Ugh, nezinu vai gluži precēties… Tik skaidrs, ka lapās nelaidīšos un arī neignorēšu. Pārējais būs jāizskalda, ja tā tiešām gadīsies, daudz kas atkarīgs arī no otra cilvēka vēlmēm.
Izklausās pēc problēmas, kuru risināt, kad tā notiks. Atliek tik cerēt, ka tas atgadīsies ilgtermiņa attiecībās, nevis kādā fiksajā variantā.
Laikam mani satiki
Nu es esmu plānojis maukt līdz sirmam vecumam un būt tas jokainais vectēvs kuru mazbērni dievina bet viņu vecāki gan ne visai
Ar garu sirmu bārdu un tikpat gariem zirgastē saņemties matiem
Man liekas jebkuram ap 30/40 pienāk doma “Ev, a kas man zāles nopirks? Kurš man ūdeni pie gultas pienesīs? Kurš man palīdzēs, kad sāksies veselības problēmes?”
Soo, dont worry, ar laiku Jums visiem tie bērni uzradīsies
Par tiem Jūs un Tu - tētis mācīja ka biznesa pasaulē visi jāizrunā uz “Tu”. Tev ir jāparāda, ka jūs abi esat vienā līmenī. Papildus tam, tu pierādi to, ka tu būsi sarunu virzītājs un dominantais ģēlā. Katru reizi kad tētis runā pa telefonu ar klientiem, dzirdu vārdu “Tu”, un kaut kādā veidā klienti atslābst un nebaidās būt neformāli (nu okay, viņam bieži zvana elektriķi/rabotņiki no stroikām, varbūt tajā industrijā tā ir :D)
Stāsts iz dzīves - tētis zvanija kaut kādam jaunam šefam, kas tikko no Universitātes iznācis. Esot kaut kāds baigais gudrais un bagātais. Tētis protams kā vecis, uzsāk sarunu uz “Tu”. Čalis viņam atbild “Nu, vispār ar nepazīstamiem cilvēkiem jāuzrunā uz Jūs”. Mans tētis nometa klausuli Pēctam viņu sazvanija kaut kads vecais šefs un atvainojās .
Tādā gadījumā man satikto cilvēku skaits paceļas līdz 3 cilvēkiem. xD
Izklausās pēc tāda sautīgi aprēķinātā pirms industralizācijas skatījuma. :D Es nevienu cilvēku ar tādu apsvērumu neesmu saticis. Manā praksē, cilvēki sāk izjust trauksi - ja ne tagad, tad varbūt nekad. Satraukums par to lai dzemdības būtu vieglas un to lai tu paspēj būt jauns un sprigans vecāks.
Stratēģija, ka tavi bērni būs tavi aprūpētāji, var tik pat labi neizšaut un viņi visi aizlaidīs katrs uz savu pusi.
Neaizmirsīsim arī, ka bērnam nav obligāti jāaprūpē vecāks, tik tādēļ, ka ir vecāks. Bērns neko nav tev parādā tik tāpēc, ka tu viņu piedzemdēji un, varbūt, aprūpēji bērnībā.
Tas būtu visai neatmaksājams parāds. Faktiski tu mēģinātu atmaksāt savu eksistenci. Nemaz nerunājot, ka liktenis upurēt savu dzīvi, jo tavi senči ieplānoja, ka tu būsu viņu pensijas fonds, neskan pievilcīgi.
Nez kā pārējie, es tādu senci mestu sev nost no kakla.
Deam, visiem tik lielas problēmas ģimenēs?
Man tas liekas dabīgi rūpēties par vecākiem, kad viņiem rokas un kājas vairs nebūs lietojamas.
Tā ir tīri cieņas izrādīšana par visu, ko viņi man ir devuši dzīvē.
Jā okay, ir arī neveiksmīgi gadījumi, bet deam…killing with kindness ir man liekas ideāls “ieberziens” šādiem vecākiem.
Man šķiet, es bērnībā pat neaizdomājos, ka nodzīvošu vairāk par 18 gadiem
Diez vai. Te tiek vienkārši uzsvērts, ka tev ir brīva izvēle un tev nav jāpakļaujas pienākuma važām, tīri dēļ tā, ka tevi kāds piedzemdēja. Tas neskan tik kontroversiāli.
Katrs to mierīgi var darīt, bet tā būs tava brīva izvēle. Nevis kaut kas pienākuma uzspiests.
Es domāju tā pa lielam ir visiem, bet tad tuvojas 18 un domā, ka nu beidzot būsi pieaudzis un viss mainīsies. Bet pienāk tā diena, un absolūti nekas nav mainījies, tik vari nopirkt aliņu legāli un balsot vēlēšanās. Par 30 līdzīgi, it kā baigais Holivudas popularizētais milestone, jaunības beigas, utt, bet tāds pats skaitlis vien ir, cilvēks joprojām tas pats. Cerams tik prāts paaudzies kopš 18 gadu vecuma.
Prikols arī tajā, ka varbūt pat viss ir izmainījies, bet tev nav tādas sajūtas, jo izmaiņas notika ļoti pakāpeniski. :D Vismaz man tā ir.
Jā, tā tas principā arī notiek manā galā. :D
Par pirmo daļu piekrītu, bet man piemēram 21-22 gados ļoti daudz kas uztverē mainījās
Man 18/19 gados diezgan izmainījās dzīves uztvere( mest sevi ārā no komforta zonas cik vien var), bet manuprāt tas ir vairāk saistīts ar to kas notiks pasaulē nevis ka man maģiski kāds slēdzītis ieslēdzās
Dzīves uztvere noteikti vēl mainīsies daudzas reizes pieredzes rezultātā. Vienkārši vēlējos pateikt to, ka tas nav piesaistīts konkrētam gadu skaitlim un pēkšņi neiededzas spuldze prātā, ka esi pieaudzis, vecs vai vēl kāds.
Tā darot tu toč vairs nekad nebūsi tāds pats kā iepriekš. :D