Stāsts ir par kādu medicīnas darbinieci, kura mēģina atrast savu vietu pasaulē pēc tam, kad to ir skāris nāvejošs vīruss, kas īpaši samazinājis sieviešu populāciju.
ļoti piemērots materiāls šim vēlā rudens periodam. Tumša, drūma atmosfēra, bet aizraujoši. ‘‘The Road’’ faniem noteikti aizies. Ja kāds zina ko līdzīgu, labprāt ievērtētu.
oooooo latviski arī ir šī grāmata pieejama? :D
Nemācēšu teikt, bet minēšu, ka diez vai. Pats gan ‘‘izlasīju’’ šajā versijā
Redzu pirātiskās audiogrāmatas no YouTube nekur nav pazudušas. :D
Vispār diezgan aktīvi viņas revidē ārā, šitās lietas vilkt garumā un atlikt uz vēlāku nedrīkst, jāklausās kamēr vēl ir :D
Vai arī var izmantot kādu no youtubetomp3 mājaslapām 
Arī variants, bet man patīk dzīvot bīstami 
:D
Kamēr taisīju ēst uzliku uz austiņām. Es jau neko, bet pēc tā kā attēloti dzimumi riktīgi jūt, ka sarakstījusi sieviete. :D Sievietes attēlotas riktīgi detalizēti, bet čaļi kaut kā līdz šim tādi vienveidīgi, mežonīgi un divdimensionāli. Vismaz abas divas lielās izdzīvojušo grupas, kuras līdz šim satika galvenā varone bija tīri ap alkoholu, cigām un seksu. Lielā grupa vispār uzvedās atklāti pašnāvnieciski. Cerēšu uz kaut kādu variāciju tālāk grāmatā.
Nē, nu protams, tāpat jau arī notiek attēlojums sieviešu režisētās filmās :D
Piemēram, kad maza un jauka meitene atdauza baugos izsitējus un paliek bez skrambiņas, tad ir tas neticamības momebts, bet šajā konkrētajā scenārijā es varu noticēt tam mežonīgumam un barbarismam no vīriešu puses. Vēlāk tur lietas paliek pavisam tumšas.
Nē, es ne par to. Tā ir tā pati kaite, kas gadās vīriešu rakstniekiem, kad viņi saraksta jocīgi sieviešu varoņus.
Te, protams, es atzīstu, ka cilvēku atveidojums ir daļa šausmenes gaisotnes - visi pārtop par mežoņiem kolīdz pazūd elektrība. :D Ja uz šo skatīties nopietni, tad gan sanāk vietām neloģiska putra.
Esmu ticis līdz pēdējai ceturtdaļai. Pēc vēl dažām tikšanās reizēm ar izdzīvojušajiem palika jancīgāk un parādjās kaut kāda dažādība varoņos. Pagaidām es teikšu, ka šī ir tāda stabila vidusmēra šausmene. Nav super šausmīga un vienkārši patērējama.
Uzjautrinoši apzināties, ka mēs esam pārdzīvojuši vienu globālu pandēmiju un tagad rakstniekiem vajadzēs vairāk iesvīst rakstot šādus darbus. :D
Es nez kāpēc biju uzķēris vaibu, ka šis darbs bija sarakstīts kovidnieka laikā, bet izrādās jau 2014’ā tomēr.
Tikko uzzināju, ka šī ir tikai pirmā grāmata no triloģijas ''The Road to Nowhere ‘’, bet varētu būt, ka nākamās daļas ir no citu cilvēku perspektīvas(ldzīgi tiem mini stāstiem šajā grāmatā)
Es to nopratu pēc tā, ka slimība teju izplatās maģisā veidā, nebija nekādas distancēšanās, izolācijas, masku, dezinfekcijas, cilvēku kas kliedz, ka slimība nav īsta. :D
Nu ko, tiku galā ar grāmatu. Stabils OK un mans pirmais spēriens “feministiskajā pēc apokalipses” žanrā, kā to dēvē Vikipēdija. :D Es iesaku skatīties uz darbu kā popkorna šausmeni, ja baigi nopietni skatīties uz sižetu un varoņiem, tur ir pie kā piekasīties.
Tā kā pirmā grāmata man šķita tikai ok, es ar zināmu piesardzību skatos uz pārējo sēriju. Varbūt pamēģināšu, bet man ir baigās aizdomas, ka varētu būt švakāk.
Vienīgā sērija ko zinu un kas ir līdzīga pēc apokalipses un ceļojuma ziņā ir Metro 2033. To lasīju baigi sen, bet tolaik šķita baigi labs gabals. Arī atceros, ka Metro 2033 paplašinātājā visumā, es lasīju vienu ļoti sakarīgu šausmeni par bunkurā ieslodzītiem cilvēkiem, vienīgi liekas tas bija īsais stāsts.
O jā, Metro bija ļoti interesants koncepts, bet nu tas jau bija reāls ‘‘horror’’ materiāls. Šis jau tāds relatīvi reālistisks variants bija(nu tādā ziņā, ka nebija iepītas nekādas sci-fi, pārdabiskās štelles).
Jā, Metro 2033 bija drusku pārdabisks, taču lielā mērā tas staigāja uz robežas, kur tu īsti nevari saprasts vai notiek kaut kas pārdabis, vai arī cilvēkiem vienkārši brauc širmis.
Tu gribi teikt ka tā nav krievijas metro staciju ikdiena??
Esmu dziļi vīlies
Domāju viņi tevi nesapratīs, ja mēģināsi norēķināties par metro biļeti ar lodēm. xD