Suicide Room - 5umm3r domas pēc filmas noskatīšanās

Tātad, bija tumšs piektdienas vakars. Snieg pamatīgs sniegs. Ārā ir diezgan silti. Komandantstunda.
Tie, kas mani zina, nu mierīgi es mājas nenosedēšu.
Aizgāju pie draudzenes un uztaisījām movie vakaru līdz 5:00 rītā.
Ak manu debestiņ, tas bija tā vērts :comet:

Suicide Room
Žanrs - Coming-of-age, Drama,
Izlaista - 2011
Valsts - Polija
Budžets - 1.3 miljoni EUR
Peļņa - 4 miljoni EUR

Īss apraksts
Filma ir par jaunieti - Dominiku. Viņš ir dzimis bagātā ģimenē, kur māte ir stiliste, bet tēvs - politiķis. Viņš ir parast vidusskolnieks, kurš šogad izlaidīsies. Izliduma ballītē, viņu izaicina noskūpstīt viņa klasesbiedru, kas tiek nofilmēts un ielikts internetā. Pēc šī skūpsta, jaunietis atklāj, ka ir gejs. Interneta komentāri viņa dzīvi nemaina, jo visi komentētāji pret video izturas kā pret joku. Dominikam sāka rasties pret šo klasesbiedru jūtas, bet pēc viena incidenta, klasesbiedrs viņu apsmej un izklāsta šo incidentu internetā. Tad sākas interneta mobings. Lai aizbēgtu no apsmiešanas un vecāku vienaldzības, Dominiks atrod interneta vidē meiteni - Silviju. Un tā, jaunietis tiek ievilkts videospēles grupā - Pašnāvnieku istaba-, kas rada sliktu ietekmi uz jaunieša mentālo veselību.

Tātad…Manas domas par šo filmu. Kā teica mana draudzene:" Es šo filmu noskatījos, kad man bija 14 gadi. Tajā brīdī pašnāvnieciskas domas un izstumtība bija aktuāla…Bļa Agnes, šī filma mani izvilka!"

Dominiks ir vairāk nekā relatīvs tēls - viņš ir iekšā mūsos katros. Katrā mūs ir gariņš, kas ir izstumts, neuzklausīts un nesaprast. Pusaudžu gados šis gariņš bija mūs pārņēmis. Ļoti žēl, ka es šo filmu skatos savos 22 gados, nevis 14, jo redzot izmisuša jaunieša darbības un domas no malas, tas liekas tik stulbi un banāli, ka gribas smiet…Bet…Es un gan jau ka daudzi citi šī foruma dalībnieki tādi tieši bija - izstumti un apsmieti, kas meklēja glābiņu interneta grupējumos. Dažiem no mums paveicās - mēs atrodam ļaudis, kas mums dod iespēju izdzīot pusaudžu gadus un pat paliek draugos līdz bat šo baltdienai…Bet daudziem jauniešiem nepaveicas, un viņus pievilina degradējoši, pašnāvnieciski, pedofīliski, mentāli garāmgājēji. Tā kā tu nezini, kā pasaule strādā, un tu sevi meklē, tu atrodi šos cilvēkus, kas tevi pievilina ar saldiem vārdiem, manipulējošu līdzjūtību un neīstu uzticību.

Redzot filmu, es pilnīgi no jauna izdzīoju savus 14. Paldies Dievam, liela daļa manu interneta draugu bija sakarīgi cilvēki, bet bija arī…saucamie garāmgājēji, kas lika darīt lietas, ko mazgadīgai meitenei nav jādara.

Varbūt daži no jums jautās :“Summer, bet tu takš esi tik jautra un forša, un tavi vecāki ir tīk gādīgi un uztraucas par tevi, kā tu varēji sapīties ar tādiem cilvēkiem?”

Te nu rodas šī ideja par izdzīvošanu - cik mentāli stiprs tu esi, cik stipri ir tavi nervu gēni. Kad es satiku šos garāmgājējus, man bija iespēja ieslīgt viņu manipulācijās…Bet mana iekšējā balst teica nē. Vecāki un IRL draugi man nevarēja palīdzēt, jo…lai cik banāli tas izklausas - viņi nesaprastu, un es sabojātu tikai savu reputāciju. Tā nu man pašai bija jātiek galā.

Ko es ar to gribēju teikt - pasaule ir nežēlīga - izdzīo stiprākais. Šī filma uzjumdīja manī visādas atmiņas, un ļāva atskatīties uz to visu ar domu “Paldies Dievs, ka devi man spēku un prātu nepazust.”

Filmas beigas ir vissmagākās. Es neko nevēlos “spoilot”, tādēļ vēlos, lai tu, lasītāj, padomā pie sevis - Kura vārdu tu kliegtu, ja tuvotos nāvei būdams jauns? Pēc kura tu sauktu palīgā?..Tava atbilde tagad būtu pārdomāta, bet īstajā dzīvē, visi kliegtu tikai vienu vārdu…

external-content.duckduckgo.com

2 Likes

Es hz, ieraugot šādus posterus un kadrus tajā laikā, man vien gribējās izšaut sev smadzenēs un tagad ieraugot - gribas vienkārši autorus nožņaugt, nafig man jācieš, lai viņi cieš. Kaut ko atminos par šo filmu tajā laikā,bet neesmu pārliecināts… cik nu tā saprašana - autori 'mēginājuši kaut ko pseido gudru izmest, jo tiešām sājā vecumā ikkatrs, vismaz vairumā, meklē sevi un tas ar ko saistīsiemies var ietekmēt visu dzīves atlikumu… nezinu, bet parasti šādas filmas ir stulbas, tādā ziņā, ka viņas nerisina konfliktu vispār kā tādu, bet jautājumi uz kuriem nevajag atbildes, lai katrs skatītājs pats izlemj - autori paši nezina, viņi samet visu ko, lai tikai gudri un dziļi izskatās, lai gan nevella dziļi nav. Bet nu labi tas tā - kopējā ainā skatoties. Varbūt šī tiešām centās.

Nezinu, pašnāvība man drīzāk, jā sākumā bijusi kaut kad moments, tur visu problēmu un manis nabaga ciešanu izbeigšana, bet kaut kādā momentā, savas domas mainīju, to es drīzāk sāku uzskatīt par sarežģīta darbu. Nopietni - pārdomājot dažus veidus es sapratu - būs sāpīgi man vai citiem nāksies kārtot to nekārtību ko atstāšu.

Pat kareivji, kara laukā, būdami sarauti uz pusēm kliedz pēc viena, ja nav viena tad otru piesauc. Neeatkarīgi ne no ticības vai dzīves uzskatiem.

Bet pēc stila filma nokavēja vismaz minimums pāris gadus.
OK! Kamēr slimoju, laika pietiekami, būs janoskatās, ko tad sacepuši un tad skaidrāk spēšu izteikties.

1 Like

Es domāju, ka tu jauc dažādus plotu virzienus.

Stāsti var:
-Iedvesmot ( Queens Gambit)

  • Atcerēties krutākus laikus(Jelgava 94)
  • Brīdināt (Megan Is Missing, Oļegs)
  • Izklaidēt (Mr.Bean)
  • Un visbeidzot, parādit, ka tu neesi tads vienīgais (Suicide Room)

Šai filmai nebija jābūt brīdinošai, ķip, “Hey kids, pašnāvība nav kruta” vai izklaidējošai “Dvai uzliekam 2 šmeksīgus puikas, kas bučojas (akd, man vel aizprojam ir girl boner no tā)”, vai “Atceries ka tu biji tāds sūds? Tu to negribi atcerēties? Mums poh, šeku reku filma par tavu debīlo vecumu”

Šī filma ir domāta, lai parādītu, ka tu neesi vienīgais, un liek tev novērtēt to, kas tev ir tagad. Skatoties, tu atceries visas tās sliktās domas un sajūtas, un tas rada tevī prieku un lepnumu, ka tu tam pārgāji pāri.

Es pat nerunāju par to, ka viņai jābūt brīdinošai, viņa var kaut vai slavēt - ka tas ir jādara un tā ir vienīgais dzīves mērķis Kreisās rokas vārdā!
Drīzāk es domāju par to, kad autori nereti un neapzināti, pat ļaunprātīgi, lietas pasniedz absolūtā. Bet pagaidām neatgriezīšos, kamēr nepaskatīšos šo filmu.

1 Like

Tu te mēģini uzrunāt kaut ko tādu, pret ko es galīgi nerezonēju. Man tie tīņa gadi savādāk pagājuši. Uztveršu to kā pamatojumu neskatīties šo filmu.

Manus tīņa gadus varētu labāk raksturot kāda dokumentālā filma par Counter-Strike un Team Fortress 2. xD Nemaz tik daudz lamāšanās nebija un jūtas netika aizskartas. No suicīda tikai vēlme lekt nost no augtām vietām. Tā nav reta parādība un tam laikam pat bija savs nosaukums.

Kaut kas līdzīgs un vēl interese par anime. Vienkārši man tiešām bija sāpīgs periods, kad man saprāts sāka neturēt slodzi, bet tas bija tāda mirkļa vājībā. Buff my mind and ready for battle! Tad mazliet aizrāvos, ne gluži, bet sāku izzināt šādu tādu psiholoģiskos avotus

Nesaku, ka tīņa gadi bija stabils periods. Pirmā dienā viss labi, otrā besis un depresija, trešā atkal viss labi. Pieņēmu to kā dzīves realitāti un tā tie tīņa gadi pagāji. Atkārtot pats pa sevi negribētu, bet nevaru to saukt par dramatisku dzīves pieredzi. Nestabili laiki bija.