Daiļslidošanas eksperti
Šis ir Rūdis. Miegains - kā nekā pēc gaļas gabala apēsta.
Pieņēmām viņu pie sevis, kad iepriekšējā saimniece nomira un viņš tika svaidīts no vienas vietas uz otru. Cik noprotu, īsts pensionārs - 14 gadi šamējām. Patīk gulēt un ēst, un naktīs dažreiz uznāk zoomies.
Ļoti fotogēniski!
ko tu ar “izdzīvojuši” domā? Vecums vai degu arodslimības dara savu?
No visiem vienpadsmit
Man pirmais Degu vnk izkūpēja gaisā,vienu dienu izmuka un vairs tā arī neatradu.Mēs jau smējāmies ar ģimeni kā parasti tēvs aizgāja pēc piena un vairs neatgriezās jo mātītei tieši otrais metiens bija xD Saprata,ka pa daudz sīko būs
Tad viens no sīčiem noslīka ūdens traukā pa nakti tas bija dikti sad
Tad bija viena ziema,kur pat man bija pašai dzīvoklī pavēsi un šiem kā bildē patīk gulēt viens uz otra un tā mēdzu atrast pārīti ar lauztu mugurkaulu no tā,ka to svaru neizturēja.
Tad ir bijuši,ka mani vecākie bērni izdomā,ka viņiem tomēr sīkie nepatīk un nograuž pa nakti
Un Mātīte nesen nomira pēc neiznēšanas, sākumā apēda savus nedzīvos bērnus un tad jau skatos,ka vienu dienu reāli kaula un āda un nakti neizvilka…Big sad Vairs neviens no pirmajiem nepalika.
Sapratu to,ka pēc tā kad izaudzināšu šitos atlikušs bērnus,vairs neko neņemšu,jo ņemot vērā,ka man ir mainījies dzīves veids man maz atliek laika,ko pievērst dzīvnieku rūpei.
Kaut kas traks!!!
Nu es jau vēl mēģināju kaut kā diviem būriem sadalīt lai vēl nebūtu tik traki bet tik un tā daba dara savu… iedomājies kā savvaļā viņi uzvedas
Grauzējus vispār turēt ir diezgan briesmīgi
Ne velti ir tas joks, ka visi suņi nokļūst debesīs, bet kāmīši uz turieni sprinto
Tiko uzzināju ka mans Megucis nomira. Sēžu tagad darbā un asarojos. I mean viņa pēdējā laikā ļoti daudz gulēja, un vēl nesen nesmuka cista(šķieta ka infekcija dēļ kaimiņienes ruņča uzbrukumiem) sāka sulot…Bet likās ka viss būs labi. Viņa pat nebija tik veca, pieklīda kā kaķēns vien…ap 2016. gadu. Vistrakāk sāp tas ka nebiju pats blakus, jo no paša sākuma viņa atzina tikai mani. Citiem neļāvās paijāties nelīda citiem klēpī, gulēja tikai pie manis lielākoties…staigāja pakaļ tākā tāds suņuks. Un kādu drāmu viņa taisīja kad no uni piekdienas vakaros pārbraucu, pilnīga tsundere reizēm bija.
Izgāju daudzām mapēm cauri ar laika gaitā uzņemtajiem foto, atradu šo.
Šīs meitenes vārds bija “Grietje” (nīderlandiski). Izrunā kā “Hhhrietje”, bet es saucu par Grietu. Šis bija universitātes laikā, laikam ap 2017.gadu, kad piestrādāju kā brīvprātīgais dzīvnieku patversmē. Strādāju ar suņiem primāri - un daudzi bija stafordšīri. Aktīvi. Bet laikam vistrakākais, ko atceros, bija vējasunis, kurš ielēca man sejā ar purnu, ka aci uz iekšu iespieda un sāka nedaudz asiņot un mopsis, kurš visu laiku savu mājvietu apd*rsa (caurejas veidā) un pēc tam to ēda (cerams, ka neviens nemielojās ar vakariņām).
Bet Grieta - viņu ģimene pameta, jo nebija tāda, kādu cerēja. Viņa visiem neatļāva tuvoties. Man vajadzēja iet sākumā ar treneri pie viņas. Mēnesi vēlāk jau varēju iet viens - pat spēlēties arī varēju viens. Vienu dienu sanāca apgulties pie sētas, viņa pieskrēja, apgūlās un galviņu uz kājām nolika, un pačučēja 10 min. Un viņai bija tā balss, kas lika domāt, ka viņa būtu bijusi hroniskā pīpētāja, kas vismaz 2 blokus cigarešu dienā izpīpē. Un viņas unikālais triks - viņa varēja ielikt 3 bumbiņas mutē. Viņa atrada savu ģimeni, bet man tā arī nesanāca pateikt “atā”, bet tāpat priecīgs par viņu biju.
Those eyes!