Tas noteikti tāds nav. Tu pastāsti kā cilvēks, kuram ir tieša saskarsme ar šo un zina noteiktās detaļas, ko mēs daudzi nezinām, un izlasām tikai konkrētās vietās. Tā “first-hand” pieredze ir nenovērtējama un arī tā, kas ļauj saprast, kā viss darbojas.
Kā var noprast, arī mums bija vistiņas (līdz saviem 70 gabaliem aizgāja). Neraizējāmies, ja tās nedeva oliņas - bet tās vienmēr bija bonuss. Mums bija noslēgta tāda ka mutiskā vienošanās ar vienu bērnu dārzu un slimnīcu, ka viņi neizmet ēdienu miskastē, bet atdod mums. Tās bija vietas, kur arī nelika atsevišķas garšvielas - tādēļ mēs vistām devām griķus, rīsus, makaronus, putras, vārītus dārzeņus, kas bija palikuši pāri. Mēs tad palīdzējām citiem, kamēr viņi palīdzēja mums. Un laidām pa dārzu staigāt, paēst kukaiņus un sauļoties.
Protams, mums bija momenti, tiklīdz izauga gaiļi, mēs tos atdevām vai kāvām (jo drīkst būt 15 vistas uz vienu gaili). Bija daži kuri tad izdzīvoja līdz sirmam un mirstamam vecumam.
Ja ir pārlieku daudz gaiļi, ir iespēja, ka vistas var aiziet bojā, jo daudzi gaiļi to vistu “izmantos”, ka nebūs vairs spālviņas, būs asinis u.c. Un ir gaiļi, kuri ir vienkārši kretīni pa dzīvi - mēs centāmies, lai mūsējie ir džentlmeņi un vistas aizsargā no plēsoņām (vanagiem un lapsām). Termins “pecking order” un “bachelor pad” (kad ir tikai gaiļi) nāk no vistām. Ir “alpha” vistas, kuras ēdīs pirmās un hierarhijā ir pirmās, kopā ar gaili.
Fun fact: Teiksim, ja vistai ir bijusi kāda infekcija olnīcās, ir iespēja, ka viņai varētu izdalīties vairāk testestorons, kas viņu pārmainīs uz gaili (tas ir - citas spalvas, un arī tās sāks šķībi dziedāt. Seksuālā funkcija nemainīsies. Vista būs wannabe gailis).
Vista arī sēdēs uz olām “angliski - broody”, pat ja gailis nav saimē. Tā arī var gadīties. Savas olas arī ēd (bet tikai tad, ja kaut kas trūkst ikdienas patēriņā).
Mūsdienās vistiņas vairs nav, bet olas patērēju tikai un vienīgi “free range” vai no zināmiem zemniekiem, ko sastopu tirdziņos un parunāju, jo krātiņus neatbalstu un kā nogalina vistas fabrikās, arī nē.