Es laikam pēc dabas esmu pārāk liels optimists, lai jaunas informācijas apgūšana padarītu mani bēdīgāku. Bet šeit atkal jāizšķir ko tu saproti ar jaunas informācijas apguvi - padziļināti kādu konkrētu lietu vai ļoti virspusēji ļoti daudz lietu. Piemēram es stipri šaubos vai tas ka tu zini kur atrast konkrētas fosilijas, kā identificēt augus vai kā strādā animatronics padarīs tevi depresīvu. Ja tu rocies dziļāk un dziļāk kādā konkrētā jomā uzzinot arvien vairāk un vairāk par to, par meliem un zvērībām, par diskrimināciju un lēto darbaspēku, tad gan varu piekrist. Bet mani personīgi daudz vairāk ietekmē tas kā palīdzēt ģimenei savilkt galus un kā sakņu dārzu pasargāt no meža zvēriem - problēmas ko es reāli varu ietekmēt
5 Likes
Tas var būt arī smadzenēs, cita lieta ka var būt grūti dabūt palīdzību kad tev ir mazāk info par to, kādas tev vispār ir iespējas.
Meklē dažādus cilvēkus dažādam tēmam un būsi laimīgs
Kāpēc zināšanas, ka tik daudz slikta notiek, bet ne ar tevi, nenes laimi? Tu taču vari ar to vēl labāk saprast, cik tev paveicās
1 Like
Tāpēc, ka man rūp, kas notiek man apkārt, un es domāju par to, kādas tam var būt sekas nākotnē, tai skaitā uz mani un man tuviem cilvēkiem. Es principā nesaprotu cilvēkus, kuri domā tikai par sevi. Kā tā vispār var dzīvot?
Tas der tad, ja es vēlos no tiem cilvēkiem konkrēti mācīties, bet ne tad, ja vienkārši papļāpāt. Tad man sanāktu baigā mētāšanās no viena uz otru, ja katrai tēmai būtu cits cilvēks - mans interešu loks ir bezgalīgi plašs, mani interesē gandrīz viss, attiecīgi man nāktos meklēt jaunu cilvēku katrai jaunai tēmai, par kuru es sāktu interesēties, un tas ir garām.
būt erudītam, zināšanu pilnam, spējīgam uztvert pasauli, redzēt lietas “īstajās krāsās” nepadara cilvēku depresīvu, tieši otrādāk, ja smadzenīte spēj uzņemt un apstrādāt informāciju, tad tā ir spējīga arī problēmas risināt, labot, uzlabot un mainīt. zināšanu iegūšana motivē tās iegūt vēl un likt lietā iegūto. viens ir būt pārgudram un zināt kā “lietas notiek” un gudri pļūtīt par tām, otrs šo te gudrību likt lietā - labot labojamo, mainīt maināmo, tā teikt, likt zināšanas praksē. kamēr vien smadzene ir nodarbināta ar kaut ko produktīvu, tikmēr nav laika depresot.
3 Likes
Because it’s so simple to solve global issues like war, pollution and looming resource crisis.
Karoč te jau atkal aiziet strīdēšanās, which means I’m outta here.
Staprcitu diezgan interesanti. Kāpēc pie nelaimīga uzreiz tiek piesaistīta depresija? Nu tas tā… pieļauju, ka kāds to iesāka, bet interesanti…
1 Like
Te ar varu teikt, cik tavs raksturs, psiholoģiskā noturība spēj uzņemt konkrēto informāciju un līdz ar to apstrādāt. Katrs uzńem pa savam, šķietami vienu un to pašu lietu.
2 Likes
yeah truee, kaut kā aizgāja depresso, kaut gan runa bija par nelaimīgumu, woops ;D
nu zinošs cilvēks izdomās kā tās labot un cik zinu daudzi zinošie tieši to arī dara, viss jau nenotiek vienā dienā ;D
tas jau skaidrs, es vairāk par “big brain” people, kam IQ goes through the roof, kas ir kā sūkļi sasūkušies zināšanas un plūc savus zināšanu augļus.
Ir ļoti vienkāršs domu gājiens:
- ja nevari ietekmēt, tad pārdzīvojot par to, tu tikai padarīsi par vienu cilvēku pasaulē nelaimigāku;
- ja vari ietekmēt, tad dari to un nepārdzīvo.
¯\_(ツ)_/¯
2 Likes
Nu tu jau mēģini aiziet no strīdiem kas tev nepatīk, kas jau ir liels progress savas dzīves uzlabošanā
2 Likes
Es šajā jautājumā sliegtos uz to, ka zināšanas nepadara nelaimīgu vai laimīgu. Ja mēs iedomājamies tīras, abstraktas zināšanas, tām ir pofig par tavām jūtām. Nelaime nāk no tā kas tev notiek iekšā galvā.
1 Like
Bet ir taču arī zināšanas un prasmes, kas tiešā veidā palīdz uzlabot dzīvi, pat dažu patoloģiju gadījumā (psihoterāpijas darbības princips)
Pa manam tā jau ir druksu skriešana uz priekšu, te jau parādās prasmes un darbības. Kā es sapratu šeit izskanējušo domu - vai jo vairāk zināšu, jo nelaimīgās būšu. Jeb vai banāla zināšanu uzņemšana noved pie nelaimes. Es teiktu, ka nē.
Lūk, ja tu sāc rīkoties un izmantot zināšanas, tad gan tavi dzīves iznākumi būs labāki. Te atkal tas atkarīgs no tevis. Tu vari izmantot to kas tev ir galvā laimei vai arī nelaimei.
Es esmu visai pret atbildības novelšanai uz ārējiem faktoriem. Teiksim, tu esi tik ļoti empātisks, ka tevi nomācs tas, ka kāds kaut kur sit ronīšiem ar vāli. Tagad šīs te zināšanas ir vainīgas, ka tu esi nelaimīgs, jo ronīšus žēl. Tāds domu gājiens gan paredz, ka tava laime ir pilnībā atkarīga no ārējiem faktoriem un tev gandrīz vai ārējā pasaule ir parādā tavu laimi. Sliktiem cilvēkiem nevajadzētu sist ronīšus un tad tu būtu laimīgs. Te nu lielais jautājums vai tiešām ronīši un vāles zvetētāji ir tev parādā laimi.
Te nu baidos, es uzskatu, ka tu novel savas personīgās problēmas uz pārmērīgām zināšanām, īsti nenesot personīgu atbildību par savu laimi.
3 Likes
