Un tam es arī piekrītu. Citādāk tādas klačas vien ir - man pašam ne visai interesējis, un, apskatot omes Privāto dzīves žurnālu, sapratu, ka vispār nevienu cilvēku nezinu vairs (nu ar dažiem retiem izņēmumiem). Bet tas jau arī varētu būt, ka cilvēkiem patīk salīdzināt - un salīdzināšanā kāds var justies labāk par sevi (jo redz, man labāk nekā viņam), vai, redzot, ka kādam citam ir labāk (tad ieslīgst depresijā). Labāk iet savu ceļu un veidot savus stāstus, nevis lūkot citu mauriņā.
2 Likes
Galvenokārt lasu LSM dēļ kodolīgajām LV ziņām, dažreiz arī paskatos “kas notiek Latvijā”. Redditu izmantoju lai uzzinātu par ziņām pasaulē, bet tur sanāk patērēt vairāk ASV ziņu nekā gribētos.
Kad paceļas kāds īpaši sulīgs skandāls eju palasīt Twitteri, esmu piesekojusi visādiem žurnālistiem un uzticos ka viņiem ir labāka atmiņa par mūsu politiķu grēkiem. Ķipa mēģinu būt lietas kursā par ko es balsoju, lai nav tā ka skatās tikai uz partiju programmām nevis uz atsevišķu cilvēku darbiem.
4 Likes
hmm… vienīgais ko esmu uzķēris ir tas, ka dažos politiskajos rakstos izmanto diezgan populistiskus terminus… okei jā nav tas objetīvākais( tho es piekrītu to izmantošanai)
Piekrītu!
Rus straumē ir krienti interesantāka un noderīgāka info nereti. Tt noteikti to esmu ievērojis. Ar ko tas skaidrojams, pat nezinu.
1 Like
runājot par rus straumi, iesakiet man kāds kas man ir jādara lai visām lapām, ieskaitot Youtube auto valoda nav krievu…?
Pārlūkā jāsaliek pareizās valodas pareizajā secībā.
Šim gan ir viens debīls side-effect - agrāk youtubē man rādīja krievu video ar krievu nosaukumiem. Pirms kkur gada youtube šo sačakarēja, un kopš tā laika man rāda krievu nosaukumus auto-iztulkotus angliski, vismaz feedā, un agrāk pat tad, kad atvēru kanālu vai video, bija tā, ka ātri refrešojot lapu, varēja pamanīt, ka no sākuma parāda oriģinālo nosaukumu, un pēc pārsimts milisekundēm tas tiek iztulkots. Cik es saprotu, tas ir tāpēc, ka pirmā valoda “Preferred languages” sarakstā man ir angļu valoda, bet loģiski, ka es nelikšu pirmo sarakstā krievu valodu.
1 Like
Ojjj bļaaa1, aizmirsu, ka mums te ir speciālists. Viss ir labi, viss ir jauki. Es tevi, tu mani nepazīsti 
Centos, pa dienu atrakstīt, bet pēkšņi sāka dirsa piedegt XD, tā nu atliku līdz vakaram…
Tā pa lielam lasīt ziņas, salīdzinoši, neteikšu, ka esmu lielākais lasītājs, ko google iedod, to lasu - rupji runājot. Pārāk daudz negatīva gan raksta XD
Bet atkarībā no tēmas, ja tā nav “autora” sleja - kur cilvēks izmantojot faktus izsaka savu kritiku un vērtējumu, pat bez faktiem", reizēm pat mazliet pa daudz iet. Pirms gada, pusotra notikumu gaismā sakarā ar karu Eiropas blakus kvartālā, piemenekļu demontāžu un daudz kā cita nu jutās, ka ziņu autori/redakcija mazliet pa daudz spēlē uz sabiedrības nerviem.
Diemžēl man kā krievu tautības cilvēkam, pilnīgi radās bažas par manu un tuvinieku veselību un drošību. 
Kā arī daudzu autoru raksti, saprotu, ka termini kā “okupeklis” tautā izplatīts un mediju uzdevums ir atpsoguļot tautas balsi vai tajā notiekošo, bet jāsaprot vai jārada līdzsvars, kad to vajag izmantot, bet kad pieturēties pie sausiem faktiem. Vismaz statistiku izvilkt kaut kādu.
Saprotu, ka klikšķi uz maxima reklāmam ir svarīga lieta, tomēr ir sava robeža. Varu teikt, ka tieši politisi-sociālās tēmās, bija jūtama diezgan paliela “es” nostāja. Zem es neobligāti konkrētās personas - tā var būt redakcija, izdevniecība vai jebkas kā vārdā iznāk konkrētais saturs.
Pēdējā pusgadā nu mazliet situācija pa manam uzlabojusies. Bet neapgalvoju. Tīri izjūtas. Un saprotu mediju uzdevumu, saprotu, ko vajag vai nevajag viņiem - droši vien. Un nenorādu ne uz vienu portālu, autoru vai tml.
Noteikti ir jābūt savai pieejai, tev kā žurnālistam, kā pasniegt materiālu cilvēkiem, vienkārši reizēm jāsaprot robeža. Jo ziņa var pārvērsties par jau kaut ko citu. Tas ir kā, žurnālisti raksta, ka lūk atlaiž IT sekots simtiem tūkstošiem cilvēku un pa virsu raksta, ka lūk IT industrija iet uz leju un gamedev tūlīt piedzīvos krahu, bet reti kurš parāda statistiku vai skaitļus, kuri jau runā pilnīgi ko citu. Un nereti tīšprāt noklusē kādu būtisku faktu, kas pilnībā maina ideju. Gluži, kā ir autori, kuri iespējams nesaprot tēmas ideju, to iztulko pa savam un beigās sanāk pildītā maltā gaļa, nevis pildītie pipari.
“ĻOTI” fantastiski raksti, kur divi teikumi par aktuālo jautājumu un tad 2 rindkopas par kaut ko. Piemēram, ViVi, 2-3 teikumi, ka vilciens kavējās, tur bija problēma, bet viss ir atjaunots. Un tad 2 rinkopas par LDZ un ViVi, kas viņi ir, cik nopelnījuši kāds apgrozījums utt., neatminos kuram, apollo vai tvnet, ar to šausmīgi grēko.
Covid laikā tas pats, viens teikums - šodien nomiruši 8155, piemēram. Un tad 2-3 rindkopas īss atskats uz vēsturi. Pie tam, augšā kaut kur skrien vienalga cipars, cik nonākuši slimnīcā, cik miruši utt.
Ļoti nereti, tāda sajūta, ka reglamentā eksistē nosacījums, ka obligāti jāraksta par šo uzņēma “vēsturi” ja tu viņu kaut kā piemini. Protams saprotu, ka noteikti ir minimālasi simbolu vārdu skaits, bet situācija smieklīga.
Tā vietā varētu vnk nezinu, ziņu sleju kustīgu laist, kur būtu tādas ziņas. Aktuāli, bet nav tik vērtīgas.
Kaut kā tā.
3 Likes
Embedded tweet feed.
1 Like
Haha, aa nē, neraizējies 
Es esmu latvietis vienkāršais - neuzskatu sevi par ekspertu, bet mani uzrunā dzirdēt citu cilvēku viedokļus - esmu arī runājis un teicis kolēģiem par šo. Cilvēkiem patīk vienkāršas tēmas biežāk. Jo es cenšos arī ļoti domāt kā lasītājs ne tikai kā tas, kas to visu pēta. Saprotu arī Tavus minētos punktus, bet diemžēl komentēt tos nevarēšu
1 Like
Augstākās tiesas mājaslapa, Saeimas mājaslapa un tamlīdzīgi resursi arī turpat čupā.
Dažreiz vēl palasu izdevumu “Jurista vārds”, bet tur cenzūra nereāla, tāpāt kā pie mums medijos, t.i. par kaut ko rakstīt ir pieļaujams un par kaut ko nē. Pie mums Latvijā tas vislielākajā mērā attiecināms uz jebkādu pamatotu kritiku - pamēģināsi kritizēt kaut ko “neaizskaramu” vai pretēji “politiski izvēlētajam smadzeņu skalošanas virzienam” un saņemsi pa pēcpusi Tāda lūk vārda/domas brīvība.
Be ja neņem vērā visus minētos “profesionālos” resursus, kā “parasts cilvēks” svarīgāko uzzinu no YouTube (pat kaut kādiem podkāstiņiem feed-ā uzmetu aci laiku pa laikam) un dažiem ārzemju forumiem. Tāpēc ka fuck it. Riebjas cenzūra un piespiešana domāt “kā liek daži veci un bagāti perdeļi, kuri karjeru uzbūvēja izliekoties un melojot, un kuri sen atmeta ar roku tādām lietām kā taisnīgums un patiesība” vai “toleranti pret stulbeņiem un/vai pilnīgiem deģenerātiem, jo redz citādi viņu jūtas tiks aizskartas”, vai “politiski pareizi” u.tml. Amīšiem vismaz kaut kāda viedokļu daudveidība joprojām eksistē arī medijos un vispār publiskajā telpā. Lai gan tur arī jābūt piesardzīgam, jo pa lielam ir tikai divas frontes (kreisie vs labie), kuri viens uz otru brēc un nepārtraukti apmelo (vai vispopulārākā metode - vienkārši noklusē to, kas pretrunā viņu uzskatiem)… tāpēc pašam nākas filtrēt pilnīgu bullshit-u un tādējādi nonākt pie secinājumiem.
Bet tas vairāk par politiku. Par kaut kādām blēņām vai mazsvarīgiem jaunumiem, savukārt, uzzinu no draugiem/paziņām un darba kolēģiem, kuri gan bieži lasa mūsu dižo žurnālistu (jeb “copy>>>>paste>>>edit meistaru”, bueeee 
) sacerējumus dažādos “ziņu” portālos.
Nesekoju līdz kaut kādiem populārajiem “influenceriem” (fucking hate that word), aktieriem, dziedātājiem, sportistiem un citiem entertainer-iem. Neinteresē nedz viņu viedokļi, nedz dzīve.
3 Likes
God I fucking hate that SO FUCKING MUCH!
Otrā sliktākā lieta uzreiz pēc melošanas.
2 Likes
Tehniski es sekoju Asmongold, bet viņam ir diezan loģiski viedokļi. Neesmu nevienu citu tādu redzējis.
Atminos bija laikam Delfi raksts tieši, varbūt kļūdos, Saldū laikam, kaut kādā Kurzemes autoostā viena meitene sāka taisīt mazus sniegavīriņus, kas sagaida šoferīti pie pieturas. Lai šoferīti vismaz kādi pasažieri sagaida. Tur viņiem bija i plakātiņi, i šoferītis laikam pats tur viņus šalītē ievīstīja. Un tur sākumā lokāli izpaltījās, tad pēc tam laikam pa FB vai IG aizgāja, neatminos.
Tā bija tik superīga ziņa. Viņa maza, nekā liela un grandioza, tai pat laikā viņa tiešām ir super pacilājoša un super nozīmīga. Un bieži vien gribas redzēt, tādas nelielas, sadzīviskas ziņas. Kaut ko tādu, kas parādītu tomēr sabiedrībā ko labu un gaišu. Sirsnīgu. Cilvēcīgu. Un neko vairāk. Un es pieļauju ka tādu lietu ir daudz. Bet vai vēlme meklēt…
2 Likes
100% YES! I want way more of that kind of stuff!
1 Like
Eh… Man arī tādas patīk lasīt. Sasilda sirsniņu arī ko tādu ieraudzīt. Bet… jāsaka diemžēl, ka šādas neģenerē tik daudz klikus, cik gribētos 
Tādēļ jau ir tas teiciens - “bad news sells”, ko cilvēkiem tad patīk lasīt vairumā. Daudziem kāds sadomazohistu tendences, laikam, ka patīk lasīt tādas ziņas aumaļām.
Jāmaina sabiedrības uztvere, postojot vairāk labas ziņas.
Noteikti ir auditorija, kura to novērtētu, un ar laiku vairāk cilvēku tam pievērstos.
Sliktās ziņas var atrast jebkur, labās… Tas jau ir grūtāk.
4 Likes
Tas tiesa. Man ir pašam savi individuālie projekti, kur kaut ko tādu gribu realizēt, bet tie ir manis paša bīdīti. Piemēram, tas rakstiņš par vecmammu izmēģinājumam - skatījos sistēmā, ka nenormāli daudz cilvēku klikoja no soc.tīkliem un pat dalījās. Tādēļ es palēnām sazinos ar vecāka gada gājuma cilvēkiem (kuri varbūt dzīvo vieni vai nav socializējušies), lai viņi izstāsta savu stāstu. Lai saglabātu kaut daļiņu sevis citām paaudzēm.
Trīs vecmammas jau aizrunātas - kāda bijusi tūrgide, kāda pavāre, kāda deju pasniedzēja.
1 Like
Super!