Tas ko mājās daru, man tev tā grūti pastāstīt. No dažādām vietām šis tas aizķēries. Sporta zālē es neesmu diži izglītots un blandos ap svaru celšanas aparātiem. Kā izdzīvot brīvo svaru zonā nav ne jausmas. Man vizioterapēti vienreiz teica, ka es ar mašīnām diži sev neko nesačakarēšu, tā nu pagaidām iztieku ar tām. Tur es pa lielam migrēju starp stumt, vilkt, kājas rutīnu. :D
Ja ar laimi mēs te domājam, papildus kapeiku, tad jā. :D Pie laimes gan jau pašam jāstrādā, nevis jācer, ka nākošais darbs būs laimīgs. Darbs visdrīzāk būs tas pats kas iepriekš tikai zem cita nosaukuma un mazliet citā variācijā.
Attiecībā pret nākošo darbu viennozīmīgi jābūt izvēlīgam, tas diezgan lielā mērā nosaka tavu noskaņojumu visā tajā laikā, kuru tu tur strādāsi. Shit job = shit mood, at least while working, and that ain’t good.
exactly the reason I remain in relatively low paid job, in exchange for chill atmosphere and decent work management.
piemēram Stikla šķiedras rūpnīcā stabili pelnītu 1,8 reizes vairāk, bet tur diezgan strikta apsardze, vadība, un pāris piepes par cehu vadītājiem.
Sveiks!
Romantiskā ziņā - meitenes tiešām ir brutāli pieces of shits, ja puiša parametri ir 170 cm un 92 kg, ja vien tas nav pure muscle in weight, vai arī nav kaudze naudas, kruta mašīna utt. Pat tad, ja meitene pati izskatās pēc mērkaķa - tā kā godīga vai taisnīga tur nekā nav.
Bet tas pats ir arī meitenēm - tiklīdz romantika ienāk attēlā - ja ir liekais svars, vecums pa lielu, nemāki kosmētiku lietot, vai neesi easy to bed - puiši arī mēdz izturēties atbaidoši.
Ja vēlies uzlabot savas iespējas un meiteņu attieksmi - vai nu tiec galā ar ķermeni, vai arī naudas variants. Ideāli abi. Ārišķīgi un sekli, bet tā pasaule strādā, ja ir romantiska interese. Ja draudzība - no ones cares much. Ir temperamentālas atšķirības starp dzimumiem, bet tas arī viss.
