Varbūt kāds atrada to spēli, kas nezināja :D un iemeta tur tos video :D
Es toreiz kaut ko par to dzirdēju knapi, bet nekādus video neesmu skatījis un nekādas dziesmas neesmu klausījies.
Bet pagāšgad vai pat aizpagāšgad nolejuplādēju Dumb Ways to Die 1 un 2 un Draw uz telefona.
Neatceros kāpēc, bet iespējams, ka iekš app store manīju, un atcerējos, ka baigā leita tas viss bija, nu tad paprovēšu.
Paspēlēju vairākas reizes.
Bet pirms pāris dienām izdzēsu, jo īstenībā ātri vien apnika un nekas baigi īpaš ar nelikās.
Pārējās spēles gan neinteresē provēt. Iekš Google Play ir veselas 15 spēles
Laigan man liekas, ka arī iekš 2010’s bija arī internetā vismaz viena oficiāla spēle, bet varbūt arī kļūdos.
tas ir algoritms, pirms kāda mēneša man YT pacēlas. Ceram TT arī oriģinālais autors ielika, bet gan jau kāds bezgodis iepelnīja uz viņa Lauriem.
Spēlīte toč bija '10 gadu pērle.
Kāda nahuj starpība, ka spēle veca? Vai tiešām nedrīkst runāt par lietām, kas nav burtiski šodien/vakar iznākušas? WTF is this, why do you all care about it so much?
Man tikko ienāca prātā vai minimālisma pieaugums mūsdienās nav kā cīņa pret informācijas un stimulu pārmērību?
Stimulu nosit daba, tur klusums un miers. Ļoti forši, chill. Par minimalismu kulturu, tas radies vairāk no min maxeriem (video spelēm). Gadreiz tā nedomāja, kad visu vajag min maxot. Visiem intreseja chill life. Tagad jau citi laiki, nauda reliğija utt …
Viss radies interneta rašanā. Jauni termini etc…
piemeram šodien uzgāju šadu terminu, vienkarši wtf:
Tas parāda cik sašķelti esam.
Visai nepiekrītu. Mēs atrodam spektra skalas kurās atšķiramies, bet dalīšanās notiek citu iemeslu dēļ.
Piemēram. Pec pieredzes kompromisi ir viss kas tur kopā. Savadāk sadzīvot nespējam, mužīgs konflikts. Un dažadi cilvēki kompromisu atradīs tikai caur lielām pulēm. Un viss ticamāk isu brīdi tik.
Viņi paši saka ka tāpēc, bet tbh tas vairāk ir trends ar ko palielīties sociālajos medijos. Ā un vēl amerikāņi tagad ir baigi ieciklējušies uz mājas tālāk pārdošanas vērtību, tāpēc jo mazāk mantu, krāsu un personības, jo vieglāk ievilināt nākamo pircēju.
Es personīgi tajās slimnīcai līdzīgajās istabās tikai uzvilktos vēl vairāk.
Kāpēc gan ne. Minimālisms pēc savas būtības eksistē pretstatā maksimālismam. Pat nezināju, ka tā popularitāte ceļas. Liekas es tā lāgā neesmu saticis nevienu nopietnu minimālistu. Pie mums šķiet frugalitāte ir izplatītāka.
Es kā support/helpdesk spiests ar cilvēkiem uzturēt komunikāciju. Ko esmu atklājis vairāk vai mazāk, cilvēkiem patīk spriest vienam par otru. Apzināti vai nē, tas izraisa stressu un pasvarā tiek uzreiz negatīvi sajūtas. Ar šìm sajutām diezgan bieži cinamies. Tapēc alone time = no judgement, un asocējas ar labām sajutām.
Njā, tiešām jādomā par to cik daudz no pašreizējās personības dabīgi būtu tāda bijusi jebkurā gadījumā, un cik daudz ir izveidojusies no visādām bērnības traumām.
I wouldn’t say “sometimes”, I would say “always”. If you did something that demands an apology, you should try your best to change so that you don’t do that thing again.
Kā to ņem, ja, piemēram, augsta stresa situācijā kāds tiek (pelnīti vai nepelnīti) nolamāts, un pēc tam dusmīgā partija atvainojas, diez vai tur daudz ko var vai vispār vajag darīt lai mainītos. Neviens nav tik svēts ka vienmēr 100% saglabās pacietību un pareiza apstākļu sakritība pat pašu svēto izvedīs no prāta, labi ka vismaz atpazīst ka izdarīja skādi un atvainojas, nevis lepni dodas tālāk.
Vajag. Pārdomāt augstā stresa situāciju, kas to izraisīja, ko varētu darīt labāk, ko varētu mainīt, utt, lai tāda lieta neatkārtotos.
Un es neteicu, ka obligāti jāmainās, es teicu “try your best”. Un vēl var piemest “learn from mistakes”.