Jāsaka, ka kā pirmajam tukotajam darbam, ir kļūdas. Plus vēl jādomā, kā pareizi latviskot vārdus un nosaukumus.
Bet ceru ka jūs ieinteresēs.
Prologs Mar 31, 2018
Lasīt
Uz Mistiskā Abode Kalna, Mākoņu Beigu Klints bija nāvējošākais no Četriem Nāvējošiem Reģioniem Debeszilajā Mākoņu Kontinentā. Mākoņu Beigu Klints bieži tika saukta par Nāves Dieva Kapsētu. Daudzu gadu garumā, cilvēku, kas no šīs klints nokrituši ir pārāk daudz lai saskaitītu; neviens neizdzīvoja, ieskaitot trīs Dievišķo Karaļu līmeņa expertus kam bija neizmērojama vara.
Šajā brīdī, uz klints malas, jauns vīrietis ar melnām acīm un melniem matiem stāvēja atslējies pret lielu akmeni. Viņam bija daudz atvērtu brūču un viņa melnās drēbes bija noklātas ar asinīm. Vinš stāvēja pie akments tikai dažu elpas vilcienu un zem viņa jau bija peļķe asiņu.
Vīnš elpoja smagi, tik smagi ka vīņš izraisīja bailes citos. Visi viņa muskuļi nedaudz trīcēja, norādot ka vīņam vairs nav spēka. Ja nebūtu šī akmens pret ko viņš atbalstās, viņš nevarētu nostāvēt kājās. Bet, viņa acis bija aukstas un mierīgas, kā asi asmeņi, spīdot ar vilka mežonību. Viņš smaidīja ar ārkārtīgu nicinājumu.
Viņa priekšā stāvēja ļaudis ģērbušies tumšās drēbēs, viņi bloķēja visus viņa bēgšanas ceļus.
“Jun Če, Tev nav kur bēgt! Ja tu mums paklausīsi un atdosi mums Debesu Indes Pērli, varbūt mēs atļausim tev dzīvot!”
“Šodien mēs izpildīsim taisnīgumu Debesu vārdā, lai atbrīvotos no šīs briesmas! Ja tu pasteigsies un atdosi mums Debesu Indes Pērli, mēs tev atļausim nomirt laimīgu nāvi, ja ne, tad tu varēsi mirt ar tūkstoš asmeņiem sirdī.”
“Jun Če! Neesi spītīgs, tava vienīgā izvēle ir atdot mums Debesu Indes Pērli! Tu neesi cienīgs tada svēta objekta.”
Aurošana nāca no pūļa, visi kliedza vārdus kā taisnīgums un taisnība. Ja kāds no Debeszilā Mākoņu Kontinenta ietu garām, tad viņi būtu apdulināti no šīs situācijas. Šis pūlis ļaužu sastāvēja no stiprākajiem klaniem no Debeszilā Mākoņu Kontinenta. Klanu vadoņi bija šeit, un pat daži vecie un azmirstie bija šeit. Tas nebūtu pārspīlēti teikts, ja tu izvēlētos jebkuru no šiem cilvēkiem, viņi varētu sakratīt jebkuru reģionu.
Tagad, viņi bija šeit tikai dēļ šī viena jaunā vīrieša dēļ. Precīzāk, dēl Debesu Indes Pērles kas viņam bija rokās – svētākais objekts visā Debeszilajā Mākoņu kontinentā.
Lēnām tuvojoties, ļaudis kliedza ar draudīgiem vārdiem. Kad Debesu Indes Pērle atkal parādījās viņi sāka to meklēt. Pēc trīs dienu ilgas medības viņi vairs nevarēja sagaidīt, lai iegūtu Debesu Indes Pērli.
“Jūs… jūs gribat… Debesu Indes Pērli?”
Jun Če iesmējās. Paceļot viņa labo roku, parādījās zaļa mirdzoša bumbiņa. Brīdī kad tā parādījās visi apstājās. Skatoties uz šo pērli viņiem acis bija pilnas ar alkatību.
Priekš Juna Če, šie cilvēki kas bija pietiekami stipri, lai iebiedētu pasauli, izskatījās netīri un viltīgi. Viņs lēnām paskatījās uz viņiem. Pat bez iespējas izbēgt, viņa acis spīdēja ar augstprātību un ņirgāšanos. Tīrs naids bija dziļi viņa acīs. “Mans meistars pavadīja savu dzīvi glābjot dzīvības; bet dēļ tā, ka viņam bija Debesu Indes Pērle, jūs, tā saucamie taisnības meklētāji nogalinājāt viņu septiņus gadus atpakaļ.”
“Es ienīstu… ienīstu sevi par to, ka es jūs nenobeidzu šo septiņu gadu laikā!”
Katrs vārds bija pilns ar naidu. Pat ja tas bija septiņus gadus atpakaļ, tikai domājot par viņa meistara nāvi viņam sariešas asaras acīs.
Jun Če nepazina savus vecākus. Kad viņu atrada meistars, izskatījās ka viņs bija tikai dažas dienas vecs. Bija pavasaris kad viņu atrada, mākoņi bija izkliedēti, vējš bija viegls un ūdens kristāl tīrs. Viņš nosauca viņu par Jun Če, cerot ka viņa sirds būtu skaidra kā debesis un tīra kā ūdens; un kad vīņs izaugtu, viņs iemantotu viņa meisara profesiju, kā dziednieks(mediķis), lai glābtu mirstošos un izveseļotu slimos.
Lai arī cik nopietna slimība vai trauma, meistars spēja to sadziedēt. Tas bija pateicoties Debesu Indes Pērlei; Divi vārdi “Debesu Inde” nozīmēja ka viņa ir ļoti toksiska, bet medicīna un inde ir vienas izcelsmes. Meistars nekad neizmatoja tās indi; viņš tikai izmantoja tās spējas, lai taisītu svētas zāles un tabletes pret visām slimībām. Vīņš iemācīja Jun Če visu ko zināja, bet septiņus gadus atpakaļ, cilvēki uzzināja ka viņam ir Debesu Indes Pērle. Viņš to iedeva Junam Če un teica viņam lai viņš bēg. Pēc neilga laika viņa meistaru nogalināja lielie sekti.
Kad ziņas par viņa maistara nāvi nonāca pie Jun Če, viņš raudāja trīs dienas un trīs naktis. Naida sakne bija cieši iaugusi viņa sirdī un viņš vairs nemācījās medicīnas mākslu. Tā vietā, viņš absorbēja indi no Debesu Indes Pērles; atriebība kļuva par viņa vienīgo ticību. Pēc septiņiem gadiem viņš apguva indes mākslu un iznesa savu atriebību. Mazāk nekā desmit dienu laikā indes izplatījās ne tikai tūkstošiem kilometru, bet arī atneza paniku un šausmu visā Debeszilajā Mākoņa Kontinentā. Tas piesaistīja spēcīgos un varenos, jo tie bija fascinēti ar šo dārgumu. Tas aizsāka Juna Če medības, lai iegūtu Debesu Indes Pērli.
Viņš paskatījās ikvienam savā redzes laukā ar naidu viņa acīs un auksti smējās. Tiklīdz viņa smiekli sasniedza ledus līmeni, viņš kliedza: “Jūs kuces dēli, jūs gribat manu Debesu Indes Pērli… Jūs. Visi. Sapņojat. Vien! ”
Kad viņs to pateica, Juns Če iemeta Debesu Indes Pērli sev mutē. Viņš to norija.
“Ko…. ko tu izdarīji!”
“Viņš patiešām… norija Debesu Indes Pērli!”
“Jun Če! Tu patiešām tik ļoti gribi mirt!”
“Viss ir labi, nekas liels, mēs viņu nogalināsim un paņemsim pērli!”
Kad Debesu Indes Pērle nokļuva Juna Če ķermenī, inde neizplatījās kā visi domāja. Bet Juna Če ķermenis sāka spīdēt zaļš.
“Nogalini viņu tagad! Debesu Indes Pērle var izmainīties viņa ķermenī. Tā būtu liela problēma!”
Padsmit cilvēku skrēja virsū Junam Če reizē. Skatoties uz cilvēkiem ko viņš gribēja nogalināt, viņš iesmējās. Viņa smiekli bija vāji un sausi, bet varēja no tiem sajust augstprātību. “Man nav iespēja jūs nogalināt, bet nedomājat ka jūs varat nogalināt mani! Jūs mēslu gabali neesat cienīgi manai Debesu Indes Pērlei un vēl mazāk cienīgi lai mani nogalinātu. Ja man jāmirst, es labāk mirstu sevis dēļ! Hahahaha …"
Kad viņš beidza smieties, Juns Če ar visu atlikušo spēku leca atmuguriski.
“Apturiet viņu!!!”
Vairākas rokas izstiepās pret Junu Če sapratuši ka viņš taisās lekt, bet viņi nepaspēja viņu notvert. Viņi varēja tikai noskatīties kā viņa ķermenis krīt lejā.
Mākoņu Beigu Klints ir piemērota vieta manam, Juna Če kapam…… (Juns = Mākonis)
Mani vairs nekas netur šajā pasaulē. Diemžēl… es nevarēju atriebt savu meistaru, ne es varēju atrast savus vecākus.
Jun Če viegli turēja sev rokā sudraba kaklarotu. Tā bija vienīgā lieta, kas viņam bija kad viņu atrada viņa meistars. Vējš skrēja gar viņa ausīm kā viņs lēnām aiztaisīja acis un ļāva sev krist melnajā bezdibenī.
1. nodaļa Apr 1, 2018
Lasīt
- nodaļa - Juns Če, Ksiao Če
Juns Če pamazām atmodās.
Kas notiek… Kā var būt, ka es neesmu miris? Es skaidri atceros ka es nolecu no Mākoņu Beigu Klints, kā es varu būt dzīvs! Man nekas nekur nesāp… Un es nejūtu kaut mazāko diskomfortu? Kas notiek?
Juns Če atvēra acis un ātri piecēlās sēdus. Viņš atradās ērtā, mīkstā gultā, ar sarkanu karogu, kas karājas virs viņa, veidojot svētku atmosfēru.
“Ah! Mazais Če! Tu… Tu pamodies!”
Iesaucās pārsteigta meitene, kas tūliņ pat parādījās viņa redzes lokā.
Paskatoties uz šo meiteni, kas bija ģērbusies zaļās krāsās, viņa izskatījās 15 vai 16 gadus veca. Viņa bija bāla kā sniegs ar burvīgām, rožainām lūpām un maigu degunu. Sajūtu pilna pārsteiguma izjūta bija redzama viņas acīs, kas bija dzidras kā avota ūdens. Viņas sejā bija redzams žilbinoš maigums. Šajā jaunajā vecumā viņa jau izrādija šādu skaistumu, kuŗš gan varētu iedomāties cik skaista viņa būs kad piaugus.
Skatoties uz šo meiteni, Junam Če izspruka divi vārdi, “Mazo Tant?”
Bālā meitene uzlika savas maigās rokas uz Juna Če pieres un jau pēc sekundes lēnām nolaida tās. Ar priecīgu sejas izteiksmi viņa teica, “Cik labi, tava temperatūra ir jau gandrīz atpakaļ normāli. Tu mani gandrīz līdz nāvei nobiedēji. Mazais Če, tev viss labi? Saki, ja tu jūties neērti.”
Skatoties uz meiteni, kuras acis bija pilnas bažu, Juns Če pakratīja galvu. Viņš skatījās tukšumā ar domu pilnu skatienu.
“Atpūties šeit uz kādu brīdi, es iešu pateikt tavam vectēvam ka tu pamodies. Šodien ir tava lielā diena! Kad tu noģībi vectēvs gandrīz palika ķerts un pats aizgāja sameklēt Doktoru Situ.”
Meitene bija tādā steigā, ka viņa nepamanīja kādā stāvoklī bija Juns Če. Viņa paņēma Junu Če aiz pleciem un noguldīja viņu uz gultas, lai viņš atpūšas.
Kad durvis aizvērās Juns Če atkal apsēdās sēdus un sagrāba savu galvu ar rokām.
Šī bija viena no pilsētām tālajos austrumos, vienā no 7 Impērijām, Pirmatklātajā Debesu Kontinentā - Peldošo Mākoņu Pilsēta. Un viņš bija vienīgais mazdēls piektajam vecākajam Ksiao Klanā - Ksiao Če! Viņam nesen palika sešpadsmit gadi.
Šī bija viņa tagadējā identitāte.
Pēkšņi viņa atmiņa pārklājās ar Debeszilā Mākoņu Kontinenta divdesmit četru gadu atmiņām, un viņš apmulsa.
Ja es esmu Ksiao Če… Tad kāpēc man ir atmiņas par Debeszilo Mākoņu Kontinentu?
Vai tas ir tādēļ, ka es nokļuvu šajā ķermeni pēc tam, kad es nomiru Debeszilajā Mākoņu Kontinentā?
Nē! Es esmu Ksiao Če! Šī istaba man ir pazīstama, un es skaidri atceros visus bērnības notikumus. Un šīs atmiņas ir kā no paša pieredzes, nevis kā cita cilvēka atmiņas.
Tad viss no Debeszilā Mākoņu Kontinenta bija tikai sapnis? Vai tas bija tikai pēc tam, kad es nolēcu no Mākoņu Beigu Klints, kad es patiešām pamodos no tā sapņa?
Bet manas atmiņas Debeszilajā Mākoņu Kontinentā ir skaidras kā diena. Kā šie divdesmit četri gadi, kas pavadīti mīlestībā un naidā varētu būt tikai sapnis!
Kas pie velna notiek?
Juns Če… Tagadējais Ksiao Če sēdēja ilgi, kamēr viņš pamazām nomierinājās un stabilizēja savas domas.
Bija agrs rīts un debesis vēl nebija pilnībā izgaismotas. Šodien bija viņa un Xia klana lielā kāzu diena. Pirms divām stundām viņu pamodināja viņa mazā tante un viņš uzvilka savu sarkano kāzu tērpu. Viņš apēda putru, ko viņa mazā tante uztaisīja, un tad, viņš zaudēja visu spēku savā ķermenī. Viņš neatcerējās neko, kas notika pēc tam.
Viņš nebija pamodies līdz šim.
No viņa lūpām nāca dīvaina smarža. Ksiao lūpas nedaudz savilkās. Viņa sejas izteiksme kļuva tumšāka.
Šis ir… Sirds Slepkavojošais Pulveris!
Gados, kad viņš dzīvoja Debeszilajā Mākoņu Kontinentā, izmantojot Debesu Indes Pērli, Juns Če uzzināja par visām indēm, kas atrodas visā pasaulē, un var teikt, ka nav indes, ar kuru viņš nebija pazīstams. Viņš varētu identificēt indes nosaukumu un efektu tikai pasmaržojot to. Tajā pašā laikā, pateicoties Debesu Indes Pērlei, viņš bija imūns pret indi. Neviena inde nevarēja viņu saindēt, lai arī cik toksiska…
Sirds Slepkavojošais Pulveris tiek taisīts apvienojot unikālu dvēseles zāli un purpura lapiņu no ķiršu-ābolu koka. Ja izšķīdināta ūdenī, inde kļūst bezkrāsaina un bez garšas. Cilvēks kas šo indi ieņemtu, nomirtu desmit sekundes pēc indes ieņemšanas, un neviens nezinātu kāpēc viņš nomira, jo inde nav indentificējama kad nonākusi cilvēka ķermenī.
Ksiao Če acis aizmiglojās un uzreiz saprata, kas noticis.
Patiesībā viņš nebija noģībis. Viņš apēda putru, kura bija saindēta ar Sirds Slepkavojošo Pulveri, un nomira! Viņš bija dzimis Debeszilajā Mākoņu Kontinentā, bet pēc tam, kad viņš pēkšņi noleca no Mākoņu Beigu Klints… viņš tika reinkarnēts šajā pasaulē, sajā mirušajā ķermenī!
Ja kāds šo dzirdētu, tas izklausītos kā fantastisks stāsts, bet tas bija vienīgais iemesls, ko Ksiao Če varēja iedomāties!
Pagaidi…. ja tas tā patiešām būtu, tad šim ķermenim nevajadzētu būt antitoksīnu spējai. Kā var būt, ka Juns Če nenomira uzreiz kad viņš nonāca šajā, Ksiao Če, ķermenī, ja viņam vēl uz lūpām bija Sirds Slepkavojošais Pulveris?
Dīvaina sajūta nāca no viņa kreisās rokas palmas. Ksiao Če pacēla kreiso roku un bija pārsteigts, ka uz viņa palmas bija apļveida zaļš nospiedums.
Šī forma, šī krāsa, šis izmērs… bija acīmredzami tāds pats kā Debesu Indes Pērlei!
Pirms viņš noleca no Mākoņu Beigu Klints, viņš izmisīgi norija Debesu Indes Pērli, bet viņš nezināja, kas notiks ar viņu. Šī zīme viņa rokā negaidīti bija Debesu Indes Pērle, un tā šķērsoja ar viņu uz šo pasauli!
It kā transā, Ksiao Če raudzījās uz Debesu Indes Pērli un zemapziņā čukstēja. “Debesu Indes Pērle…”
Kad viņš to pateica, zaļā zīme uz viņa palmas pēkšņi izstaroja zaļo gaismu. Viņam uznāca neliels reibonis, un viņš neapzināti aizvēra acis. Atverot tās, viņam apkārt viss mainījās, visa pasaule bija zaļā krāsā.
Šī zaļā pasaule bija plaša un atvērta. Nebija redzamas robežas, un visapkārt bija jūtama Debesu Inde Pērles aura… Pēc kāda brīža, Ksiao Če saprata, ka viņš ir nonācis pasaulē, kas atrodas iekšup Debesu Inde Pērles.
Kurš būtu domājis, ka iekšpus Debesu Indes Pērles būtu tik plaša un atvērta pasaule! Vēl neiedomājams bija tas, ka pēc tam, kad viņš apēda Debesu Indes Pērli, nedomājot par sekām, Debesu Indes Pērle nonāca šajā pasaulē kopā ar viņu un pat, šķiet, ir kļuviusi par viņa ķermeņa daļu.
Ja bija veids kā šeit iekļūt, bija jābūt veidam kā tikt laukā.
Ksiao Če aizvēra acis un koncentrēja savas domas. Pēkšņi zaļā krāsa izkliedējās, un kad viņš atkal atvēra acis, viņš bija istabā, ar kuru viņš bija ļoti pazīstams.
Ksiao Če skoties uz šo zaļo zīmi lēnām pasmaidīja… Lai arī nebija zināms, kāpēc šis smieklīgais notikums notika, viņš ne tikai tika reinkarnēts, bet arī saglabāja atmiņas no abām dzīvībām. Varbūt pat dievi nevarēja skatīties šo divu dzīvību ciešanas, apžēlojās, un deva viņam iespēju dzīvot vēlreiz!
Juns Če cieta Debeszilajā Mākoņu Kontinentā vairākus gadus. Lai gan viņš nomira beigās, viņš bija paspējis satricināt visu kontinentu; cik baismīgi un pārsteidzoši bija tas! Tomēr viņa ķermenis pašlaik bija tikai vidējs … nē, runājot bez ierobežojumiem, to var uzskatīt par vājāko no vājākajiem.
Pirmatklātajā Debesu Kontinentā, pirmatklātais spēks ir pats svarīgākais. Lai gan Ksiao Če bija dzimis Ksiao Klanā un pat bija spēcīgākā Piektā vecākā Ksiao Leisa mazbērns, viņa pirmatklātais spēks vēl joprojām bija pirmajā līmenī no Elementārās Dziļās Sfēras, un viņam jau bija sešpadsmit Viņš sāka mācības, kad viņam bija septiņi ar pusi gadu, astoņu gadu vecumā viņš iekļuva Elementarās Dziļās Sfēras pirmajā līmenī, bet pēc tam netika augstākā līmenī astoņus gadus. Viņu izsmēja viss Ksiao Klans. Pēc tam Ksiao Lei ielūdza Peldošo Mākoņu Pilsētas augstākās klases ārstu Doktoru Situ, lai pārbaudītu viņa ķermeni, un šokējoši atklāja, ka Ksiao Če ir dzimis ar bojātām dziļajām vēnām. Bojājums bija tik smags, ka būtu gandrīz neiespējami no tā atgūties. Šajā stāvoklī Ksiao Če paliktu Elementārās Dziļās Sfēras pirmajā līmenī un nekad nevarētu palielināt savu spēku tālāk neatkarīgi no tā, cik smagi viņš strādāja.
Pat ja, viņš trenētos ar savu dzīvību uz līnijas, viņš paliks pirmajā līmenī no Elementārās Dziļās Sfēras visu savu mūžu. Šāda veida cilvēks neapšaubāmi bija viszemākā eksistence Pirmatklātajā Debesu Kontinentā, un bija Ksiao klana izsmiekls. Ja ne tā, ka viņa vectēvs Ksiao Leis ir stiprākais Ksiao Klanā, ja ne stiprākais visā Peldošo Mākoņu Pilsētā, tad neviens pat nepaskatītos Ksiao Če virzienā.
Ksiao Klans bija viena no trim lielākajām ģimenēm, kas trenējās pirmatklātajā spēkā, Peldošajā Mākoņu Pilsētā, un viņiem ir daudz stipri indivīdi. Lielajā jauniešu vidū, kas nāk no vienas paaudzes, Ksiao Če var tikt uzskatīts par nevajadzīgu esamību. Pat ja viņš kādu dienu nomirtu, tikai daži raudātu pie viņa kapa. Bet šodien bija daži cilvēki, kuri patiešām mēģināja viņu nogalināt, izmantojot ļoti grūti iegūstamu un dārgu Sirds Slepkavojošo Pulveri. Ksiao Če tagad skaidri zināja iemeslu, kāpēc.
Jo šodien bija kāzu diena starp viņu un Ksiu Kvingjui.
Ksia Kvingjue, būdama tādā pašā vecumā kā viņš, bija arī sešpadsmit gadus veca. Tomēr, tik jaunā vecumā, viņas pirmatklātais spēks bija sasniedzis desmito līmeni Elementārajā Dziļajā Sfērā, gandrīz izkļūstot no Elementārās Sfēras un ieejot Dzimstošajā Dziļajā Sfērā. Viņa bija vienīgā simts gadu laikā, kas Ksia Klanā sasniedza šo pirmatklātā spēka līmeni sešpadsmit gadu vecumā. Bija pat baumas, ka, ja viņa turpinātu attīstīties šādā veidā, viņa būtu pirmā persona Ksia Klana vēsturē, kas pēc dažām desmitgadēm iekļūtu Zemes Dziļajā Sfērā… vai pat varētu sasniegt Debesu Dziļo Sfēru, ko neviens no Peldošo Mākoņu Pilsētas nebūtu pat domājis par sasniegšanu pēdējo dažu gadsimtu laikā!
Vēl svarīgāk, viņa bija ne tikai šokējoši izveicīga, bet arī ļoti skaista, un tika uzskatīta par skaistāko meiteni visā Peldošo Mākoņu Pilsētā. Visi Peldošo Mākoņu Pilsētas jaunieši ar vismaz kaut kādu kompetences pakāpi gribēja būt kopā ar viņu. Ja Ksia Klans sāktu meklēt līgavaiņus, tad to rinda, iespējams, būtu tik gara, cik attālums starp Peldošo Mākoņu Pilsētas dienvidu un ziemeļu vārtiem.
Meitene kas pārsniedz visus gan inteliģencē, gan skaistumā, Peldošo Mākoņu Pilsētā, precēs šīs paaudzes visvājāko puisi, kuram nav nākotnes. Kurš zin, cik daudz cilvēku kņadās ar dusmām un greizsirdību… Šīs būtu tas pats, ja tu paņemtu skaistu lotusa puķi, un iestādītu to kūtsmēslos.
Tie, kas bija iemīlējušies Ksiā Kvingjuē, neapšaubāmi izrādīja gan ārkārtīgu greizsirdību, gan naidu pret Ksiao Če. Viņi negribēja padoties… un pat mēģināja nogalināt viņu ar indi. Kā pašreizējais Ksiao Če domāja, šķiet, šī situācija nav savāda nemaz.
“Sievietes patiešām ir nepatikšanu saknes.” Ksiao Če izkāpa no gultas, piecēlās un pateica pie sevis. Bet, domājjot par Ksias Kvingjues skaistumu un šarmu, kas varēja apgriest kājām gaisā visu pilsētu, viņš atvēra savu muti un sirsnīgi smējās: “Tomēr, es varu apprecēties ar tādu līgavu, tas tiešām ir labs sākums.”
Lasiet angliski - https://www.wuxiaworld.com/novel/against-the-gods
.) Vienvārd sakot, ja ir velme ko tulkot, tad iesaku tulkot no orģinālvalodas.
Bet paldies tāpat.