tu jau ar salīdzināji divus dažādus vēstures laikus…es vairāk par to kā tavi vecvecāki dzīvoja un kā tev tagad jādzīvo
Viss ir atkarīgs no priekšnieka, ja visu izdara ok. Free to go, tādu ir reti.
Es no paša sākuma salīdzināju divus dažādus vēstures laikus.
Tu domā, ka mani vecvecāki bija baigi laimīgi cilvēki? Think again, viņi dzīvoja PSRS laikos. Es dzīvoju 100x ērtāk salīdzinot ar viņiem.
Vien tas ka viņi dzīvoja padomijā automātiski nenozīmē ka viņu dzīves bija sliktākas. Jā, tas bija tipiskais variants, bet nu neizliksies, ka visi bija sērdienīši. Like maniem vecvecākiem bija liela māja, plašs ābeļdārzs, smalki kristāla trauki un viņi bija apbraukājuši praktiski visu savienību no visena gala līdz otram. Vecais tēvs nodarbojās gan ar fotografēšanu - nebūt ne lētais hobijs, gan agronimiju, gan boksu, un pat ir kāpis vulkānos. Abi pie tam bija kolhoza ciemata sabiedrības saldais krējums
Dzirdējis arī tiem kas bija armijā, deva free land. Literally free land. Tagad to pat izteloties nevar.
1 Like
Nu tas nav šis variants, jo kaut kā opis izmuka no armijas.
Es tavā vietā skatītos uz darbu nevis priekšnieku. Vairākumā gadījumu priekšnieks ir tāds pats algots pipars kā tu, tikai ar darba pienākumu organizēt darba izpildi. Ja tu kādam pārdot 8 stundas sava laika dienā, parakstot līgumu. Tam nevajadzētu būt lielam pārsteigumam, ka tās stundas tiks sagaidītas. :D Pat darbos, kuriem nesanāk piepildīt visas 8 stundas kaut kādu apsvērumu dēļ, var atnākt tā diena, kad būs vajadzīgas 8 stundas. Ja tev ir darba līgums un neviens neprasa strādāt, tad tas visdrīzāk ir politiskais kukulis. xD
Tie cilvēki kas ir brīvgari, piekopj citus darba veidus. Uzņēmuma līgumus, pašnodarbinātību. Kolīdz tu noslēdz līgumu, ka piegādāsi pakalpojumu nevis savas darba stundas - tu automātiski būsi brīvs kolīdz darbs padarīts. Un es te pat nerunāju par neko glaunu, tu vari būt kaut vai aroda cilvēks. Piemēram, elektriķis, gribi naudu, atrodi pircēju, izpildi pasūtījumu, saņem naudu.
Pilnīgi kļūt par līgumnieku gan var būt čakars. Var arī piekopt hibrīda pieeju. Zinu vienu cilvēku, kas piemeklēja sev pus slodzes darbu, kuram lielākoties interesē lai mēneša beigās darbs būtu padarīts nevis konkrēti laiki, kad tu to strādā. Tā nauda nodrošina pamata izdzīvošanu, stabilus ienākumus un tad pārējais ir kā tev gribas vai sanāk.
Tavi vecvecāki izklausās reāli haļavšiki.
Manējiem vecvecākiem no tēva puses bija tikai PSRS iedalīts dzīvoklis paneļu mājā, un viss.
No mātes puses - kad ome palika stāvoklī no pirmā veča (manas muteres tēva), vecis notinās vēl pirms dzemdībām un viņa palika viena pati, kas padomju laikos bija ļoti smagi. Viņa strādāja kolhozos pa visu Latviju, ceļoja un dzīvoja, kur tikai deva darbu. Pēc kādiem gadiem 8 tādas klaiņošanas atrada vīru, apprecējās, hz kur dzīvoja, piedzima manas muteres māsa, bet tur arī nesagāja, neatceros, vai viņš nomira vai vnk izšķīrās; it kā diez ko ilgi nebija kopā. Nezinu, kā pēc tam ar dzīvesvietu bija, droši vien nebija diez ko labi. Un tad atrada trešo vīrieti, ar kuru neapprecējās kaut kāda velna pēc, bet ļoti mīlēja un nodzīvoja kopā labu laiku. Viņš nomira no vēža dažas dienas pēc manas dzimšanas; knapi noturējās, jo gribēja redzēt savu mazdēlu. Bet pirms nāves viņi kopā bija iekārtojuši pieticīgu lauksaimniecību, kuru pēc tam ~20 gadus viņa uzturēja praktiski viena pati; lai gan dzīvoja kopā ar manu tanti - muteres māsu -, viņa nekad tā īsti nopietni nepalīdzēja ar lauku darbiem, visu laiku tusēja un dzerstījās, arī 30+. Un kad ome vairs nespēja pavilkt, tad lauksaimniecību pārdeva par kapeikām un pārvācās uz vienu, tad otru baznīcas dzīvokli pilsētā, bet tur nebēdas nemazinājās tantes dēļ, jo viņas turpināja dzīvot kopā līdz pagājušā gada janvārim. Un vēl piedevām tur vēl komplektā pienāca mana pusmāsa un vēlāk viena, tad otra māsīca.
Un pirms tu jebko saki par lauksaimniecību - tas nenozīmē, ka viņi dzīvoja labi! Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi smags darbs.
Jā, bet tas ir savs nevis cits. Tu savadāk skaties uz to tad.
1 Like
Es drīzāk teiktu ka viņi mācēja sistēmu izmantot savā labā. Jā tur vajadzēja krampi, un attiecīgo mortālo kompasu, bet ja zināja attiecīgos cilvēkus un prata spēlēt savu lomu, varēja dzīvot nosacīti zaļi. Un šaubos ka opis bija tāds vienīgais.
1 Like
Es te runāju par dzīvi kopumā, bet jūs “b-b-but muh zeme!” Life’s more complicated than that.
Manējiem bija diezgan normāli, viņiem pati agrā bērnība abiem bija grūta jo vectēvs dzimis taisni pirms kara bet vecmāte kara laikā, bet par kolhoza laoku vairāk esmu dzirdējusi piedzīvojumus un labās atmiņas nekā baigo traģēdiju, ja vecmāte akurāt nesāk vilkt ārā 60 gadus senas pretenzijas pret vectēvu.
Miests toreiz bija pilns ar cilvēkiem, bija dzīvība, drāmas, kolhoza balles, visādi notikumi. Tagad izbrauc cauri un neredzi nevienu dzīvu dvēseli izņemot dažas govis.
Nevar teikt ka laiki paši par sevi bija baigā agonija, vairāk kā kuram tā dzīve izvērtās.
1 Like
moš viņš komunists ;D