Iedomājos, ka būtu interesanti izcelt pāris vecos topikus, kurus reiz pamanīju TOP listē, skrollējot caur.
Vispirms par pašu beidzamo daļu - smaržām! Jāsaka, ka arī man tā ir bijis tikai vienreiz, bet tikos ar vienu franču meiteni, kura lietoja visnotaļ burvīgas smaržas (vaniļas mikss ar mandarīniem, ja atceros), bet tajās bija kaut kas īpašs (savienojot ar viņas dabīgo smaržu) - kaut kas līdzīgs afrodiziakam pat. Un viņa bija sajūsmā par manām smaržām - tā nu sanāca pavadīt bieži viena otra apskāvienos, jo visas emocijas sita augstu vilni. Tādēļ piekritīšu, ka smaržas savā veidā var spēlēt lielu lomu - it īpaši, ka pēc daudz gadiem joprojām tās “atceros”.
Tāda izteiktā sajūta, ka iemīlos no pirmā acu skatiena, nav bijis - jo ir sanācis cilvēkus iepazīt laika gaitā. Ir bijuši gadījumi, kad momentāli uzreiz ar otru saproties - man tā bija priekšpēdējās attiecībās. Tad laiks pagāja ar vēja spārniem, ka nepamanījām, ka Ezītis slēdzas ciet un ārā ir putenis.
Ne par mīlestību, bet tieši par draudzību - man ir bijis tā, ka iekšēji kaut kas kurda - iet un sadraudzēties ar konkrētu cilvēku. Man tā bija universitātē - apmaiņas students no Amerikas. Pirmo reizi tā, bet, jutu, ka gribu sadraudzēties - un iekšēji prāts stūma. Kļuvām par labiem draugiem un cenšamies sazvanīties ik pēc 3-4 mēnešiem. Apciemoju viņu un viņa draudzeni, kad biju Kanādā. Mums ar viņu ir nedaudz līdzīgas ģimenes un situācijas no bērnības - lai gan viņam ir Vjetnamiešu saknes, esam atklājuši viens par otru diezgan daudz. Dalāmies pārdomās un nākotnes mērķos.
Vai jums tā ir bijis? Ka sadraudzējaties no “pirmā acu skatiena”?
Neatceros. Es jau sen vairs neatrodu draugus, tikai paziņas. Daļēji mana vaina, jo mani gluži vienkārši vairs diez ko neinteresē citi cilvēki (mani daaaaudz vairāk interesē viss cits, tikai ne paši cilvēki), daļēji citi cilvēki arī neizrāda par mani interesi.
Oi nē, Man jau gribētos, bet ir fakts, ka esmu gorilla ar resting bitch face, kurš vainu ir dikti kautrīgs(skaidrā) vai sāk mīlēt visu un visus(dzērumā). Like, es varu sačilot ar random svešiniekiem, bet tā reālus draugus atrast, baigi grūti. Pārāk īss laiks lai pašam atvērtos, kur nu vēl citu iepazītu. Man draudzība nav 5min nūdeles, bet kārtīga lauku zup, ko 6h uz uguns vāra. Reāli, ja ne foruma, man būtu tikai viens actual draugs, un ar to, labi ja reizi pusgadā saskrietos
Piekritīšu Jurčikam Nav Tev resting bitch face. Tu māki izteikties dažādos tembros, kas maina arī sejas mīmiku. Es resting bitch face vairāk iztēlojos ar monotonu balsi un zināmu “neinteresi”.
Principā jā, bet es to vairāk domāju kā laiku, kad abi izdomā nosviest tās “Labdien, esmu socially adjusted pieaugušais” maskas. Laiku, kas nepieciešams lai dabūtu kopīgās atmiņas, ko atceroties gribas ielīst zemē. Piemēram ar Ringoldu, es vsp visu pirmo gadu nerunāju, kautvai dzīvojām tajā pašās kojās tajā pašā stāvā , gandrīz blaksu viens otram, vajadzēja paiet daudz laikam, lai abi justos gana komfortabli lai spamotu self depricating mečikus divos naktī. Reāli, ja ne tā anime profilbilde kursa diskord serverī, es vsp nebūtu uzsācis tā, ārpus studiju tēmām, ar šo komunicēt.
Īstermiņā, jā. Ilgtermiņā, kaut kā nē. Tie ir tie varianti kas sākas tik pat strauji kā beidzas. Citreiz to ietekmē apkārtējie apstākļi, teiksim tu atrodi kādā pasākumā vai darbā savu čomu, bet kad tas ir galā, jūs aizpeldat katrs savā virzienā.
Ar draudzībām citreiz ir tā, ka tu gribētu uzturēt ciešu kontaktu ar visiem, taču resursi un laiks ir limitēti. :D
Saprotams - bet zin, labā lieta, ko esmu pamanījis - ka ar cilvēkiem pēc 33+ sāk kļūt vieglāk sarunāties. Vismaz man tā bija pieredze ar tiem MOT treneriem ar ko biju programmā. Visi bija atvērti dzirdēti par katru un daži pat pateica to, kas bija sakrājies uz sirds.
Vai Tu teiktu, ka Tu spēlē tādu kā “masku” priekš cilvēkiem, vai arī, ja pašsajūta ļauj, centies atklāties, kāds patiesībā esi “from the get go”?
Ir sanācis drusku uzpūst oglēm uz kādu laiciņu. Pilnīgu restartu gan neatceros. Kaut kā tā ir sanācis, ka es pēc noklusējuma neesmu diži lipīgs. Es zinu, ka ir cilvēki, kas gandrīz vai kolikcionē un uzpasē draugus. Man kaut kā ir iegājies dzīvē pieņēmums, ka cilvēki nāk un iet.
Nav Tev resting bitch face. Tu māki izteikties dažādos tembros, kas maina arī sejas mīmiku. Es resting bitch face vairāk iztēlojos ar monotonu balsi un zināmu “neinteresi”.