Eh, šis ir viens no bērnības neizsapņotajiem sapņiem, bija periods, kad šitā likās krutākā lieta pasaulē 
PS2 bija mans ‘‘go to’’ variants un apmierināja visas vajadzības, bet sastopot šitos PSP kaut kur savvaļā mans prāts tāpat sprāga katru reizi no tā krutuma.
3 Likes
Kad biju sīks man PSP arī bija lielākais sapnis. Šķiet es pat nevienu tādu dzīvē neesmu turējis rokā. :D Tolaik Nintendo nebija tik stilīgs. Ja dotu, es protams neatteiktos arī no DS, bet tā pat nebija tas.
Manos tīņu gados pagadījās lielākā “cūcene” ever. Neatceros vairs protams precīzi kurā gādā tas bija, bet nu stabili kādi padsmit gadi atpakaļ. Browsoju ss, pat neatceros ko tur meklēju un redzēju ka kāds pārdod datoru un 2 PSP pa 55 latiem. Izdomāju pamēģināt uzrakstīt vai atsevišķi PSP nepārdod. Atbildēja man krieviski, kur protams tajā laikā ne vārda nerubīju (tagad gan nav diži labāk). Palūdzu, lai mamma iztulko un tur rakstīts, ka pa 15 latiem pārdod atsevišķi.
Man protams hype gaisā, bet nu tā kā tas atrodās Rīgā un es pats dzīvoju apt 200km attālumā, tad īsti pa ceļam nebija + tādi pakomāti tajā laikā ar neeksistēja. Caur tulku paprasīju, vai pa pastu nevar atsūtīt. Par pārsteigumu šis piekrita un man pat izdevās izlūgties mammai tos 15 latus.
Protams, mūsdienās es 100% gaidītu ka tikšu scamots, bet tajā laikā biju daudz naivāks. Pēc pāris dienām pastkastītē bija aicinājums uz pastu. Aizgāju izņemt, un bams pakā iekšā 2 PSP + 2 spēles + 2 1GB memory cards (Atceramies, tie bija citi laiki) un tas viss pa 15 eur.
Šis probably ir un paliks manas dzīves spožākais mirklis. Protams nešaubos, ka gan jau nebija likumīgā ceļā viņi iegūti, taču tā apziņa man naktīs miegu netraucēja.
TLDR: Daudzus gadus atpakaļ nopirku 2 (iespējams zagtus) PSP pa 15 latiem
5 Likes
Holy fukken shit!
Kā tu viņam toreiz samaksāji?
Mamma atļāva izmantot savu kontu, lai pārskaitītu to naudu
Ej tu nost, es kā sīcis varbūt būtu bijis gatavs vardarbībai par tādu darījumu. 
Man pašam sanāca tā, ka mans pirmais spēļu rīks bija Ipod Touch 4. Pirmais modelis ar Retina ekrānu. Es toreiz to pilnīgi jaunu un iepakojumā dabūju pa puss cenu no ss.lv. Vēl projām mistērija vai tas bija zags, vai arī kā savādāk. Pirms tam galīgi neko nesanāca dabūt, jo senči bija strikti pret. Ipod kaut kā man sanāca izbīdīt caur plaisām vecāku blokādē. :D
3 Likes
Pati pirmā konsole man bija kaut kāda Dendy/NES parodija ar dzelteniem kartridžiem. Good times 
Vēlāk dabūju Playstation Slim. Better times
Man pirmā bija nintendo DS.
Es savukārt spelēju solitaire in karogu uz mātes bez-internera stacionārā…XD
Es pat nezināju bērnībā kas ir spēļu konsoles
3 Likes
Tehniski Sega 
Bet bija jākaujas ar onkuļiem lai tiktu viņu spēlēt, tāpēc faktiski pie kontroliera tiku reizi zilā mēnesī
2 Likes
Nu man bērnībā bija playstation 1, ļoti, ļoti sen laikam, vairs nezinu, vai tiešām bija, un vēlāk tētis nopirka playstation 2, un tur nu mēs spēlējām 
līdz nenācās pārdot …
Man tā arī bija SEGA. Tad, kad spēle bremzēja, vajadzēja izpūst putekļus no kārtridža. Abi ar brāli mēdzām spēlēt.
Mums bija daudz spēļu, bet atceros trīs - TMNT, Contra un Jurassic Park 
Tad kaut kad daudz vēlāk sekoja PS2, kur pirmā spēle bija Ratchet & Clank.
5 Likes
Contra… Good stuff, ar tēvu divatā spēlējām 
1 Like
Šitas izklausīsies baigi savādi, bet par cik es biju diezgan tehnoloģiski izolēts uzaugot- ienākumi nebija tie lielākie(lai neteiktu vairāk), tāpēc naudas tērēšana kaut kādām spēlēm vispār netika apsvērta, kad pa tv redzēju cilvēkus spēlējam konsoļu spēles, man reāli likās, ka tā ir speciāla tv pārraide, un viņi tikai izliekas, ka spēlē lai nosistu laiku.
Vai spēlēji Pokemon Mystery Dungeon?
O jā, Ratchet & Clank
1 Like
Mana pirmā konsole bija vecais labais “žiletons” kuru tēvs uzdāvināja ziemassvētkos, kad biju kādus 5-6 gadus vecs. Tur kopā spēlējām TMNT un Tankus.
Vēlāk arī tiku pie PS1 Slim, kurš sākumā nebija atkodēts tāpēc bija problēmas tikt pie jaunām spēlēm. Atceros, ka man arī nebija atmiņas karte, tāpēc bija jāpaļaujas vai nu uz passwordiem vai arī jāspēlē cik tālu var vienā piegājienā. Tur atceros tādas spēles kā Granturismo, kurš nāca līdzi konsolei. Vēl bija tāda spēle kā Skullmonkey, kas palikusi atmiņā dēļ saviem vizuālajiem elementiem, arī Hugo (tautās zināms kā Kuzja). Un tad jau protams klasikas, Crash, Spyro, kaut kāds Medal of Honor kuram daudzus gadus pirmo misiju nevarēju iziet, u.c
4 Likes
Iedomajies, kas pa dedication daudzus gadus pirmo misiju neiziet, atgādina kad man bija demo diski un spelēju visu laiku demo.
Vismaz tev bija PlayStation.
Es knapi no muteres uz dzimšanas dienu, iirc, izdīcu to feiko Dendy/žiletonu, bet paspēlēt sanāca reti, jo sencis praktiski vienmēr bija okupējis televizoru un paspēlēt varēja tikai tad, kad viņš nebija mājās, kas bija kādu brītiņu pēc skolas, un nedod dievs es tur kko ne tā saštepselēju…
Pusaudža gados bija tāds RJTC, tur bija (video)spēļu klubiņš, uz kuru tad es arī gāju stundu dienā paspēlēt arī to pašu Dendy Pārējo vakaru gāju uz LEGO klubiņu līdz slēgšanai.
Ja par sapņu konsolēm - droši vien PS1/oriģinālais Xbox.
3 Likes
LEGO klubiņš? Wow - šādu nebiju dzirdējis. Ko veidojāt tur?