Pusaudžu gados es zināju, kas tā anime ir, vienā brīdī pa tv zviedru kanālā manīju Black Lagoon un man uzreiz aizrāva vizuālais, tas action un ar OP. Tad nu kaut kad vēlāk ar noskatījos internetā visu un papildus Elfen Lied, jo atcerējos ka bērnībā draugiemlv manīju Elfen Lied AMV, kas man patika, bet ar baidīja.
(par to visu sīkāk te Pirmā anime, ko noskatījies 🍎 - #78 by Enemijs)
Bet tās tik tā noskatījos, jo Elfen Lied tād kā nostaļģijas sajūta un Black Lagoon aizrāva un patika, bet neko vairāk neskatīju, jo laikam neinteresēja.
Viens draugs vidusskolas laikā ar ieteica Death Note, Attack on Titan, bet man nebija vēlmes, jo mani neinteresēja animes, savā veidā nebija patikas pret tām (laigan es nebiju heiteris, it just wasn’t my thing), laigan biju EL un BL noskatījies pirms pāris gadiem. Bet es vairāk turpināju pieturēties pie Amerikāņu humoristiskajām multfilmām.
Bet kā tai otrā topikā minēju, tad pamanot info un atceroties par Black Lagoon un tad noskatoties vēlreiz vienu otru reizi (sanāk pirms 4-5 gadiem), kaut kā gribējās uzmest aci uz vēl ko, uz ko animētu un ar action.
Amerikāņu multenes bija apnikušas (laigan tagad atkal esmu atsācis skatīt tās vairāk), seriālus pa tv vairs neskatījos, jo tv vispār vairs neskatījos un uz pc negribējās skatīties seriālus un filmas.
Man vienkārši jau no bērnības ir patikušas multfilmas un animes bija kaut kas jauns priekš manis.
Anime to parādīja savādāk. Tēmas bija nopietnākas, vairāk priekš pusaudžiem un pieaugušajiem, nevis bērniem. Animēs pateicoties dialogiem, monologiem, tēmām, notikumiem utt varēja just kā Japāņiem domu gājiens atšķiras no, piemēram, Amerikāņiem rietumnieku multfilmās.
Tas ir tāpēc, ka austrumnieku kultūra ir savādāka nekā rietumnieku kultūra, un tas bija interesanti to manīt animēs.
(laigan man ir tik neliela interese tajā kultūrā nekā daudziem citiem, kuri grib zināt japāņu valodu, dzīvot japānā utt. )
Es laikam kļuvu beidzot pieaugušāks, lai gribētu paskatīt ko manam vecumam vairāk domātu, bet vēl turpinot atrasties animētā stāvoklī. Tā teikt paskatīt ko nopietnāk animētu.
Tad nu ar sāku ar action animēm un palēnām aizgāju uz humoru, romantiku, slice of life, utt. un daži žanri ar vēl nav iesākti.
Bet diemžēl jāsaka ka pēdējos 2 gados laikam esmu sajutis nogurumu no animēm, i’m burned out, laigan ar pie tā ir citi iemesli papildus vainīgi. Bet nu es daudz mazāk un retāk skatos.
Bet tas pats ar iespējams minams Mangām. Par to kā sarunas starp tēliem ir savādākas mangās un kā ir komiksos. Es nevaru to īsti paskaidrot, bet to var sajust un saprast. Japāņu domāšana atšķiras no rietumnieku, un to ar ietekmē kultūra.
Tāpēc es iesāku lasīt mangas, bet komiksus īsti negribēju pacelt, laigan tagad sāku pat vairāk ieiet komikso nekā mangās, jo laikam gribas atkal ko savādāku papētīt xd