( ̄▽ ̄*)ゞ sveicieni...!

Tā ir mana mīļākā cena! Par skādi tajos laikos strādāju.

1 Like

Well… You can always become a looser like and ditch your job. XDDD
tumblr_n15vnu4txt1rkt4jmo1_500

1 Like

Nu teikšu kā ir - japāņu valoda būs noderīga tikai tad, ja plāno braukt uz japānu vai arī, ja gribi būt all out weeb un skatīties raw anime

es tajos LU japāņu bez maksas kursos gāju kādus 2 gadus atpakaļ, teikšu godīgi - no animēm vairāk iemācījos, jo tajos kursos ir eng - jp tulkojumi, plus nav nekādas sistēma, tiek saukti kaut kādi vārdi, īsti alfabēti arī netiek izieti, vairāk kā “īsa pamācība pāris frāzēs”, kā piemēram, “konichiva”, “mani sauc…”, “man ir … gadi”, un tādā stilā.
vērtīgāk ir iet tieši bakalauru, tad ir iespēja apmaiņā braukt uz japānu, stipendijas, darba iespējas, ja māki veidot kontaktus, utt.

Nu gan jau… ceru ka zināsi ko vēlēsies jo valodas īpaši vairs nav īsti aktuālas jo ir taču google tulkotājs bet tāpat turies ;D

1 Like

Ir pat ļoti vajadzīgas, ar google tulkotāju ne vienmēr kaut kādas dokumentācijas var aizpildīt

Bet bruhh… valodnieku jau ir daudz :D

1 Like

Arī elektriķu ir daudz, bet viņus vajag un vajag tik un tā :D

1 Like

var jau izmācīties filoloģiju, bet strādāt citā nozarē, man draudzene pabeidza maģistrus japāņos - tagad dzīvo japānā un strādā IT firmā :D

Jo viņu nekad nav :D

1 Like

Ko tāds cinisms? XD
Es legitimately gribu iemācīties japāņu valodu, lai varētu gan lasīt, gan rakstīt, gan runāt un saprast valodu. And I do it for the fun of it.
@haachikooo Nu, kursi ir kursi. Šeit gan cilvēkiem ir nelielas priekšzināšanas, kur mēs alfabētu esam izgājuši mācoties ar stodentiem no Jamagatas. Bet nu, man pagaidām grūti spriest.

1 Like

Es domāju jau no praktiskās puses vairāk, bet nu piekritīšu, zināt kādu extra valodu jau par sliktu nenāks

Nestrādāšanas blakusefekts ir tievs maciņš. Savukārt tā blakusefekts ir neapmaksāts web hostings jeb foruma nāve. :D

Valodu zināšanas ir ārkārtēji vērtīgas.

3 Likes

Njāā, laikam viss jau atkarīgs no paša cilvēka un tā, kur tālāk viņš savas iegūtās zināšanas pielieto (šajā gadījumā japāņu valodu). Jo, jāmāk ne tikai iegūt diplomu, bet arī atrast (+/- normālu) darbu pa tēmai. :smile: (protams, es jau te tikai spriedelēju :woman_shrugging: jo darba pieredze- zero :woman_facepalming:t3::joy:)

1 Like

Tas vairāk vai mazāk attiecas uz visām profesijām. Izglītība var palīdzēt iekārtoties, bet ne to izdarīt tavā vietā.

1 Like

Nav gan. Manu fakultāti valodniecības nozarēs pabeidz salīdzinoši maz. Mums ir vairāk antropologu nekā valodnieku. Tomēr specifiska nozare, ne gluži bariem ražo. Šitā lieta ir jāmīl, lai labi pavilktu.

Arī nejauc vienkārši cilvēku, kas labi pārvalda kādu valodu, ar valodnieku. Ne velti tulku un redaktoru birojiem ir reitingi.

Par Google tulkotāju runājot…


Pietiekami daudz pateikts. Fakultātē daudz ir ticis paspēlēties ar tā saucamo “mašīntulkošanu” - labi šis viss der kaut kādam ļoti vienkāršam tekstam (lai rastu priekšstatu par kaut ko, piemēram), bet līdz pat pieņemam līmenim tur ir nenormāli tālu. Daudz valodai un komunikācijai ir nianšu, ko tehnoloģijai nesaprast - tehnoloģija nav abstrakta, bet cilvēkiem patīk valodā ievilkt abstraktas lietas.

Elektroniku labi izmantot audio ierakstiem un to apstrādei, materiālu apstrādei vai transkripcijai, bet, ja ar tekstu/valodu grib kaut ko tiešām arī darīt, nevis tikai arhivēt, tev tur vajag cilvēku. Veisbergs, viens no maniem profesoriem, ne velti teica, ka, ja tiešām mēģinās uzbūvēt mašīnu, kas varēs visu darīt tikpat labi kā valodnieks, viņi uzbūvēs cilvēku.

Prikols ar valodnieku ir tajā, ka visur, kur ir valoda vai teksts, ir viņa nozare. Arī tulki un redaktori nav visaptveroši - viņi pieturās pie vienas nozares (samācās tajā visus terminus, utt.) un pa to ņemās. Ne visi valodnieki ir pētnieki, tulki vai redaktori. Bieži mūs ņem komunikācijas menedžeros, dokumentu pārvaldē, mācīt, gidos, projektu menedžeros/projektu vadībā… labs pielietojums valodniekam, jo visur biznesā vajag cilvēku, kurš zina, kā tavam klientam pateikt lietas tā, lai tas būtu laimīgs.

5 Likes

yiss, tieši tā! filologs arī piemācotos metadoloģiju, strādā par valodu pasniedzēju/skolotāju (tādu man darbā ir daudz). vai kā mums ofisā ir meitene - angļu filologs (maģistrs) - strādā kā biroja vadītāja un brīvajā laikā (ārštatā) kā tehniskais tulks. viņas biroja vadītājas pienākumiem nav nekāda sakara ar pētniecību, redakciju vai tulkošanu. augstākā izglītība jau ir tāda, kas studentu vada patstāvīgi domāt, spēt analizēt vairākus avotus, stresa situācijās meklēt risinājumus, smadzeņot, veidot kontaktus, gūt pieredzi praksē, kā saka virzīt Tevi lielajai dzīvei utt c:

1 Like

Pozitīvs skatījums uz augstāko izglītību. :D Eksistē arī viedoklis, ka augstākā izglītība apspiež spēju patstāvīgi domāt un neataino/nesagatavo tevi reālajai dzīvei.

smadzenes ir muskulis, kas jātrenē, tāpēc ir tā “stulbā matemātika ar uzdevumiem par 30 melonēm” pamatskolā. :D piemēram es mācos neklātienē, kur ir salīdzinoši ierobežots laiks un daudz patstāvīgā darba. lekcijās mēs pievēršamies tieši praktiskajiem uzdevumiem un maz teorijas (to mājās pašam jālasa). nezinu nevienu reālu piemēru, kuram augstākā ir nākusi par sliktu. jā, piekrītu, dažiem liekas, ka diploms ir tikai papīrs, bet no personīgās pieredzes, baigā atšķirība, komunicēt ar cilvēku, kas pabeidzis pamatskolu un cilvēku, kam augstākā.

1 Like

Te tu runā par kopējo izglītību, kurai patiešām augstākā izglītība nāk par labu.