Privet!
Latvija māk un var filmēt labas un interesantas filmas.
Tumšzilais Evaņģēlijs tam ir pierādījums.
Paldies @Menestrels @H_Hercogs par sastādīto kompāniju. Īsumā - filma mums visiem patika, lai arī ar niansēm.
Filmas darbība noris 90to sākums-vidus. Jauns un naivs policists saskaras ar policistu realitāti un “roka roku” principiem. Tomēr sekojot pats saviem dzīves baušļiem viņš sāk cīnīties pret šķietami neuzveicamu varu.
Filmas sižets protams no sevis necilā kaut ko dziļdomīgu un epifānisku, tomēr aiz sevis atstāj gan vārdu, gan ideju. Sižets savā nodabā ir vienkārš kā kabata, tomēr diezgan detalizēts, sakārtots. Momenti nav ievilkti un saprotama varoņa motivācija, raksturs.
Vismaz viņa gribas viducis zināms un tas, kam viņš tic.
Filmai ir savi sūrie elementi, labā ziņā. Sūrā 90to gadu policista darbs - netīrs un nepateicīgs pa savam. Nepatīkamas cīņas, konflikti un to, kā pa savam visi ta dara savu darbu, ar dažiem nosacījumiem.
Tomēr filmai netrūkst humora, mazliet melna, neveikla, aplams un pa savam nepareizs. Bet ļoti gaumīgs un satriecoš. Vienkārš kā bomāri, kas kaujas zem Mortal Kombat skaņas, tomēr ar savu raksturu. Bomāru joki arī šeit ir.
Romantiskā līnija ir pavirša, eksistē ar savu ideju un celmu, paziņojot skatītājam vienu idejām. Faktiski filmā pastāv daudz alegoriju, simbolismu dažu. Lietas, kas demonstrē galvenā varoņa virzību rakstura un emocionālā ziņā.
Mūsdienu Rīgas ainavas, ļoti prasmīgi nomaskētas zem tā laika pilsētas, kabineta, iestādes, kur uzpeld, citādi skatītājs tiek lolots ar nesliktiem tuvplāniem. Dziļdomīgām acīm tālumā vai citādi pavisam nesliktu aktieru spēli. Kura ir ticama kopējā ainā un liek domāt, par visnotaļ realiem un eksistējošiem cilvēkiem.
Filma skaista, ar labu humoru, vienkāršu, tomēr labi saliktu sižetu, savu ideju un nepavisam vienkāršo kriminālas un tiesiskās pasaules darbību.
Iesaku. 4 lodes no 4 sienā.
