Lietas, kas liek padomāt

1 Like

2 Likes
1 Like

:scream:

1 Like

Well, it wouldn’t work on me or any of my relatives (not enough personal photos/videos/audio/other info), so we’re safe… for now.

https://journals.biologists.com/jcs/article/121/11/1771/30038/The-importance-of-stupidity-in-scientific-research

2 Likes

science doesn’t care about feelings neither laws should. So its wierd.

1 Like
1 Like
2 Likes

Patīkams kontrasts tehnoloģiskam dūmerismam:

2 Likes

Šovakar noskatījos Forum Cinemas šo izrādi.
Kolosāli nospēlēts, par ļoti smagu tēmu, kas diemžēl ir pārāk izplatīta šajā pasaulē, visos laikos.
Priekš manis šo izrādi vēl smagāku padarīja tas, ka I went in blind; es vnk nopirku biļeti, jo National Theatre and so it’s practically guaranteed to be good. And boy IT WAS.

Bet - depresīvi.

Pēc izrādes mājās gāju lēnām, pie mājām izdomāju, ka jāpastaigā pa parku, izvēdināt prātu, un parkā vēl ~15min pašūpojos šūpolēs.

But it was worth it. 11/10. Īpaši iesaku vīriešiem, IMO visiem pieaugušajiem šo būtu vērts noskatīties.
Izrāde ir angļu valodā ar angļu subtitriem, un runāts tiek ātri, tas gan kādam varētu būt šķērslis.

Fantastisks video, ļoti daudz feinas informācijas.
Biju kinda pārsteigts, uzzinot, ka depresīviem cilvēkiem ir reālistiskākas, objektīvi pareizākas spriešanas spējas.

Gāju mājās un neviļus aizdomājos - mūsu dzīve sastāv tikai un vienīgi no atmiņām. Jebkura izvēle, lēmums, notikums un piedzīvojums neizbēgami kļūs par neko vairāk kā vien par pleķi atmiņu jūrā. Ja paveicas( vai arī ļoti nepaveicas) tas pleķis būs vairāku cilvēku atmiņās. Tagadne jau sastāda vien niecīgu daļu, praktiski runājot, vien pāris minūtes starp nezināmo un to ko vairs nevar kontrolēt. Līdz ar to rodas jautājums- ja šis atmiņa pazūd, vai tas par ko tā atmiņa bija vēl eksistē. Teiksim ja tu pilnībā esi aizmirsis savus pārdzīvojumus sakarā ar skolas laikiem, vai šie pārdzīvojumi bija īsti?

2 Likes

Smagi, fascinējoši (IMO), un ir šis tas, par ko katram būtu vērts padomāt.

Es neatceros gandrīz neko no savas bērnības pirms pamatskolas sākšanas, un ļoti maz ko no pamatskolas. Iespējams, smadzeņu satricinājuma dēļ, kuru ieguvu velo sadursmē ~12/13 gadu vecumā.
Bet es labi apzinos, ka tas, kas manā bērnībā ar mani notika, ir atstājis paliekošu iespaidu uz manu psihi - gan labais, gan sliktais, viss, ko es atceros un neatceros, tas viss ir veidojis mani.

Nah that life: expect worst hope best.

1 Like