un kas tev pret cilvēkdelfīniem, koa? viņos nav ne glutēns, ne šiem ir 200-300 kāju
O jā, tas taisnība
Šajā grāmatā informācija, ka delfīni ir saprātīgas radības, ir divi teikumi iesandwichoti starp galvenā tēla sexscapādēm xD
I still don’t see any cons.
Izlasīju šo…nu ritīgi feins urban fantasy gabals ar izteiktu uzsvaru uz jūgendstilu un arhitektūru. Galvenā varone reizēm besīja ar pīšanos melos un bailēm būt atklātai. Turklāt viņa bij baigi nejauka pret savu vienīgo draudzeni, tiesa draudzene bija poltergeists. Bet like…viņa tavu dzīvību ir vairākkārt izglābusi un tu pat neļaujies lai tevi apskauj?? Kinda comd
Interesanta pieeja spokiem - ka tie parādās tādi kādi paši saredzējuši nāves brīdī. Un tas noved pie pāris foršiem fona tēliem, kā lībiešu karotāja ar mežakuiļa
Ko lasu pašlaik
Es manuprāt vsp izlaidu šito grāmatu fāzi. Kā sāku apmeklēt biblioteku kā mazs ķipars tā ņēmu lielos fantāzijas gabalus ar ko cilvēku nosist varēja. Poters, pūķa dziesma, mežonīgie pīrāgi, Artēmijs Fauls
Es atceros Redwall, kuru lasīju krieviski. Bija kolosāls stāsts, krāšņa valoda. Noteikti visu neizlasīju, man liekas, tikai kādu vienu vai divas grāmatas, jo tur, izrādās, ir veselas 22 grāmatas pamatsērijā un vēl čupa papildus:
Vispār, prikola pēc izdomāju apskatīties, vai man vēl ir grāmata, kurā pierakstīju vasarā izlasīto starp pamatskolas pēdējām klasēm, un ir arī:
Varētu teikt, ka pēdējie ieraksti veikti kkur 15 gadu vecumā.
Te, protams, ir ļoti maz, jo vasarā es pārsvarā dzīvojos pa āru vai laukiem.
Baigā škrobe, ka tinte tā izplūdusi un cauri lapām izgājusi…
O, Taņa Grotere, man ir divas, laikam pirmās grāmatas, Burvju kontrabass un Izgaistošais stāvs :D
mums gan bija jātaisa straight up žurnāls.par katru grāmatu autors, gads, žanrs, galvenie varoņi, sižeta apraksts,apsplēlētās tēmas, personīgais viedoklis un pluss vēl ilustrācija katari grāmatai jāuztaisa
Tehniski man arī bija jātaisa kaut kas tāds, bet man šajā grāmatā nav vietas, un es lasīju daudz vairāk, nekā bija prasīts (tjipa prasība bija 5 vai 10 grāmatas pa vasaru iirc), tāpēc latviešu valodas skolotāja vnk man paprasīja atstāstīt mutiski aprakstus, ko es arī izdarīju, un bija ok.
Ilustrācija katrai grāmatai gan ir wild.
30 posts were split to a new topic: Nopirku Terry Pratchett “Discworld” noveles
un vispār runājot par slimiem suņa murgiem - ja jums ir gribējiem tādu kārtīgu pašmāju devu ar “vatafak, ko tu pīpēji” iesaku šito Māņi un māži - Otvars Grava - iBook.lv - Grāmatu draugs
Absurda, neloģiska, sireāli vulgāra. pīļu medības rīgas parkos, bārmenis Freds un viņa nedienas ar troļļiem, zombijvistas, un vis kaut kas cits
Esmu lasījusi arī hariju poteru un artemiju faulu bija super. Vel iesaku malaszemes hronikas, viņpus dziļā meža tur ir superīgas bildes
No daiļliteratūras pašlaik lasu Haruki Murakami “Kafka on the Shore” un Oušena Vonga “Uz zemes īsu brīdi brīnišķi” (Ocean Vuong On Earth We’re Briefly Gorgeous).
Murakami – so far so good. Bet viņa grāmatās ļoti bieži parādās savdabīgi, tieši šim autoram ļoti raksturīgi momenti, par kuriem es gan īpaši nefanoju. Bet rakstīt tā, ka ir viegli, saprotami un aizraujoši lasīt, viņš māk.
Oušena Vonga grāmata ļoti aizkustinoša.
mans viens no mīļākajiem autoriem ;D
Vakar nopirku Dženetas Makkurdijas autobiogrāfiju “I’m glad my mom died”.
Smags gabals bet labi parāda Nickelodeon aizkulises viņas karjeras laikā.
Man patīk, kā viņš māk aprakstīt vidi - ļoti detalizēti, ka vari iztēloties jebkuru situāciju. Un, grāmatās, kurās esmu lasījis, ir vienmēr zināma romantika starp galveno varoni un viņas mīlas interesi. Dažreiz - Tu pat neuzzini, kas tad pie vella beigās ar viņiem notika (tāds kā cliffhanger). Nu, vismaz tā bija ar “Colorless Tsukuru Tazaki”.
Murakami ir ļoti japānisks rakstīšanas stils. Reizēm tas ir bonuss, reizēm, kā Kafka liedagā nebūt nē…(nafig bija tik detalizēti jāapraksta kā galvenais tēls pārguļ ar mātes astrālo projekciju!!!)
Vai to, ka galvenais tēls sapņo par to, ka ķipa pārguļ ar savu istabas biedru - puisi, kurš vienkārši pazūd un stāstā vairs neatgriežās, kas liek varonim domāt par to, vai viņam patīk vīrieši vai tas bija tikai sapnis, vai arī tomēr realitāte
Līdz šim esmu tikai izlasījis Norwegian Wood, bet izskatās, ka Murakami grāmatās galvenais varonis pārguļ ar teju visiem, kam ir divas kājas.
Par to, ka Murakami māk lieliski un detalizēti aprakstīt apkārtni – piekrītu, taču Murakami mēdz izplūst detaļās arī par krāniņiem un sieviešu krūtīm. Laikam kaut kas specifisks japāņu kultūrai…