Mans pirmais apskats.
Ievadam:
Es nolēmu skatīties šo anime filmu dēļ skaistā treilera un tā attēla. Man nebija ne jausmas par ko būs šī filma pirms skatīšanās. :)
Pēc noskatīšanās es jutos šausmīgi dusmīga un ļoti slikti novērtēju filmu, taču, veidojot šo apskatu, veicu masu research un atradu ļoti skaistu rakstu par šo filmu no psiholoģiskā skatu punkta, kas pēc izlasīšanas nereāli apmainīja domas par šo filmu.
_( ja kādam interesē [tur ir spoili ] : http://animevigil.blogspot.com/2014/06/a-lesson-on-life-colorful-movie.html_
Colorful / Karafuru カラフル
Nosaukums angliski: Colorful ~ The Motion Picture
Sinonīmi: Colourful
Žanrs: Drama, Slice of Life,Supernatural
Epizodes: 1
Garums: 2 hr. 7 min.
Izlaišanas datums: Aug 21, 2010
Treileris:
Apraksts:
Zēns attopas vietā starp mirušo un dzīvo pasauli ( limbo) . Vide ir pelēka, zēna atmiņas ir pazaudētas un viņš nezin neko par sevi - kā viņu sauc un kā viņš nomira. Pie viņa pienāk maza auguma puisis - Purapura, kuru viņš vēlāk definē kā enģeli. Purapura paziņo, ka zēns, kurš ir nonācis šajā vietā, ir guvis otru iespēju dzīvot, taču viņa dvēsele tiks ievietota kāda 14 gadīga puiša Makoto Kobayashi ķermenī, kas nesen ir izdarījis pašnāvību. Zēna uzdevums, dzīvojot Makoti Kobayashi dzīvi, ir atklāt iemeslu, kāpēc Makoti izdarīja pašnāvību, kā arī atklāt kā viņš pats nomira.
Sižets: 6/10
Stāstam ir labs potenicāls. It īpaši pašā sākumā līdz filmas vidum. Pēc tam notikumi tika tik ļoti izstiepti. Manuprāt, bija ļoti daudz momenti, kurus varēja saīsināt, vai arī nemaz neievietot filmā. Bija cerība, ka pašās beigās būs kāds superīgs nobeigums, kas visu kaut kā smuki apkopotu, taču beigas man šķita diezgan parastas un pārāk paredzamas, un līdz galam nepabeigtas. Šīs 2 stundas varēja izveidot par ļoti labu 40 minūšu anime īsfilmu - varbūt neiegrimt liekās detaļās, bet palikt pie filmas pamatdomas un neizskaidrotās lietas atstāt ar mazu “hintu”, kas liktu skatītājiem pašiem domāt un spriest.
Stāstā biju gaidījusi vairāk Sci-Fi efektus, taču no Sci-Fi burtiski runājot bija tikai ‘enģelis’, kurš salīdzinoši reti parādijās sižetā… Vēlējos viņu sižetā vairāk.
Ļoti veiksmīgi stāsta veidotāji izvairījās no jautājuma - kāpēc šis zēns bija retais izradzētais - Purapura attaisnojās, ka to nolēma Boss & obviously mēs īsti nezinām, kas ir Boss… mēs varam minēt, ka tas ir dievs vai arī persona, kas spēj noteikt dvēseles likteņus utt.
Animācija: 8/10
Animācija šķita laba. Man nepatīk salīdzināt, taču lai rastos labāks iespaids - kaut kādā veidā man asocējās ar reālistisku Ghibli filmu zīmēšanas stilu. :’D Anime fona skati bija diezgan detalizēti. Vienīgi dažos momentos es ievēroju reālās dzīves skatus vai arī fotogrāfijas, kuras tika animētas… Man nedaudz šķita, ka daži skati galīgi neiederējās situācijās, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis. Kā arī vēlējos nedaudz vairāk fona skatus, kas raksturotu vairāk notikumu vietu un tās vidi, kas spētu vairāk izprast telpu… Taču kopumā viss apmierināja.
Skaņa: 7/10
Rupji runājot mūzika bija aizmirstama.
Tādā ziņā, ja man būtu jāatgādina, kāda tipa mūzika un dziesmas bija filmas gaitā, es nespētu nosaukt, jo tās nebija specifiski akcentētas. Pamatā bija fona mūzika, kuru knapi varēja ievērot ( tā nebija video vaina. Es pamēģināju arī citās vietās skatīties, taču visur mūzika bija tāda), kas bija diezgan bēdīgi.
Vienīgā dziesma kuru es ievēroju bija (tā kur bija vārdi nosaukums), jo tā dziesma bija īstajā laikā un momentā. Kā arī liels bonuss, ka tā bija tā ļoti skaistā kora dziesma. Man nav super-lielā pieredze anime, taču šī bija pirmā anime kur bija šāda tipa dziesma kādā anime. :)
Diemžēl pārējās dziesmas bija nemanāmas, neitrālas - kas nav slikti, taču tas ir slikti, ja ir par daudz tādu dziesmu, jo tas nerada šo pienākumu. Pienākumu - Manuprāt, mūzikai ir nereāli milzīga nozīme - it īpaši, ja tā ir mierīga anime / filma / seriāls. Mūzikai ir jābūt tik spēcīgai, kas spēj “atdzīvināt” anime situācijas, pat ja tās ir emocionālas un lēnas.
Tēli: 6/10 (?)
Šeit es varētu ļoti izplūst un stāstīt ļoti detalizēti, taču pastāstīšu īsumā savas domas par galvenajiem tēliem.
Īsumā runājot…
-
Makoto - Viņš bija galvenais filmas tēls, taču viņa raksturs un uzvedība nebija gluži raksturīga tādam. Dziļi sirdī viņam diezgan rūpēja apkārtējie, taču šķita, ka viņš ir pārāk nelaimīgs un vietuļš, lai domātu pievērstu uzmanību citiem. Viņš bija spītīgs, depresīvs un iegrimis pārdomās. Viņš necentās glābt situāciju, bet tieši visu sabojā vēl vairāk, jo nedomāja par sekām(? ja tā var to definēt). Ļoti biju sašutusi par viņa attieksmi pret viņa ģimeni… It īpaši viņa māti, kā arī Sano. Es daļēji sapratu, kāpēc viņš tā uzvedās, taču man bija ļoti sāpīgi to noskatīties…
Faktiski vienīgie cilvēki pret kuriem viņš sāka izturēties normāli bija Hiroka, kura stāsta beigās vispār tika aizmirsta, un Saotome - viņa pirmais draugs. -
Hiroka - man bija super žēl šī tēla. Viņa bija tiešām jauka un sirsnīga un filmas sākumā viņa bija viens no svarīgākajiem tēliem stāstā, taču uz beigām nepamatoti tika aizmirsta. Jā, atklājās viņas nodarbošanās pēc skolas, taču tas bija perfekts iemesls stāsta turpinājumam. Makoto varēja kaut kā izglābt vai arī liktu kaut kā saprast, ka nauda nav svarīgākā dzīvē & ir arī citi veidi kā to iegūt - bet nē! Tā vietā viņa burtiski tika atstumta malā. To visu kaut kā varēja pavērst savādāk lai viņa arī beigās ir laimīga, jo nešķita, ka viņa bija tāda beigās.
-
Purapura - manuprāt, šis tēls ir pelnījis atsevišķu filmu tikai par viņu, jo par Purapura bija tik daudz neatrisināti jautājumi. Vēlējos, lai viņš ir vairāk sižetā un kaut kā vairāk pastāsta par sevi, jo tas tēls bija diezgan interesantis. Pie tam bija forša frizūra, kas man asocējās ar diviem radziņiem, kas ir veidoti no matiem xD
- Saotome - Diezgan interesanti. [HUGE SPOIL] Mēs zinām, ka zēna dvēsele patiesībā bija paša Makoto dvēsele unmēs zinām iemeslu kāpēc viņš izdarīja pašnāvību, taču ja salīdzina pirmo dzīvi ar otro - nav nekāda atšķirība, izņemot to, ka Makoto ieguva draugu - Saotome. Interesanti, man šķita iemesls, kāpēc Saotome pirmajā Makoto dzīves laikā neizveidoja draudzību ar viņu? Kāpēc tikai otrajā? Tāpēc, ka viņš izveidoja pašnāvību? Ko tas īsti nozīmē? Žēlabstība? Sagadīšanās? [ja kāds var izskaidrot tad lūdzu paskaidrojiet… ]
Man šķita interesanti, ka viens cilvēks spēj noteikt tik daudz. Ja Makoto būtu ieguvis draugu jau pirmajā dzīves laikā, iespējams viņš nejustos tik vientuļš un nebūtu izdarījis pašnāvību.
Runājot par pašu Saotome personību… Mēs par viņu daudz nezinām, izņemot to, ka viņam patīk vilcieni.
Nu ok. Es nedaudz ķiķinu. Pēc idejas, mēs patiešām daudz neko nezinām. Viņš ir vienkārši… jauks. Taču kaut kāda iemesla dēļ viņš kļuva jauks pret Makoto viņa otrajā dzīves laikā, lai gan es neredzu iemeslu, kāpēc tas nenotika pirmajā dzīves laikā as I said…
- Makoto ģimene - Sajūta, ka katram tēlam viņa ģimenē bija kādi kompleksi vai iekšējā neapmierinātība, taču viņi tik ļoti centās, lai Makoto jūtas labāk. Pēc viņu attieksmes, viņi uzvedās kā it kā būtu vainīgi un galvenais iemesls, kāpēc Makoto izdarīja pašnāvību. No vienas puses - izklausās loģiski, jo Makoto nebija pirmajā dzīvē draugu un ģimene gandrīz bija vienīgie ar kuriem viņam varēja būt kaut kāds kontakts, bet nu obviously tas nebija viens no galvenajiem iemesliem
Gala rezultāts: 7/10
Iespējams es vērtēju par zemu.
Šai animei ir divu tipu cilvēku atsauksmes - vai nu ļoti labas, vai arī ļoti sliktas.
Manuprāt, filma patīk vai nepatīk pēc katra skatītāja personīgās pieredzes. Tas ko es vēlos teikt - cilvēki, kuriem ir bijusi vēlme, ir bijusi saistība vai arī jūtas pašnavnieciski ( ļoti lūdzu un ceru, ka nevienam nav bijušas vai nebūs tādas idejas prātā… ) var vairāk izprast šo filmu un sapratīs, jo ir bijusi emocionāla saikne ar to.
Iesaku noskatīties arī tiem, kas vēlas diskutēt par šo anime, jo man personīgi ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu.