Man riebjas auzas, kukurūzas putra, grūbas XP nepatīk arī kafija, iepriekš atdzēros vodku, vairs nevaru dabūt iekšā, īpaši negribas arī neko baigi cukurotu, piem šokolādes vai končas vai treknas kūkas. 
Likās briesmīgs arī raw jackfruit… Wbu???
2 Likes
Plika auzu pārslu putra toč ir baigais hit or miss, īpaši ja viņa ir pārāk pļurīga.
Man personīgi visvairāk rauj uz augšu visi galerti, aukstās gaļas, galvas sieri un citi želatinētie šausmoņi. Domāju pat bada laikos izietu pa taisno laukā.
2 Likes
man gan ja godīgi ļoti garšoja aukstā gaļa un visādas arī saldās želejas 
bet tgd ja kadreiz gribēšu mēģināšu dabūt vegan želatīnu. varu jau iztikt arī bez ja kas : )
Neesmu izlepis, vecāki mācīja neatstāt ēdienu uz šķīvja. Ēdu visu, vienalga, vai garšo mazāk vai vairāk, galvenais, ka nav sabojājies.
3 Likes
Bērnudārzs man uztaisīja traumu uz vinegretu un prosas putru, ar to ka spieda bērniem ēst gribi, vai negribi, līdz man tas beidzās ar vemšanu. Nesen pagaršoju vinegretu, un laikam ēdams jau ir. Arī par prosu esmu lasījusi, ka nepareizi pagatavotai ir rūgta piegarša, tādēļ manā prātā visa vaina ir bērnudārzam 
Tad vēl nepatīk selerijas kāti, koriandrs(ziepju gēna nav, vienkārši negaršo), svaiga paprika un rozīnes. Ēst to visu varu, bet ja iespējams izvairos.
1 Like
Es arī esmu absolūts visēdejs. Ir protams lietas kas. Man negaršo, piemēram Briseles kāposti un žāvēts speķis, pats tos galīgi nepirktu, bet ja ir attiecīgā situācija arī to ēdīšu.
Atsakos ēst ēst sapuvušas lietas
Tas domāts zilie sieri utt.?
Nē, like actual spoiled stuff XD
Jociņš spociņš
1 Like
Tas brīdis kad aizbraic ciemos pie tantuka, un viņa izvelk no kārtīgi pelējušas gurķu burkas dibena gurķīti un par visām varēm mēģina tev iebarot 
5 Likes
Pilnīgi atsakos ēst zivis un jūras veltes. Reizi gadā varbūt varu sevī iedabūt garneles bet tas arī viss. Man visām zivīm vienmēr ir tāda dīvaina piegarša ko nevaru ciest.
Nepatīk arī visādi ne zaļie salāti. Kaut kā tās garšu kombinācijas mani nekad nav uzrunājušas.
1 Like
Negaršo sēnes bet ja man viņas pasniegs es viņas apēdīšu. :D Tik ilgi kamēr vēmiens neies ārā :D Ēdu pārsvarā visu jo mājās man nedeva opciju izvēlēties, bija jāēd ko deva :D
2 Likes
Nezinu kas man savulaik bija pret bietēm, bet laikam bija pietiekami spēcīgs mentālais ka arī vecmātes uzspiesto zupu uz reiz izlietnē atvēmu.
Tā man par konkrētiem ēdieniem nav spēcīgu anti-preferenču izņemot majonēzi no kuras pāris gadus izvairījos jo reiz stipri saindējos.
Tekstūras gan ir mans vājais lauciņš. Visādi recekļveidīgie ko nevar īsi sakošļāt izraisa atrīšanas refleksu. Pat īsti nezinu kāpēc.
2 Likes
O atcerējos ka karamele, marmelāde un jogurts liek man vemt jo bērnībās es to visu pārēdos līdz vemšanai un manam ķermenim laikam ir trauma :D
Ja es ēdu kādu no šīm lietām tad tas nozīmē ka man ir reāli ļoti slikti un nelabi :D
2 Likes
Man tas pats. Te jau var redzēt ka baigi izdalās- ir cilvēki kam rauj no tekstūras uz augšu un ir kam nerauj. Un tie kam nerauj domā ka otra puse izlepusi un negrib ēst 
Vīra māsa vispār nevar speķi nekādā veidā un daudzumā, ja uz cepta gaļas gabala ir krikucis ļumīga speķīša un viņa uzkož tā viss, momentā VJEK
1 Like
100% me. Kaut kādā maģiskā veidā esmu spējīgs savākties un pacenšos apēst kopā ar kartupeli vai kaut ko citu lai ciemojoties nesāktu pie galda rīstīties.
2 Likes
Pa nopietnam man ir tikai 3 food nemesis:
- auzu pārslu putra. Pirmajās klasītēs šķiet reizi nedēļā bija, audzinātāja protams loti mīļa, uztraucas, ka bērns nepaēdis, lūdzas, nu vismaz vienu karotīti… tā es being a fresh people pleaser kkā noriju to vienu zupas karoti, but thats it, līdz šai dienai vēmis rauj domājot
- gatavi banāni. Pati garša patīk, bet tekstūra ļuma beeh. Zaļu, cietu banānu varu apēst
- jaunas sulas sasūkušās rozīnes, piem, konditorejas izstrādājumos
bet sausas ar kkādiem riekstiem arī varu ēst
Bērnībā i ar loģiku, i ar asarām protestēju pret ceptiem sīpoliem, pat mikro gabaliņu atradīšu kotletē. Oma bija daudzus gadus bērnudārzā par pavāru strādājusi un viņai vnm bija teiciens “nu, bet visi bērni vnm ēda un garšoja”. Un tad vēl viņa sola, ka nav, nav te šoreiz sīpolu, bet kā vienmēr es atradu! Un tad vēl pasaka, nu tak aromātam, pat nevar just. Aromāts jau arī ir par of the problem!
Fast forward, man ir 20, dzīvoju kojās un one day man tupa sagribas ceptus sīpolus. Un tā nu šķiet kādu gadu bieži vien uzcepu 2 sīpolus ar vienu zoss olu un biju paradīzē 
2 Likes
Oi, kā es aizmirsu par šo ziepju gēns ir, food nemesis nr 4 tātad.
1 Like
Mani tradicionālie ēdienformas ienaidnieki ir olas, piens pa tīro, kopā ar sieru cepti puķkāposti.
Ja ēdu olas ikdienā, dzīvot var, taču, ja ieturu lielāku pauzi, tad gan zaudēju toleranci un sāku rīstīties. :D Piens, kolīz tam piešauj klāt mazliet kakao, uzreiz cita runa, pa tīro grūti. Par puķkāpostiem atceros, ka bērnībā māte vienu brīdi fanoja par tiem, man kā sīcim tie galīgi nepatika smakas un mīkstās, ķēpīgās tekstūras dēļ.
Pa manam īsta ēdiena nepatika ir tā, kurā apēstais mēģina pretējā virzienā izrāpties uz augšu. :D
No tekstūrām laikam varu pievienoties tam pulkam, kam nepatīk speķa tekstūra. Tur gan jau arī savu lomu spēlē tauku daudzums.
Ja negaršo cepti vai sautēti puķkaposti, iesaku svaigus puķkapostus salātos vai tapat ar kkadu dip 