Ni hao!
Kurā mirklī Ķīna pārkāpa robežu, ka viņa spēj izdod kvalatatīvus mediju produktus kā spēles un animāciju, grūti teikt. Bet vismaz gadus 10 noteikti atpakaļ aizsākās šis ceļš.
Var atzīmēt nianses šiem darbiem. Ddomāti iekšējam tirgum un nenolaižas no padebesu valstības pie mirstīgajiem. Ir teicami tehniski izpildīti, bet stāsta ziņā var saturēr pārlieku specifiskas atsauces uz savu mitoloģiju un nereti nav šīs savas odziņas, pietrūkst sava redzējumu un autoru idejas. Ir visaptveroša ideja, kura savā esencē būs bez kodola. Skaisti, interesanti, bet sižets būs pārlieku dramatizēts vai otrādi. Un atkal - tam visam ir savas vēsturiskās saknes un citi striķi.
2019.gadā un 2025. gadu pasauli klusi un nemanāmi, iekaroja Ķīnas animācijas Olimpa iemītnieks - Ne Zha.
2019.g. savācot 726. miljonus zaļo, bet 2025. - dominē ar gandrīz 2 miljardiem, kļūstot par absolūtu rekordistu, visu laiku un tautu sarakstā bīstami pietuvojoties Titānikam.
Nemaz nerunājot par mākoņu skatīšanos un pārdošanu uz dažādiem nesējiem. Un dažnedažādu atribūtiku.
Nu ko, tipiskais rietumu slāviskās izcelsmes cilvēks mēģinās tikt galā, kas tad tur īpatnējs ir.
Tas būs ilgs gabals 
Īsā versija:
Summary
animācijas izpildījums ir lielisks, vienkāršo, tomēr faktūraini personāžu dizaini, episkas un patiesi pasakainas cīņu ainas, dinamiskas, ar humoru un savstarpēju mijiedarbīju. Pat analoģijas uz mūsdienu “priekšmetiem” izskatās savā vietā un neraisa bipolāru.
Saprotams sižets, lai ar’ eksistē sava iekšējā mitoloģija, tomēr tā netraucē uztverei. Pavisam neslikta morāle un savs dzens par dzīvi un tās ceļu, lai arī nav atklāsme, tomēr tiek pasniegta vienkāršā valodā, tomēr varēs nobērt asaru pie gribas. Animācija, kas zina, kurai auditorijai domāta, tai pat laikā nesarežģī lietas.
Noteikti skatāms.
Gari rakstīt nav tālu čurāt. - nezināmais krūmos
Šis perfekti raksturo filmas sākumu. Sajūta, ka vienā mirklī āzijas draugi nolēma - īstenosim šo ideju realitātē. Iesaku izbaudīt sākuma titrus, jo tādus jūs reti kur dabūsiet. 
Te ir sava esence, atmosfēra. Tā sajūta, ja tu nezinu uz ko esi atnācis, tu vari arī neuzzināt. Pie tam - viņi nav slikti. Viena no īsfilmām manuprāt vispār pelnījusi pilnmetrāžas adaptāciju.
Tālāk mūs sagaida intro ar visiem personāžiem - galvenajiem, mums viņus parādīs episkā veidā, kā viņi ielido caur mākoņiem un uguni, kā viņu apmetņi plīvo, citi ievelsies kā pončiks komisks un tad mums rādīs viņu vārdus uz sekundi, lai mēs iegaumējam.
Skatījos dublāžā, jo ķīniešu rakstība un saruna nav mana stirpā pusē, tāpēc ticēšu, ka ekrānā bija rakstītu viņu vārdi.
Personāži galvenokārt ir pa savam viena statusa - tu saproti kurš ir ļaunais, kurš ir labais. Viņu izskats jau visu pasaka kādi viņi būs, ko gaidīt un vispār kas notiks. Ja kaut cik pārzini āzijas mitoloģiju var gadīties, ka zināsi jau stāsta norisi. Ne Zha pamatā cik saprotu gulstas viena no ķīniešu mitoloģijām, vismaz personāžu ziņā, tas ir manāms, pat var just tādu, kā cieņu.
No vienas puses viņi mēģina būt apaļīgi ar dažām kantīm, kuras ir nogludinātas, tomēr pateicoties kaut kādam savstarpējam kontrastam, šīs kantis beržas savstarpēji, radot spriedzi vienā vai otrā virzienā. Pie tam pats galvenais personāž, lai arī pa savam mīņājās uz vietas attīstībā, tomēr lēnu soli viņš katru reizi sper un pa savam evolucionē. Vismaz filmas pirmajā pusē, tu īsti nevari noķert, kurā virzienā tad stāsts aizies. Idejiski jau sapratne ir protams, tomēr veiksmīgi diskusija tiek atlikta un pievēršas klāt citām tēmām, pakāpeniski tās risinot.
Humors zvaigznes nerauj, tomēr klasiko pīrāgu sejā netrūkst. Ir gan vizuāls, gan teksta. Gan banāli pirdēšanas joki. Pie tam visi joki ir savā vietā. Notiek spraiga cīņa, kuras laikā personāži saķeras un nelaiž viens otru vaļā, mums rāda, kā viens sit, otrs atvaira, trešais ķer un beigās viņi visi nonāk neveiklā situācijā, kas tevi kā skatītāju no tikko spraiga momentu izsviež citā pasaulē.
Filma māk tevi kā skatītāju iešūpot emocionāli, kas ir retums daudzām mūsdienu lielo studiju animācijām. Viņa šķietami notiek lēzani un vienmērīgi, taču vienā mirklī spēj izmest ko negaidītu. Protams, ir savi grēki, reizēm acīmredzamas lietas paliek neievērotas un vispār, kāpēc ciema iedzīvotāji sen jau nenolinčoja karali pie pirmās izdevības. Tomēr filma šīs lietas, kaut kā savās darbībās atsver neloģiskus momentus. Vai drīzāk šos momentus pat akcentē un cenšas izmantot savā labā.
Varonis cenšas glābt, bet visu noposta savā ceļā, faktiski paliekot ciemata acīs tāds kā bija, paralēli mums demonstrējot gan personāža vieglprātību un straujo raksturu, kā arī tautiešu neiecietību un vēlmi neredzēt lietas. Un beigās nav kuru tā īsti vainot. Abas puses pieturas pie sava redzējuma.
Filmai ir sava iekšējā un kultūrvēstursikā filasofija. Centīšos šeit nebrist, jo pelēkās šūniņas šādu dzenu vēl nav gatavas sasniegt. Tomēr mazliet pametot prātu ārpus, filmai eksistē daudzas interesantas idejas. Gan iņ-jaņ līmenī, gan neskati vīru pēc cepures, gan audzināšana nosaka visu, bet no tā kāds tu būsi sabiedrības acīs, atkarībā no leņķa. Pieverot šaurāk acis tehniskais antogonists nav īsti antogonists. Viņš ir, bet cits personāžs, kurš pa īstam arī nav centrālais ļaunums. Strīdīgi momenti pastāv un var norādīt ar pirkstu uz vecu opi. (šo rindu rakstot atskārtu, ka filmas gaitā nemitīgi bija atgādinājums, personāža veidolā, kurš centās mums visu laiku apgalvot vienu un to pašu, ko teica pašā filmas sākumā, pie tam atgādinot citu personāžu, kas kopējā ainā atkal rada savu paaudžu un piederības, kastu konfliktu kaut kādā mērā)
Nešaubos, ka kādam sižets liksies - atklāti pliekans un bez garšas. Āzijas kino īpatnība, jo īpaši ja iesaistītas dievības. Pašam ir tā bijis. Un domāju te nav slikta. Viena no filmas problēmām, manuprāt, autori baidās atklāti pateikt vai runāt par problēmu. Viņi it kā minās apkārt, dod mājienus, māj ar galvu un visādi grozās, bet pateikt te un tagad nesaka. Varbūt tā ir kāda ķīniešu dzīves filasofija un uzvedības ieradumi. Varbūt pašu šo dievību ideja.
Tehniskais izpildījums ir vienkārš, bet efektīvs. Kur vajag, tur detalizācija pieslēdzas, tiek turēts fokus, tam kur tam ir jābūt, pārējais ir nogriezts un izmests. Priekš kam vajag 10, 000 matu šķipsnu, personāžu tas neatklās, tomēr tā dizains, kustības, manieres gan. Pastāstīt vairāk par viņa vājības un stiprajām pusēm.
Arī īsās un spraigās cīņu ainās šis vienkāršais dizains ļauj saprast notiekošu, neradot vizuālu troksni. Pietam - ja tika demonstrēta 3D, rodas sajūta, ka dažas scēnas bija speciāli tam radītas. Un viņas neslikti izskatas.
Varētu pat teikt, kinoteātrī šīs scēnas dotu labu klātesamības efektu, bez kā speciāla.
Ne Zha ir savas problēmas kuras nav atklāti mīnusi, bet vairāk kā nosacījumi. Pieņemt kurus vai nē paliek tavā ziņā. Eksistē arī pēc titru scēnas, kuras intriģē.
Taču savā idejā, filma ir vienkārša kā pieci pirksti vai spēj būt daudzrocīga. No vienas puses gribas kaut kur piesieties, tomēr paskaties un padomā - tam ir jēga. Sava, vakumā, bet ir. Un nemaz nav tik slikta, ja saliek kopā ar citām. Filmai mēģina izstiepties uz dažādām pusēm, kur vairāk vai mazāk, tomēr kaut kā to izdara sakarīgi.
Viņa necenšas būt pārgudra, tomēr nenolaižas galīgā banalitātē. Viņa ir normāli skatāma jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā. Par katru varbūt - iespējams kāds opis rādīs ar pirkstu.
8 cūciņas no 10.
Ne Zha 2 … te jau cits stāsts.