Vai zināšanas padara nelaimīgu

3 Likes

Pff you can just believe that more correct information makes your life better

Surely you must have heard of the notion that the more intelligent a person is, the more depressed they are? This is kind of like that.
Yes, more correct information circulating around the world should make your life better, but just you knowing that information - not necessarily. Additionally, that correct information may not always be pleasant; I would argue that A LOT of it is unpleasant, and that certainly would not make your life better.

2 Likes

Es šīm nepiekrītu, uzskatu ka nelaimes atkarība no gudrības izskatās kā mēme par normalsadalījumu

Ok.

1 Like

Tur es piekritīšu @jurchiks . Protams, positīvs un nelaimīgs cilvēks ir viena lieta, bet tad ir reālisti. Man liekas, ka gudrāki cilvēki ir vai nu reālisti, vai nu nelaimīgi. Tajā momentā, kad tu uzzini, ka tavs Ibumetins eksistē pateicoties Hitleram un tavs Aifons tika salikts ar bērnu rokām…idk vai es varu būt pozitīvs cilvēks pēc šādas informācijas :D

1 Like

Es laikam esmu pārāk ciniska, lai mani uztrauktu šādas lietas, bet tas nav saistīts ar gudrību, bet ar empātiju vai ko tādu.
Bet nu nenonākt līdz domai, ka šajā dzīvē jātiecas pēc laimes, izklausās stulbi, jo neko citu neskaitot emocijas tu no šīs dzīves arī neiegūsi. Bet protams tas nenozīmē ka tas ir tieši stulbi, nevis traumu dēļ

1 Like

Es te uzmanītos no tā vai šī nav atziņa līdz kurai tu nonāc, jo tev ir depresija nevis zināšanas par šo tevi noved līdz depresijai. :D Cilvēkiem ar depresiju ir tendence pasniegt to kā pašsaprotamu un neizbēgamu dzīves daļu.

2 Likes

Pa savam filosofiks un stiepjams jautājums.

Savā idejas būtībā es piekristu @jurchiks teiktajam. Ne velti saka, ka nezināšana ir svētlaime un gulēšana ar mierīgāka. Nedomās par tām vai citām dzīves problēmām.
Jo drīzāk es teiktu, ka iet runa par kaut kāda mēra socializēšanos. Jo lielāks tev zināšanu krājums, jo lielāks neizpētītu zināšanu loks tev paveras, bet ar to arī savā ziņā sarūk cilvēku skaits, kuri tevi varētu saprast tā vai citādi.

Man piemēram ir jautri pasmieties par buhāšanu, pišanos, pasmieties par kaku jokiem, tomēr ne uz pastāvīgā pamata, un tīklīdz es pārslēdzos uz ko citu es saprotu, man nav ko runāt ar šiem cilvēkiem un momentāli liels bars atbirst, jo par neko citu viņi nespēj kontaktēt. Kaut kāds zināšanu krājums vai tieši otrādi to neesamība, tevi tā vai citādi ierobežos.
Un te drīzāk jautājums stāv, ja zināšanu meklēšana tevi dara laimīgu, tad jā, tai pat laikā, ja tu esi vnk zinātkārs un tu meklē/lasi, skaties visu līdz kam vai aizniegties, bet tas nav tavs primārais mērķis.
Vai vnk piemērs - tu zini ka tavs mīļoties cilvēks tevi krāpj. Vai šīs zināšanas dara tevi laimīgu?
Šeit viss atkarīgs kā paskatīties uz situāciju, kādā aspektā un kontekstā.

Es teiktu jā, var būt pozitīvs. Viss atkarīgs cik tuvu, personiski tu sadali katru info. Nav noslēpums, ka Āfrika bērni rok litiju, lai Eiropai ir zaļāka nākotne. Visi zina - zina! Ir cilvēki, kas uztraucas, ir tie, kam vienalga, jo šis info viņiem dzīvi neietekmē šeit un tagad, un viņiem ir citas primārākas lietas.

2 Likes

Vairums cilvēku, kas saka ka viņiem ir depresija, drīzāk paši nezina ko runā.
Bet zināšana, ka tev ir 4stadijas vēzis, diez vai darīs tevi priecīgāku, lai gan, kas zina…

Tieši drīzāk informācijas blīvums vai otrādi, tās trūkums spēj novest līdz kaut kādam stāvoklim, nevis otrādi. Jābūt katalizatoram. Kāja tev nesāpēs pati no sevis, sāpēs jo ir problēmas izraisītājs.

1 Like

You just now explained my life :smiling_face_with_tear: Can relate on this on so many lvls.

2 Likes

Zināšanas un informācija padara mani laimīgāku un priecīgāku. Bet tas tik es. Man patīk uzzināt jaunas lietas. ^^;

4 Likes

Uhh, šo var daudz un dažādi interpretēt. Faktiski pasaules defaultais state ir depresīvs skatoties uz konfliktu pasaulē un tā iemesliem gan lokālā, gan arī globālā mērogā no vietējām Jēkabpils slepkavām līdz Putinam un tam līdzīgiem mežoņiem.

No vienas puses pasaule nekad nav bijusi tik droša un pārticīga, cik tā ir tagad, bet no otras puses pašreiz ir paverdzināti visvairāk cilvēku, nekā jebkad iepriekš vēsturē. Un lai gan ir relatīvi labs dzīves līmenis rietumos, vairums kolektīvi pelnītais labums koncentrējas augšgalā. Ekonomisko klašu starpība strauji aug, nevis sarūk un vidusklase tiek strauji iznīcināta.

Un mūsu pārticība lielā mērā balstās uz faktiskas austrumu verdzības, i.e. minētie bērnu liktie iPhones vai bērnu šūtas drēbes un līmētās Nike botas fabrikās, kur ir 12-16h darba dienas, maksā centus stundā un ierīko pret-pašnāvības tīklus no jumta lecējiem.

Lielākā daļa plastmasas izņemot PET pudeles nav pārstrādājama un iet pa taisno zemē pie mums vai tiek eksportēts uz austrumiem uz Vjetnamu un citām zemēm. Mikroplastmasa tagad ir visdziļākajā okeānā, visagustākajā kalnā, jaunas mātes placentā un tavās smadzenēs, kas noteikti nav pozitīvi.

Vai es būtu laimīgāks, ja es visu šo nezinātu? 100%.

3 Likes

This is a huge problem for me tbh. Man nereti gribētos parunāt padziļināti par dažādām nopietnām tēmām, bet nav reāli, ar ko, vai vismaz nevaru iedomāties nevienu pietiekami tuvu paziņu/draugu, kurš tādās tēmās “neatvienotos”.

2 Likes

Agrāk IMO ir bijusi depresija, bet tas bija pirms gadiem desmit. Tagad ir vairāk apātija - ļoti maz kas ārpus memčikiem un dažādiem izglītojošiem video dod prieku/baudu; piemēram, man ir kaudze spēļu @ Steam, šad tad mēģinu vēl nespēlētās, bet dažas stundas paspēlēju un viss, pēc tam vairs ne pa kam nevaru piespiesties, kaut gan principā spēle patika. Nezinu, kas tas ir, baigā huiņa reāli. Ir nopirktas grāmatas dažādas interesantas, bet roka nesniedzas.

1 Like

All of this and many, MANY more things. Jo vairāk es uzzinu par cilvēci, jo vairāk man tā derdzas. Faktiski katrai pozitīvai lietai, par kuru uzzinu, pretī stājas vismaz 10 negatīvas. Jā, varbūt es varētu uzvilkt rozā brilles un izlikties, ka pasaulē nenotiek huiņa VISOS līmeņos, but that would be fucking ignorant, and I HATE ignorance.

1 Like

Neesmu par tādu lietu dzirdējis; mēģināju pagūglēt un google pateica no great results found. Bet ja tā būtu, tad es būtu tikai ieinteresēts uzzināt par to.

Also, es vienmēr mēģinu visu šādu info atdalīt no citām lietām, par ko es zinu, ka daudziem ar to ir baigās grūtības. Piemēram, ja es uzzinātu, ka kaut kāds cilvēks izgudrojis tādu un tādu feinu lietu, kuru joprojām daudzi cilvēki mūsdienās izmanto, vai kura savas pastāvēšanas laikā ir glābusi un turpina glābt miljoniem dzīvību, vai izveidojis neatkārtojamu mākslas darbu, bet vēlāk tas cilvēks kādu nogalināja or whatever else - man būtu absolūti pofig. Kaut veselu valsti nodedzināja līdz ar zemi. Es atdalu tādas lietas, manā prātā tās nav cieši saistītas, un es uzskatu, ka neatkarīgi no tā, kādas briesmīgas lietas šāds cilvēks ir izdarījis citos savas dzīves posmos, tas pozitīvais, ko viņš ir radījis, nezaudē vērtību.

2 Likes

Therein lies the problem I think. Cilvēks evolūcijas ceļā nav attīstījies apgjēgt un risināt visas pasaules problēmas. Pavisam nesen mēs tikai zinājām to, kas tika rakstīts vietējā avīzē, ja prati lasīt. Ja nē, tad tālāk par vietējo ciemu daudz nezināji.

Dunbar’s number nosaka, ka cilvēkam ir kognitīvs ierobežojums attiecībā uz cilvēku skaitu, ar kuriem var uzturēt stabilas sociālās attiecības, kurā indivīds zina, kas ir katrs cilvēks un kā katrs cilvēks attiecas pret katru citu cilvēku. Ap 150 cilvēku ir tavs un mans limits. Šis skaitlis var mainīties atkarībā no kultūras, tehnoloģijas un citiem aspektiem, bet pat ja tu to dubulto, tie ir tikai 300 cilvēki. Šī ir vide, kurā mūsu smadzenes ir attīstījušās funkcionēt un risināt problēmas.

Globālas ziņas reāl-laikā par visām pasaules likstām ir relatīvi jauns fenomens. Un, manuprāt, šīs problēmas ir risināmas tikai ar transhumānismu vai mākslīgo intelektu. Kamēr neizaugsim no šī tribālisma un aprobežotas viensētas domāšanas, tikmēr nekas nemainīsies, bet mēs nevaram no tā izaugt tīri bioloģisku iemeslu dēļ. Vidējā cilvēka smadzene ir centrēta uz cilti, nevis visu cilvēku un pasaules labklājību.

2 Likes

Pa lielam katram ir savs skatījums un uztvere par dzīvi un notikumiem ap to. Nevar visus sabāzt vienā mucā.
Ja runa ir konkrēti par depresiju, tad to nav vērts apspriest publiskā vidē līdz nav saņemts ārsta atzinums par tās klātesamību. Ne katra slimība ir vēzis un ne katra neomas diena ir depresija.

2 Likes

Pilnībā piekrītu. Ir ļoti naiva cerība, ka nākošās paaudzes, ja tādas vispār vēl ilgi turpināsies, attīstīsies līdz tādam līmenim, kad būs spējīgas pilnvērtīgi apvienot globālo un lokālo domāšanu, bet pašlaik izskatās, ka tā ir liela problēma - viselementārākais piemērs ir cilvēki, kuri met atkritumus, kur pagadās, nedomājot par dabu, par spīti tam, ka nevienam nepatīk, kā tas izskatās, un visi zin, ka tas ir slikti. Nav tā, kā ar cīgām, kur dažiem patiesi patīk smēķēt - nevienam nepatīk atkritumi dabā. Bet vienalga pidarasi turpina mest. If magic existed, I would invent a spell that would punch anyone who willingly throws trash in nature (and if forced, then the one who forces it would get punched instead). One or two times should be enough for anyone to learn to stop doing that.