Tā arī ir laba ideja Sieviete, kura vada kanisterapijas kursus, stāstīja par savu personīgo pieredzi - par gadījumu, kad bērns ar autismu, kurš vispār nekomunicēja pirms terapijas, sāka tieši vispirms komunicēt ar suni un pēc tam, arī ar cilvēkiem.
Es varbūt labāk strādātu ar bērniem, nekā ar pieaugušajiem. Minēju tieši autismu, jo tas pašai vairāk interesē.
Ok, es ne tieši par suņiem, bet vispār.
Man personīgi liekas, ka ar autistiskiem cilvēkiem man būtu vieglāk saprasties, un mācīt man it kā padodas, to man vairāki cilvēki ir teikuši, tā kā…
Tas ir tas, ko es varētu gribēt. Bet tā ir tikai tāda fantazēšana…
Noteikti nav viegli.
Man vienai no māsasmeitām ir rets sindroms, viņai ir 2 gadi, pagaidām, vienīgais vārds (skaņa?), ko viņa saka ir mamm, bet viņa to nelieto kā vajag, bet gan kā tādu lamuvārdu, kad ir dusmīga.
Par autismu - man psihologs teica, ka varbūt man ir autiskā spektra traucējumi, bet diez vai…
Man šķiet bērni ir kā sponge, uzsūc visu, arā dabūt grūti. Same goes for autism but 2x. Sanāk kad visi point salikti uzsūkšanai, atdevei ļoti maz. Tapēc vieglāk macīt, jo atdeve maz svarīga tanī mirklī vismaz. Kas komunikacijā ir kā one sided.
Vislielakā problēma musdienās ir informācijas apjoms. Kas berniem dod iespēju filtrēt ko grib uzņemt un ko nē.
Pie jauniņajiem es šeit pieskaitu tos, kuri “aktivizējušies” tikai nesen; ir pāris, kuriem ir vecāki konti - tu un Markuss -, ja jūs neskaita, tad sanāk 4 jauniņie, tā kā es uzminēju precīzi.
4/22 = 18%
Hot take - viens vai daži cilvēki ir pat baisāki nekā 300. :D Pie tik liela bara, tu atnāc, norunā, varbūt atbildi uz kādu jautājumu un laid prom. No tava skata leņķa nav lielas atšķirības starp 50 vai 300 cilvēkiem.