, secīgs un ar atvērtām beigām. Domā, ko vēlies, kritizē, kā vēlies…pareizo atbilžu Džokera filozofijai un message nav. Katrs šajā filmā atradīs domu vai vēsti, kas viņiem šajā momentā ir vajadzīgs.
Ja esi redzējis, noskaties vēlreiz, jo varbūt atklāsi ko jaunu :)
Neesmu komiksu lasītāja, neesmu neko daudz redzējusi un interesējusies par supervaroņiem/superļaundariem, filmu noskatījos neņemot vērā, ka attēlots ir Joker (tik vien daudz, kā izskats par viņu man vēstīja), un filma kā stand-alone, bez iepriekšējām zināšanām, bija brīnišķīga. Ļoti interesanta varoņa attīstība filmas gaitā, Joaquin nospēlēja vienkārši superīgi.
Nav ne vainas, it īpaši priekš super varoņu filmas. Pats stāsts ir reālistisks - arī te pat pie mums mentāli slimi cilvēki tiek atsvešināti no sabiedrības. Kas ir labs kontrasts salīdzinājumā ar Batman filmām. Kā arī līdz šim neatceros, ka Džokers kā varonis tiktu pasniegts gaismā kurā to varētu simpatizēt.
Kameras leņķi arī ir gana neparasti, kamera bieži vien ir visais statiska. Tas vairāk atgādina kādu mazo filmu nevis lielbudžeta nezvēru.
Tai ažiotāžai, ka šī ir labākā filma kopš divu litru alus pudeles izgudrošanas, gan īsti nepiekrītu. Filmu var skatīties un viss ir labi, taču filmā nav nekā tik iespaidīga. Varbūt mēs kā skatītāji esam pārāk pieraduši pie atklāti vājām filmām un kolīdz mums iedot kaut ko kas nav samazgas, mēs sākam redzēt Dieva zīmes.
