Īsti vēl nezinu XD
Jāiet ciemos uz 5to stāvu būs
Īsti vēl nezinu XD
Jāiet ciemos uz 5to stāvu būs
Ar puķu pušķi?
Bet labi, ja nopietni obviously jānočeko no sākuma, vai nav jau gredzens pirkstā, un vai ir kaut kādas kopīgas intereses.
Drīzāk ar izmisumu sejā un dokumentu mapi rokā - vinavnk ir vienā kabinetā ar mūsu nodaļas bijušo darbinieci kura grūdis man Rīgas mežus virsū
Nu, tev ir iespēja izrādīties ar savu atbildības sajūtu.
about dammn time
Šodien noskatījos “Mans Laulības Projekts”. Wow…Latvija nebeidz pārsteigt! Ļoti labi pasniegts projekts 🩷 Sākums var vairākus aizbaidīt, bet kopumā visa filma ir ļoooti laba un interesanta.
Iesaku katrai meitenei noskatīties :)
Tālumā no @nulle skan prieka skaņas
pašam par prieku atradu dzini apdarīt dienas gaišā laika darbus, iztīrīju piebraucamo ceļu, sanesu ūdeņus un uzsteķēju jaunu buku malkas zāģēšanai.
kaut kā jamēģina sajūtu noturēt, lai atkal nepaliek smaga miesa
“Kosmētika ir kā rīta rasa uz rozes”
Flipping the table, jo tas izklausas tik precīzi
Tātad tie kas pārāk aizraujas ar kosmētiku ir…ūdensrozes?
Tur tad darbojas likums “Kas pa daudz, tas par skādi”
Nu ne visa it kā ir slapja
Runa ir pa to ka kosmētika seju padara glītāku līdzīgi kā rasas pilieni padara rozi glītāku, nevis pa mitrumu
Nedaudz atgādina Power no Chainsaw Man
Zero Two except thicc?
Šorīt piecēlos, izdarīju rīta lietas, izgāju no viesu nama, nomaucos uz apledojušās ietves, pārplēsu bikses un nobrāzu celi. Labi, sīkums, aizgāju pie tantes, viņai ir tikai ūdeņraža pārskābe, bet nav plāksteru (vai moš arī ir, bet norakti kkur tajā nenormālajā bardakā). Uzzināju, kur ir aptieka, aizgāju, nopirku plāksterus. Atpakaļceļā pie tantes nomaucos vēlreiz, citā vietā, kritu uz tā paša ceļa pusi, laikam zemapziņas līmenī negribēju likt to celi pie zemes, lai mīkstinātu kritienu, sapisu plaukstas locītavu un vēl tā normāli galvu atdauzīju; man jau likās, ka toč smadzeņu satricinājums būs, bet vroģe nekas nav. Celim uzlīmēju plāksteri, bet tā, kā kāja mataina, tad plāksteris turējās uz puņķiem.
Tas viss vēl pirms deviņiem no rīta. Ahujennais dienas sākums.
Tālāk vismaz nekā traka nebija, šo to vēl izpakojām ar māsīcu jaunajā dzīvoklī, pārvedām traukus, un tā, kā nekas cits nebija sapakots pa entajiem mēnešiem, tad braucām prom. Atbraucām uz Rīgu, atnācu mājās, noskuvu celi un uzlīmēju otru plāksteri
Ēdu sevis iecienīto Befrites vistas girosa plati.
Jā pareizi!