Kādas ir jūsu domas par sportu?


(Santa(+Tdodo)) #1

Es nezinu kā jūs bet pēdējā laikā man ļoti nepatīk sports(itīpaši volejbols) tpc gribēju zināt vai varat padalīties ar savām domām par sportu


(Mārtiņš) #3

10 gadus biju nodarbojies ar karatē, kas man īpaši negāja pie sirds, tāpēc pēdējā gada laikā es sāku ar to nodarboties ar vien mazāk un mazāk. Nebija vēlmes un patikšanas. Tad es paņēmu pauzi uz pusgadu un sākot mācības Rīgā sapratu, ka tomēr ar kko vajag nodarboties. Draugs ieteica pamēģināt CrossFit. Un well… Man iepatikās. Beidzot tiešām radās vēlme un motivācija nodarboties ar sportu! Sāku uz katru treniņu iet ar aizrautību +pievērsos arī veselākam dzīvesveidam sākot sekot līdzi tam ko es ēdu ikdienā. Tāpēc varu pateikt tikai to, ka ir daudz dažādu sporta veidu, un tas, ka ja kāds konkrēts sporta veids nepatīk, tad tas nenozīmē, ka visi pārējie sporta veidi ir slikti un neinteresanti. Tev ir tikai jāatrod to, kas tev patīk.


(Lauris) #4

Esmu slinks.

Bērnībā jau ar draugiem ir spārdīta bumba, pusaudža gados arī, bet vairāk aizgāja uz bumbas mētāšanu.

Skolas sporta stundas nav bijušas man mīļākās, bet nav ar bijušas tās nepatīkamākās.
I was weak but average, pa lielam, it kā. Iespējams šur tur švaki, jo nespēju uzrāpties virvē un vēl kādu tādu lietu izdarīt.
Man patika tautas bumbu spēlēt.
Laikam visvairāk tika spēlēts futbols sporta stundās, basketbols gandrīz necik, volejbols tā nedaudz, bet laikam viss vairāk tīkamāk likās volejbols.
Kamēr mūsu sporta skolotājs bija foršs un kruts, tomēr tikmēr ļoti nepatīkams, tad kad viņu sadusmo vai izdara ko ne tā pareizi.

Pāris reizes tik pēc sporta stundām ar 2 draugiem pacilāju svarus un izmantoju vienu otru ierīci. Bet tik bišk, pāris reizes.

Pats brīvajā laikā nekā nedarīju. Pagāšvasar sāku mīties mājās uz trenažiera, vakarā, 30min-1h. Tik maz, jo nevis es biju piekusis bet drīzāk jo man sāka sāpēt dibens, jo nebija ērti nosēdēt xd
Pēc kāda laika ar sāku pietupienus, pumpējienus un presīti. Uz maiņām, tik cik spēju. katru vingrinājumu laikam 3 reizes un laikam katrā vingrinājuma vienā reizē pa 15 vai 20 reizēm.
Tad nopirku hanteles, lai ar roku pacilātu. Baigi dārgas bija :/ . Viens tas stienis tik, divas 1,25 ripas, divas 2,5 ripas, divas 5kg ripas. Tad nu uz maiņas ar vienu roku, tad otru roku. un tā pāris reizes.
Tad nu ar sāku to visu kombinēt.
Nominos tās 30min - 1h, un tad pumpējieni, presīte, hanteles, pietupieni. un tā katru pa 3-5 reizēm. Un arī vienā otrā dienā paskrēju pāris apļus ap māju.
Bet atnāca rudens, iesnas puņķi un vēl cita kaite, tad nu es iepauzēju, bet neesmu atsācis.
Bija doma šovasar atsākt, bet šis tas visu izčakarēja, motivācijas vispār nekam nav.
Tā kā pašlaik nekā nedaru un nezinu vai atsākšu.


(Gints !?) #5

Nodarbojos ar karatē 5 gadus,tad ar brīvo cīņu 2 ,sapratu,ka gribu cīnīties kur ir mazāk noteikumi un interesantākas cīņas,sāku pavadīt laiku Brazilian jiu jitsu,tagad jau trešais gads tur,ļoti patīk.:wink:


(Daniels) split this topic #6

7 posts were split to a new topic: Tēma nepareizā kategorijā


(Nep) #8

Tev vislielākā problēma ir tas, ka tu esi vēl skolā. Skolas gados es ienīdu sportu, un tas riebās daudziem maniem vienaudžiem. Sporta stundas skolā bieži vien tiek pasniegtas nejēdzīgi, ir nenormāli garlaicīgas, ir apnicīgas, vai ir skolotājs, kas ir tirliņš. Man bija tā, ka skolā sportu necietu un bastoju, bet ārpus skolas staigāju uz tenisu, karatē, un peldēju, jo ir milzīga atšķirība attieksmē pret sportu, kad tu dari to, kas patīk, ir normāls treneris, un viss tiek pielāgots tev, nevis kaut kāda obligātā bezjēga 40 minūtes.
Tā kā, jā. Sports laba lieta, nodarboties vajag, citādi staigāsi visu laiku ar vājuma sajūtu, ja muskuļus daudz nelietosi. Galvenais ir atrast to, kas patīk. Ja nepatīk visu laiku darīt tās pašas darbības (kā man), tad fitness un tamlīdzīgas lietas nav īpaši laba doma, un būtu jāmērķē uz kādu konkrētu sporta veidu. Ja, savukārt, nekāds konkrēts sports neuzrunā, tad varbūt fitness. Ja nepatīk “sportiska” atmosfēra, dejas, it īpaši steps vai modernās, der, jo prāts to vairāk uztver kā māksliniecisku lietu, nevis sportisku. Zumba labi sakombinē abus elementus. Ja nepatīk svīšanas sajūta, tad peldēšana.
Izvēles ir daudz, vajag tikai atrast piemērotāko, un, no pieredzes saku, ka sports paliks par patīkamu lietu.


(Ruslans) #9

Vienīgais sporta veids, kas man vēl interesē.
No 8-14 gadiem nodarbojos ar dažiem sporta veidiem, un man tas patika. Nomainot skolu, apkārti uzmetu visu un pazuda jebkāda interese vispār kko darīt saistītu ar sportu, bet pēdējos gadus mani piesaista skrituļslidošana un pludmales volejbols. Par pārējiem sporta veidiem man vienalga. Takā pret sportu man var teikt ir tāda neitrāla attieksme, būtu vai nebūtu mani tas diži neietekmētu.


(Princess Nikita) #15

Par subject, sports sen nav kaut kas, kas nes prieku. Ik pa brīdim ir jāpavingro lai svari nerādītu vairāk par 100. :smiley: Bet tā ikdienā pietiek fizisko aktivitāšu. Ceļā uz un no darba stabili bija sanācis 20km ar riteni. (tagad mazāk, jo vairs nestrādāju tajā vietā, bet kompensēju ar random izbraukšanām bez konkrēta mērķa.

Pieņēmu, ka tu runā par konkrēti skolas sportu, kuram ar reālo sportu nekādas saistības nav. :wink: Ieteikšu tev paciest to ko ir izgājuši visi un veiksmi normatīvu pildīšanā eksamena laikā.


(Eren) #16

Nuu…Par sevi teikšu tā…kad gāju vēl vecajā skolā es nekur sportā nebiju interesēta, jo mani nekur neaicināja un es neko nedarīju. Tad pārvācos un tur man skolotāja piedāvāja braukt uz sacensībām (skriešanā 800m) es nodomāju, ka nekas normāli nebūs, jo nemāku skriet utt. Bet tad kaut kā negaidīti iskrēju otrā un dabūju 2. Vietu. Tas bij man negaidīts pavērsiens. Tad es sāku ienteresēties sportā…Skrēju biežāk un uz sacensībām braucu. Un apmēram oktobrī tā strigti sāku interesēties Volejbolā.
Nuu…secinājumi mani ir tādi - Ja vienā lietā neveicas nenozīmē, ka citur arī neveiksies.
Varbūt neizklausās loģiski tas viss, bet tā ir :grin::sweat_smile:


(Princess Nikita) #17

what?


(Dzintars) #18

Man skolas laikos sports likās vienīgais mācību priekšmets, kuru mīlēju vissvairāk par visiem, kaut gan daudz, kas nepatika= basketbols fuj, volejbols fuj, skolotājs skatās tāds zirgs un ne voļiks ne basis viņam ne viņam padodās šie sporta veidi ne viņš cenšās kaut ko.
no 2006 gada brālis mani vilka reāli vilka uz stadionu pēc skolas spēlēti futbolu, jo vajadzīgi bija cilvēki poh māki vai nemāki spēlēt GALVENAIS, lai būtu vairāk tautas un iepatikās man stāvēti kastē (vārtos) izrādijās talants un interese arī žļurk parādijās, vēlāk piedalijos gan skolas futbola rīkotajās sacenēs+ sporta svētkos, 12 gadus atdevu šim sporta veidam, bet tgd nesen pārvācos uz pilsētu ir darbs, kur daudz jāstaigā un jāceļ smagas banduras un futbolu vairs negribās jo pārnākot no darba, kas ir manā galvā ir pc games, anime un sleep.


(Yunikko) #19

@Neko Atceros skolas laikos sports man ne visai patika. Vidusskolā, jo īpaši. Man riebās visas tās komandas spēles, tas bija kaut kāds murgs. Vienīgi atceros, man patika peldēšana. Un skriešana bija ok.


(ivars) #20

Man sporta stundas patika jo varēju bastot. Bet pa lielam nekad nenodarbojos ar to. Pusaudža gadus es pavadiju pie datora akmens režīmā. 21 gados sāku skeitot jo gribēju kautko mainīt kad zaudēju 10kg pāris dienās un nevarēju pat krūzi ar ūdeni pacelt, beigās atkačāja un viss safe tho. Back on the track baby! Anyways, tagad jau 4 gadi braukāju un nenožēloju. Mēnesi atpakaļ sāku iet arī uz boksa nodarbībām, so far im enjoying it!


#21

Ņu man sports kā slinkam cilvēkam vispar nav pie sirds, bet tieši volejbols man kaut kāpatīk.


(Santa(+Tdodo)) #22

Wow jūs visi esat tik sportiski. Liekas ka man tomēr arī būs jāsāk kkas darīt. Es zinu ka man padodas vingrošana utt bet es centīšos darīt vairāk nevis slinkot un nedarīt neko. Lilels liels paldies jums. Man ir jauns gribasspēks atkal.


(Modris) #23

Damn, man skauž.

Gribu atsākt boksu, bet nav īsti tam laika vai enerģijas pēc pašreizējā darba. Arī dzīvesveids būtu krasi jāmaina, esmu kļuvis par lazy fuck. :D


(Dmitrijs) #24

Nuu teiksim tā, neesmu bijis nedz baigais piekritējs nedz noliedzējs. Teiksim tā - ja man tas sagādā jautrību, es nodarbošos. Riteņbraukšana - mīcam caur viurieni kur varam, kad ir laiks un iespēja. Bīstams kalniņš - aiziet mēģināsim nolaisties. Meža takas - AIZIET! Iespēja attīstīt samērā “sāpīgu” ātrumu - protams!

Skolas laikā īpaši nemīlēju, jo biju kinda švakākais no visiem. Un teikšu godīgi - futbols, basketbols - vispār neaizrāva ! Vispār, viss, kas saistīts ar bumbu man šķiet idiotisks. Bariņš cilvēku spārda bumbu un skrien tai pakaļ… neesmu nekad izpratis.
Patikšu krietni atraktīvāki vienmēr, drīzāk nē - savā ziņā praktiskāki pat. Tādi, kas spēj sagādāt emocijas paaugstina’tā līmenī…


(ivars) #25

Kur tad strādā? Well, being a lazy fuck is not that bad either! xD Cik ilgi boksā nogāji pirms nācās pamest?


(Sev) #26

6 gadus nodarbojos ar kāpšanas sportu un ir vairāki sasniegtumi un apceļota Eiropa, sooo es nesūdzos.


(Modris) #27

Celtniecība. Ārā diezgan nogurdinoši strādāt šādā laikā. :D
3 gadi kikboksā, bet beigās celi pavisam sačakarēju un spērienus grūti bija veikt. Tagad gribētu boksu.