Kultūra - kas to raksturo vislabāk?

Skaistais sveiciens!

Šajā burvīgajā un saulainajā ceturdienā, neviļus aizdomājos par momentu - kas vislabāk raksturo katru nāciju, valsti un tās iedzīvotājus.
Kas ir tas, kas ir it visur. Visi to zina, saprot un ir ikdienas sastāvdaļa miljoniem cilvēku no rīta līdz vakaram.
Tā lieta, kas kalpo kā rādītājs tam, cik bagāta vai nabaga ir valsts ar tās iedzīvotājiem.
Kas gan tas varētu būt?

Neliela prelūdija tam, kāpēc radās šis jautājums:

Summary

Biju devies pēc ziediem uz Ziedu ekspresis, tur sakarīgas puķes, kaut ko vajadzēja mazliet interesantāku paskatīties. Dodoties ar sabiedrisko transportu līdz pieturai Gaiļi, no turienes ar kājām minūtes 5. Nolēmu doties gar ceļa malu, lai gan pretējā pusē bija gājēju celiņš, tomēr pēc tam nonākšana atpakaļ arī dzen būtu apgrūtināta. Nolēmu lieku reizi nešķērsot.

Eju un te pēkšņi, nemaz nekaunējoties, ne pats vecākais, bet ne jaunākais Mesedes, ar dāmu pie stūres, kas ģērbusies ne visai slikti, bet ne pārāk glauni, man mirkšķinot uguņus, uzskatot pārējos ceļa brāļus par ne īpaši gudriem, jo redz te stāv rindā pie krustojuma, nolēma apbraukt pa apmalīti.


Zīmējums shematisks, bet lokācija tieši tā. :D

Lai arī neesmu biežais braucējs, tomēr reti nākas pie mums sastapt šādus talantīgus cilvēkus. Var teikt, meistarus. Senās mākslas “esmu ceļa karalis” glabātājus.

Un drīzāk atbilde nāca pirmā nekā jautājums. Automašīna.

To, kā mēs vadam, kā ikdienā kopējā ceļa satiksme organizējas, operātīvā transporta palaišana, pieklājība savstarpējā un banāla noteikumu ievērošana. Un citas lietas.
Cik tīri auto, kādā stāvoklī, kādi cilvēki brauc pie stūres un galvenais, kā šie cilvēki uzvedas pie stūres.

Automāšina ir savdabīgs statusa elements. Neatkarības un mobilitātes balss, kas parāda cilvēka iespējas un manieres vienlaicīgi. Tas demonstē tavas vērtības, ne tikai pats auto kurš kā simbols var parādīt, pie kuras sugas klasifikācijas piederi, bet arī to, ko no tevi var sagaidīt potenciāli. Bet ne vienmēr.

Un auto ir tā valoda, ko pārzina jebkurā pasaules malā, nerunājot par iezemiešu un dziļākajiem Āfrikas nostūriem. Būsim racionāli.

Kas tev šķiet , kas ir tas kas spētu raksturot jebkuru kultūru, valsti vienādā līmenī? Tas instruments kurš strādā visur vienādi un nemainīgi?

1 Like

Pirmo daļu, nevarēšu komentēt. Esmu cilvēks kuram bija mašina un vairs nav( tehinsko nevareja iziet, financiali nebija viable). Nekas literally nemainijas. Sāku ar vilcienu braukt. Man šķiet attieksme definē kultūras. Ļota liela nozīme ir tam kā redzem citus. Attieksme pret veciem jauniem definē kulturas. Kā sveicinās, kā pasniedzam sevi ar vārdiem. Kā tieši pretēji nederam to.
Par afriku kultūru, dokumentalā laba:

1 Like

Arī manā kultūrā ir būt hronoloģiski disorientētam.

Bet tā tieši atsaucoties uz paraugu:
Snobisms un pārākuma sindroms ir kopīgs visām pasaules kultūrām, tikai tas nāk dažādās garšās.

3 Likes

Ceļojums laikā. :joy:
Man kamēr daleca, kur āķis.

man kultūra iet roku rokā ar izglītību, nevis “skolas sols” vai “universitātes akadēmiskais”, bet cik cilvēks ir izglītots overall aka pelēko šūnu un smadzeņu rieviņu daudzums, zinātkāre, izpratne par pasauli, redzes loks, informācijas apjoms. ja tur ir grūti salikt loģisko ar praktisko un ir katastrofāls jel kādas izglītības trūkums, tad arī kultūra nevedas.

Nu… Ja mēs ejam dziļā filozofijā, tad jautājums ir tāds, kas vispār ir kultūra. Jebkurš noteiktas uzvedības kopums spēj pēc pietiekami ilga laika kļūt par kultūru, vai vismaz subkultūru. Ja pietiekami daudz cilvēki sāks lēkāt uz vienas kājas, ar laiku arī šie lekataji kļūs par subkultūru, un vēl pēc kāda laika par daļu no kopējā kulturāla zeitgeist. That’s just how the cookie crumbles

Ejot vēl dziļāk - vai kultūra ir unikāli cilvēciska parādība? Vai citiem sabiedriskajiem dzīvniekiem var būt sava kultūra? Vai teiksim dažādie “dialekti” dažādām plesoņdelfīnu populācijām var tikt uzskatīti par subkultūrām?

1 Like

Nav, katram dzivnieku baram ir paradumi, kultūra isumā ir grupa ar paradumiem.

1 Like

Govis vispār mauj ar akcentu un viņām ir sava veida reliğija- ja ziemā traktors stāv pie aploka, vienmēr būs bariņš kurš tusēs traktoram blakus, laikam lai pielūgtu ielikt barību :joy:

5 Likes

ja pareizi atceros, arī kaķiem bija akcents, basically sanāk visiem dzīvniekiem tā ;DD

Pārdzīvojot Anglijā in Nīderlandē, un sastopot cilvēkus no vairākām valstīm varu pateikt to ka kultūra ir iedzimtie ieradumi kas tiek ieaudzināti no bērnības, tradīcijas ēdiena preferences, mūzika un māksla. uzskati un mentālie tarakāni.

Būtībā viss ir ieaudzināts no bērnu kājas.

1 Like

Šeit vienīgais moments ir tas, kad audzināt var visādi, bet nereti lielāko ietekmi dod tas kādā vidē mē satrodamies.
Mājās tevi var audzināt par nākamo ģēniju, tomēr publiskās skolas ietvaros tev būs pilnīgi radikāli cita uztvere un vēlmes.

Varētu teikt, ka tā arī ir kultūra, kad tev neinteresē nekas. Piemēram, patīk man buhāt un kauties - to, kas tas nepatīkmi vairumam, nenozīmē, ka tā nav kultūra. Vai oborigēni kuri mazgājas ar govs urīnu - arī kultūra. Neviens nesaka, ka tas ir nekulturāli.

Staprcitu, ja atmiņ neviļ, bija pētījums tieši par smadzeņu krunkainumu un tur esot kopsakarības un efekti, gan uz slikto, gan labo pusi.. Ja nemaldos, tad šis pētījums.

A model of tension-induced fiber growth predicts white matter organization during brain folding | Nature Communications

Faktiski jau iepriekš minētais no manis.

Daudzi pētījumi, tiem pašiem delfīniem/vaļi un kkas vēl bija peldoš vai mēkaķveidīgajiem dažiem - varētu raksturo tieši vairāk kā kultūru, mūsu cilvēku izpratnē, nevis kā pasīvas reakcijas, bet kā apzinātas lietas.

Jo piemāram vienai no šimpanžu sugām ir konkrēti veikti novērojumi, ka mazuļi spēlējas ar kociņiem tieši kā ar lellītēm. Vai tā ir pārņemta lieta no kaut kurienes, kas nodevusies jau paaudzēs vai pašu izgudrojums, grūti teikt.

Varētu atbildēt tieši ar tavu lēkāšanu uz vienas kājas - ja ir pietiekami liela cilvēku grupa kas to dara. Vien jautājums cik lielai grupai jābūt :D