Lielais Sveiciens!
Sēžu un domāju, ko gan rakstīt par filmu, kura savā idejā piedāvā kaut kādu šķietamu bohēmiju, alegorijas un alūzijas, interpetācijas un citas parādības uz patiesiem notikumiem, personāžiem, reliģu.
Kā interpetēt un pastāstīt saviem vārdiem redzēto un pateikt kāda filma ir.
Uzreiz atruna - filma “Dieva Suns”, kura izvirzīta Oskaram, savā dabā ir laba. Viņai ir sava tekstūra, sava mitoloģija. Sava mežonīgā daba.
Ziņkāres, atbalsta pēc, kopējās izglītības nolūkos filmu iesaku. Silti un strikti. Ja gribas izaicinājumu uz mazliet kaut ko nestandarta un neparastu, groteski - filma arī apmierinās vēlmes.
Filmas kontekstā apmierināšana protams izklausās nevietā…
“Dieva Suns” izpildīta rotoskopēšanas tehnikā. Dzīvajā nofilmēti aktieri pārzīmēti vizuāli. Pie tam rotoskops tāds klasisks, vecais stils. Kas dod savu efektu. Galvenā mākslinieka Harija Grundmaņa stils noteikti spēlē savu lomu, ar izteiktiem kontrastiem, dziļām ēnām un faktūrām. Un liek filmai vizuāli celties un pat uz sevi nereti tiešām velk. Pats sākums, kad demonstrē sākuma titrus, noteikti ir sulīgs un vizuāls baudījums. Skatītājs tiek iemests šajā stāstā ar galvu.
Skaņas celiņš, jo īpaši mūzika, ir atsevišķs šedevrs manuprāt. Ļoti spēcīga, izteiksmīga, ar tradicionāliem instrumentiem - bungas, stīgu instruments ar tādu mūsdienīgu, teiktu pat tehno, vikingu stila dārdiem. Ļoti izteiksmīgā un nereti atkal mūzika uz sevi vilka notikumus manuprāt.
Stāsts, lai arī balstīts uz vēsturiskiem notikumiem, tomēr savā idejā ir fantāzija un nav slikts. Standarta, stabils, par baznīgu un raganām, un ar savu locekļu epifānijām, blacjack un vilkačiem.
Ir interesanti, ka ir atsauces uz viduslaiku kaķu attēlošanu, mītiem un citiem sīkumiem. Tam pa virsu tiek krauta reliģija un uzskati par to - izsmiešana, satīra, dažādas interpetācijas. Tam vēl pa virsu tiek likta pišaks, kuram pa vidu vēl tiek attēlots kas dziļdomīgs un stāvoš, un atklāti autori pasaka, mēs zinam, ko jūs domājat par šo scēnu, bet paldies, ka turpinat brist cauri. Un turpinam tālāk.
Ja nezinātu, tad aspektā, ka autori ar nopietnu seju uztaisīja dziļdomīgi darbu, kur vienkāši smejas par skatītāju, demonstrējot perversības ar itkā svarīgu sižetu, bet visi tik krata galvas, pat izklausās neslikti un asprātīgi. Un varētu tikai aplaudēt.
Bija jāpalaiž svira līdz galam, lai psihodēlija dara savu. Un ļauties absolūtais vizuālai orģijai, sākot apvērt tādu sarīkot te un tagad. Vai arī uztaisīt stāstu drūmāku, tiešāku un konkrētu.
Bet stāsta līmenī radītais haoss, lai arī viņš nereti izskatījas uz papīra intriģējoš, tomēr pārāk daudz un parāk strauji. Un vienā mirklī bāgātnieku interpetācija par baznīcas baušļiem un dzimumlocekli, kurš kā grēka čūska pārņem, citā mirklī izskatās kā loceklis kurš ir. Viņš vienkārši ir.
Seksuāli pielādētā - jā. Vizuāli skaista - jā! Mūzika fantastika - sasodīts, jā! Dziļdomīga un ar interesantām idejām - noteikti! Bet man gribas kaut ko vēl. Filma, vismaz man, atstāj kaut kādu nepabeigtību. Nav sāta. Varbūt tā arī ir Dieva Suņa ideja, paņemt un iztukšot tevi. Nodzenāt. Būt izsalkušam un vienmēr gribošam, liekot skriet pakaļ idejai, kura ir te pat un viss ir vienkāršāk nekā liekas.
7 Repšiki no 10.
P.S. Ja filmai parādīsies DVD, BluRay vai cits formāts - es noteikti būšu viens no pirmajjiem, kas nopirks, ko līdz uzzināšu. Filma tomēr atstāj vairāk pozitīvā un intersantā aiz sevis.