Kas nepatika akademijas pasaulē? Man nepatīk, drāma. Vel atceros, kad pieeja kā pasniedz informāciju bija pliekana. Maigi sakot.
1 Like
Publish or perish ideoloģija
1 Like
Welcome to society
Konnichiwa!
Ir vel publish and perish
Ja tieši par anime tad atmiņā nāk…
Bet es pārsvarā mangas lasu… šim iesāku anime skatīties bet nenoskatījos līdz galam, mangai gan visus pieejamās nodaļas izlasīju…
Bet pēdējā sports manga ko iesāku ir šī…
3 Likes
Ballroom e Youkoso - to esmu pāris “snippets” redzējis. Vai ir bijusi iespēja arī kādreiz izmēģināt dejas (varbūt salsa, to pašu valsi, tango)?
Vot dejot mani var tikai grādīgie piedabūt, neviena manga vai anime to nav varējusi
Bet hot pot vakars reāli būtu feina ideja, vēl ar filmām apvienojot, teiksim gibli klasikām vai šreku XD
A kā tu parasti dari, katrs nes savus produktus?
2 Likes
Haha - to es saprotu, ļoti labi. Bet - sevi biju izaicinājis un gāju uz salsas un west coast svinga dejām (priekš priekšsācējiem). Protams, sākumā biju stīvs kā koka klucis Konstantīns, bet kad iemācies tos pirmos soļus, paliek jautrāk.
Tas tikai tad, ja ir kaut kas īpašs, ko kāds nevar ēst. Pagaidām nav gadījies, ka kāds ir alerģisks pret kaut ko, jo beigu beigās visi produkti iet vienā katlā. Bet, ar cilvēkiem izlemjam budžetu uz vienu (tas var būt 5, 7, 10, 15 u.c) un tad sapērku visu uz to summu. Vienā sesijā, laikam vislielākais cilvēku skaits ir bijuši 7.
3 Likes
2 Likes
Es vispār nedejoju lol brīnos ka skolā dejoju tautu dejas :D
Sveiki!
Steins:Gate - tik smieklīgi, cik tas ir, izraisīja manu interesi par programmēšanu (kā arī citām lietām, bet tieši viņš, iespējams, visvairāk), kas ir tas, ko es galu galā strādā kā (pārāk slikti, tas ir vairāk garlaicīgi dzīvē).
Cowboy Bebop - patiešām mainīja manu attieksmi pret mūziku un motivēja mani izmēģināt vairākus dažādus mūzikas instrumentus un sākt dziedāt. Šeit varētu arī pievienot Nonon Jakuzure no Kill la Kill un japāņu flautu, kas tiek bieži lietota - tagad es spēlēju blokflautu. Spēlētu īstu, bet ausis nevar izturēt tās skaļo skaņu(
Shokugeki no Soma - pēc tās es ļoti aizrāvos ar rīsiem, ramen, sojas mērci un teriyaki un diezgan daudz eksperimentēju ar visdažādākajām ēdienu kombinācijām, lai panāktu to brīnišķīgo umami garšu XD Sojas mērce droši vien ir kļuvusi par obligātu mana virtuve.
Gurren no Lagann - otro reizi, kad skatījos šo filmu, es to noskatījos krievu dublējumā, un tagad cilvēkus, ar kuriem runāju, es bieži saucu par “bratan”.
Psychopass bija mana iepazīšanās ar kiberpanka žanru, pēc tam, kad tajā tika pieminēta grāmata “Vai androīdi sapņo par elektriskajām aitām?”, izlasīju to un iemīlēju kiberpanku, pēc tam noskatījos/izlasīju kaudzi lietu no tās.
Sword Art Online iedvesmoja man mīlestību pret MMORPG, ko es spēlēju ļoti daudz lidz ~19 (pēc tam es galvenokārt spēlēju MOBAs). Es to darītu arī tagad, bet man nav pietiekami daudz laika.
1 Like
Galīgi nē, ja pieņem, ka tev tajā vajadzēs ieguldīt astronomisku stundu daudzumu. :D
Vai tad tā pa lielam nav ar visiem mūzikas instrumentiem?
1 Like
Da nu, iemācies trīs akordus 15 minūtēs un 60% no visu dziesmu jau ir tavas XD
1 Like
Pa lielam jā. Ir tas teiciens, ka tev vajag 10 000 stundu lai iemācītos vienu instrumentu. :D
Tā ir atsevišķa ģitāristu šķira. :D Esmu redzējis studentu tusiņā čali kas ar tiem saviem 3 akordiem un ģitāru skaida pakārt un mēģina piesaistīt kādu meiteni. Ekstra ambiciozs gājiens, ņemot vērā, ka tas bija datoriķu tusiņš. 
Es nezinu par 10 000. Es ticu super labai tehnikai, bet es neticu, ka, ja cilvēks ir ieguldījis visu savu dzīvi, viņš var, piemēram, nodot emocijas, spēlējot tā, ka “instruments raud” utt.
Un super laba tehnika vienkārši nav nepieciešama, lai spēlētu lielāko daļu kompozīciju. Es domāju, ka pāris gadu laikā, ja katru dienu spēlē 2-3 stundas, var sasniegt pietiekamu meistarību, lai droši varētu uzstāties koncertos utt. Tomēr, imho, maksimālo efektu mūzikā sasniedz ar kompozīciju, nevis atsevišķiem instrumentiem, un, ja runājam par muzikālo slodzi, datorinstrumenti ir ārpus konkurences ar jebkādām cilvēka prasmēm.
Ja mēs runājam par džemiem un improvizāciju, tad jā, tad tā ir cita lieta, bet arī tādā gadījumā 10000 domaju jau ir instrumenta iespēju robežas līmenī.
Tās 10 000 stundas nekas īpašs nav, aptuveni desmit gadi spēlēšanas kā mērenam entuziastam. Profiņiem tās stundas vispār ir piliens spainī. Visas iemaņas prasa laiku.
Pilnībā atkarīgs no tā kas par koncertu un māklsinieku. Tas 10 000 stundu teiciens runā par dziļāku mācēšanu un instrumenta pārzināšanu. Kaut ko nospēlēt tu pats pa sevi vari pēc 15 min. :D
2 Likes
Sveicināts 
Atbildot uz topika virsrakstu - Nē.
Nu ja vienīgi šī manga Slow Motion wo Mou Ichido | Manga - MyAnimeList.net lika vairāk ausi uzmest uz 80’s Showa ēras un City Pop mūzikas.
Kā piemēram - Akina Nakamori , Arina , Yu Hayami , un vēl viena otra dziedātāja.
Gribētu ar minē Masayoshi Takanaka , bet to vairāk klausījos tikai tāpēc ka pašu city pop un tad jazz/funk/fusion sāku klausīties.
1 Like
Jaudīgs sveiciens!
Nu ta beidzot esmu ticis līdz tevīm 
virtuālā vidē…
Atbildos uz jautājumu - vai gluži jaunu nu teiksim, bet pārdomāt dzīves momentus vai atjaunot mīlestību iekš kaut kā veca un piemirsta, kāpēc ne.
Prieks, ka atradi mūsu mazo, tomēr sasodīti lielo komūnu! Un ka esi nolēmis pie mums iesprūst. 
1 Like