Tautā lēš, ka ir nācis klajā jauns seriāls ar nosaukumu Šoguns /Shogun/, kas varētu kļūt par šī gada jaunajām Troņu spēlēm /Game of Thrones/ tīri uz tā pamata, ka šis arī ir lielbudžeta seriāls ar lielu vardarbības, politisko intrigu un seksa daudzumu.
Šobrīd ir iznākušas 2 epizodes un esmu tās paguvis noskatīties. Seriāls tiešām izpildīts kvalitatīvi un ieturēts labāko Troņu spēļu tradīciiju līmenī. Notikumi notiek senlaiku Japānā ap laiku, kad Eiropa nodibināja savus pirmos kontaktus ar šo salu. Viens no galvenajiem varoņiem šai stāstā ir Brits. Es te baigi necerētu uz vēsturisku precizitāte, seriāls super spiež uz vardarbību un intrigām, bet stilistiski ir izveidots ļoti skaisti. Viena pasniegšanas īpatnībām ir tas, ka japāņi ir ieskaņoti japāņu valodā, pārējie varoņi pēc idejas stāstā lielākoties runā portugāļu valodā, taču tā nav izpelnījusies tādu pašu attieksmi un šīs rindiņas tiek pasniegtas angliski. Kas rada mini misēkli brīžos kad varoņi runā angliski un kad tie runā portugāliski, jo mums kā skatītājam tas viss notiek angliski. It kā japāņu lomās ir iesaistīti japāņu aktieri.
Visvairāk smīdina
To, ka filma/seriāls iet ārpus kaut kā un piedāvā kaut ko asāku, stulbi salīdzināt. Tādā ziņā, ka seriāla pa savam ir absolūti pretēji, savādākā ritmā, noskaņā un pārējā. Tikpat labi var apgalvot, ka Troņu Spēles bija idejas turpinājums Romai vai Spartakam, jo tur gan tur ir sekss un asinis. Un vardarbība.
Vienīgi zinu, ka autori nu tā pamatīgi ir iespringuši detaļās. Piemēram. Viņi uzrakstīju tekstu angliski. Aizsūtīja to iztulkot japāniski. To tulkojumu tad aizsūtīja japānim, aktieriem t.sk., kuri jau to papildināja un uzrakstīja, tā kā tam būtu jāizklausās, manieri un pārējos runas valodas iezīmes. Un tad jau to tekstu pārtulkoja uz angļu valodu, kuru redzam subtitros.
Pa manam, tas vien runā par autoru attieksmi pret seriālu.
Pēc pirmo 4 epizožu noskatīšanās, vēl projām laba manta. Man patīk, ka seriāls drusku nomierinājās ar slaktēšanu. Seriāls baigās ir sajaukums starp politisko intrigu, japāņu kultūru un slaktiņu. Ar seksu ar nav pārspīlēts, šur tur mazliet izkaisīts, orģijas nemēģina iestūķēt rīklē.
Man līdzīgas atziņas, un man arī gribas vilkt paralēles ar troņu spēlēm, jo kopš tā seriāla nekas cits ar tik dziļu politiku, kultūru un attiecībām nav redzēts kā vien Shogun. Hero’s journey ir visai universāls.
Turpinot skatīties seriālu, 5. epizodi. Interesanti, ka pa savam te bija baigi daudz drāmas, taču tā ir diezgan piezemēta. Ap beigtu fazānu, cilvēku izcelsmi, dabu. Man patika. Seriāls sāk izteiktāk atšķirties no Troņu spēļu stila darba.
Beidzot atkal ieskrējās, tas stalemate jau bija apnicis, kad visu laiku griež vienu un to pašu uz riņķi un ķircina nākotnes notikumus, kas nekad nepienāk. Manuprāt, šovam ir pacing problēma. Lielisks sākums, kas šova otrajā pusē pazaudēja ceļu, bet fināls gan jau būs labs. Un emocionāli turpina sist pa sirds stīgām.
Pabeidzu seriālu. Ir labs! Ļoti atmosfērisks Japānas attēlojums. Arī precē, ka stāsts bija gana trīsdemensionāls un ne ļoti klišejīgs. Šis seriāls nebaidījās samazināt savu tempu un visu laiku nekāpināt spriedzi, kas radīja savu kritiku, bet liekas kopumā sanāca forši. Man ir tādas aizdomas, ka skatoties visas 10 epizodes pēc kārtas, temps krietni izlīdzināsies salīdzinājumā ar iknedēļas pieredzi.
Viņi pēc pirmajām epizodēm rādīja episkas, dinamiskas montāžas par it kā to, kas būs nākamajā epizodē, bet tie bija izvilkumi no visas sezonas iespaidīgākajiem momentiem un man personīgi radīja nekorektu priekšstatu par to, kur tas viss iet.
Kopumā ļoti labi, vēl labāk, ja neskatās tās montāžas epizožu beigās un ir lielākas literatūras prasmes par manām, lai saprastu visu pēdējās epizodes zemtekstu.
